Latvijas Bankas ekonomistes vieslekcija "Aktuālās makroekonomiskās norises Latvijas tautsaimniecībā"

1. Aktuālās makroekonomiskās norises
Latvijas tautsaimniecībā
Agnese Rutkovska
2021.g. oktobris

2. Atbalsts (2021):
*Fiskālais:
3.2 mljrd. eiro;
*Monetārais:
1.5 mljrd. eiro
(prognoze)
Katrs pandēmijas vilnis citādāks, kas notiks tālāk?
2
Atbalsts (2020):
*Fiskālais
1.3 mljrd. eiro;
*Monetārais:
2.6 mljrd. eiro
(2022+)
NextGenEU:
2.3 mljrd. eiro
RailBaltica
3 mljrd. eiro
C-19 saslimstība
2020 2021 Noskaņojuma rādītāji
janv febr marts apr maijs jūn jūl aug sept okt nov dec janv febr marts apr maijs jūn jūl aug sept (ilgtermiņa vidējais = 100)
102 102 97 79 80 85 89 92 95 93 91 89 87 89 91 102 104 106 103 102 100 Kopā
103 105 100 84 88 91 96 95 100 97 97 97 96 95 97 106 107 107 106 103 103 Rūpniecība
102 99 91 64 61 68 73 84 89 86 81 78 71 75 79 93 102 103 103 104 98 Pakalpojumi
101 104 99 80 87 91 88 94 90 93 88 85 87 88 87 100 98 102 90 93 88 Patērētāji
102 100 91 70 73 81 89 96 97 97 89 84 80 76 83 96 102 103 104 101 98 Tirdzniecība
110 110 101 83 82 93 94 100 101 97 98 95 97 96 97 106 110 106 113 111 110 Būvniecība

3. Esoši un jauni izaicinājumi tautsaimniecībai
3
Attēli: Shutterstock, Pixabay, Flaticon.
Covid-19 neatkāpjas
Būvnieku kartelis un
būvniecības izmaksu kāpums
Gads līdz Saeimas
vēlēšanām
Baltkrievijas sankcijas
Cenas aug, problēmas ar izejmateriālu
un konteineru pieejamību

4. 0
200
400
600
800
1000
1200
janvāris 2020 janvāris 2021
Austrālija Brazīlija Ķīna
ES Indija Izraēla
Krievija Dienvidāfrika Lielbritānija
ASV Pasaule
0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
20
janvāris 2020 janvāris 2021
Austrālija Brazīlija Ķīna
ES Indija Izraēla
Krievija Dienvidāfrika Lielbritānija
ASV Pasaule
Avots: Our World in Data.
Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits (7 dienu
slīdošais vidējais uz miljons iedzīvotājiem)
4
Rudens nāk ar izaicinājumiem – delta varianta uzliesmojumi
novērojami daudzās pasaules valstīs
Covid-19 nāves gadījumu skaits (7 dienu slīdošais
vidējais uz miljons iedzīvotājiem)

5. 0
50
100
150
200
250
300
350
1990 1993 1996 1999 2002 2005 2008 2011 2014 2017 2020
ASV recesija,
9/11
Karš Irākā,
SARS
uzliesmojums
Finanšu
krīze
Eirozonas
valdību
parāda krīze
Brexit
Tirdzniecības saspīlējumi
starp ASV un Ķīnu
COVID-19
pandēmija
Avots: Starptautiskais Valūtas fonds https://worlduncertaintyindex.com/data/, Eiropas Komisija.
Pasaules nenoteiktības indekss (ilgtermiņa
vidējais = 100)
5
Noskaņojums ir tuvs "normālam", tomēr nenoteiktība
arvien saglabājas
Latvijas ekonomikas sentimenta indekss (reverss;
ilgtermiņa vidējais = 100)
30
40
50
60
70
80
90
100
110
120
1990 1993 1996 1999 2002 2005 2008 2011 2014 2017 2020
Pāreja uz tirgus
ekonomiku
Krievijas
finanšu krīze
Covid-19
Finanšu krīze
un Parex
bankas krahs
Bankas Baltija
krahs

6. 84
88
92
96
100
104
108
112
2019 2020 2021 2022
ASV, prognoze
Attīstības valstis,
prognoze
Eiro zona, prognoze
ASV, pavasara
prognoze
Attīstības valstis,
pavasara prognoze
Eiro zona, pavasara
prognoze
Avots: Eiropas Centrālās bankas marta un septembra prognozes par eiro zonu, Starptautiskā Valūtas fonda aprīļa un jūnija Pasaules ekonomikas prognozes par attīstības valstīm, OECD marta un septembra
Pasaules ekonomikas prognozes par ASV.
Reālais IKP (2019 = 100)
6
Ātra atgūšanās no krīzes visā pasaulē
Prognoze

7. 0.0
1.0
2.0
3.0
4.0
5.0
6.0
MT EL PT FI SI FR IT NL EA IE AT ES CY SK DE LU LV BE EE LT
Avots: Eurostat. Karikatūras autors – Gatis Šļūka.
Eiro zonas inflācija 2021. gada augustā (g/g; %)
7
Inflācija pieaug visās eiro zonas valstīs

8. -2.0
-1.0
0.0
1.0
2.0
3.0
janvāris
2019
aprīlis
2019
jūlijs
2019
oktobris
2019
janvāris
2020
aprīlis
2020
jūlijs
2020
oktobris
2020
janvāris
2021
aprīlis
2021
jūlijs
2021
Pārtika
Rūpniecības preces,
izņemot enerģiju
Enerģija
Pakalpojumi
Kopā
Avots: Eurostat, Latvijas Bankas aprēķini.
Karikatūras autors – Gatis Šļūka.
Inflācija eiro zonā pa komponentēm (pp)
8
Eiro zonas inflācijas kāpuma būtisku daļu veido
enerģijas cenu pārmaiņas

9. 0
50
100
150
200
250
EE BU LU CZ DK SE RO LT LV MT PL SK NL IE FI DE HU SI AT HR EU CY ES FR BE PT IT GR
2019 4. cet. 2021 1. cet.
Avots: Eurostat. Karikatūras autors – Gatis Šļūka.
Valdības parāds (% no IKP)
9
Krīzes ietekmē parādu līmenis pieaudzis visās ES valstīs

10. 0.3
2.2
1.7 1.5
2020 2021 2022 2023
Septembris, 2021 Jūnijs, 2021
-6.5
5.0 4.6
2.1
2020 2021 2022 2023
Avots: Eiropas Centrālā banka.
Eiro zonas inflācija (%)
10
Eiro zonas prognozes
Eiro zonas reālais IKP (%)

11. Aktivitāte Latvijā

12. -1.1
-7.3
5.5
1.5
0.5
2.6
-24
-20
-16
-12
-8
-4
0
4
8
12
16
20
1. cet.
2020
2. cet. 3. cet. 4. cet. 1. cet.
2021
2. cet.
Preču un pakalpojumu imports
Preču un pakalpojumu eksports
Krājumu pārmaiņas
Kopējā pamatkapitāla veidošana
Sabiedriskais patēriņš
Privātais patēriņš
IKP
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
IKP (c/c; %; s.i.) un izlietojuma komponentes (devums; pp)
12
IKP izaugsme pārspēj prognozēto;
izlietojumā 2. ceturksnis grūti skaidrojams

13. 5 000
5 500
6 000
6 500
7 000
7 500
8 000
8 500
9 000
9 500
10 000
I
2015
VI XI IV IX II VII XII V X III VIII I
2020
VI XI IV
Noguldījumu faktiskie dati
Noguldījumu faktiskie dati līdz 2019. g. un tendence
► Virstendences noguldījumi
pandēmijas laikā:
800 milj. eiro
► Uz vienu iedzīvotāju:
423 eiro
=
► Viena mājsaimniecības
locekļa patēriņš mēnesī**
423 eiro
Avots: Latvijas Banka, Latvijas Bankas aprēķini. *Bāzes scenārijs noguldījumu attīstībai bez Covid-19 pandēmijas veidots ar ARIMA modeli.
**Mājsaimniecību budžeta apsekojuma dati 2019. g. (pirms Covid-19 līmenis). Karikatūras autors – Gatis Šļūka. 13
Piesardzība un nerealizētais patēriņš joprojām
audzē noguldījumus bankās
Mājsaimniecību noguldījumu tendence* un faktiskie dati (milj. eiro; sez. neizlīdzināti dati)

14. 80
90
100
110
120
130
-25
-15
-5
5
15
25
35
I
2019
IV VII X I
2020
IV VII X I
2021
IV VII
Citas preces Transporta līdzekļi
Mehānismi, elektroierīces Parasto metālu izstrādājumi
Koksnes izstrādājumi Ķīmiskās rūpniecības ražojumi
Lauksaimniecība un pārtika Pavisam (2019 = 100, labā ass)
14
Preču eksports atgūstas sekmīgi, pakalpojumos tūrisms un
transports joprojām tālu no pirmspandēmijas līmeņa
50
60
70
80
90
100
110
120
130
-50
-40
-30
-20
-10
0
10
20
I
2019
IV VII X I
2020
IV VII X I
2021
IV VII
Pārējie
Braucieni
Transports
Pavisam (2019 = 100, labā ass)
Pakalpojumu eksports (2019 = 100) un pakalpojumu
grupas (devumi; pp)
Preču eksports (2019 = 100) un preču grupas
(devumi; pp)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.

15. Apstrādes rūpniecības izlaide un apgrozījums (2019 = 100)
Apstrādes rūpniecībā izveidojusies būtiska atšķirība
apgrozījuma un fiziskā apjoma rādītājos
85
90
95
100
105
110
115
120
125
130
135
I
2019
IV VII X I
2020
IV VII X I
2021
IV VII
Apstrādes rūpniecības
izlaide (fiziskā apjoma
indekss)
Apstrādes rūpniecības
apgrozījums
t.sk., apgrozījums eksportā
t.sk., apgrozījums vietējā
tirgū
15
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini. Karikatūras autors – Gatis Šļūka.

16. 0
20
40
60
80
100
120
140
160
2018
vidēji
1.cet.
2019
2.cet.
3.cet.
4.cet.
1.cet.
2020
2.cet.
3.cet.
4.cet.
1.cet.
2021
2.cet.
jūl.
Auto kravu apgrozība (t-km)
Dzelzceļa kravu apgrozība (t-km)
Ostās pārkrautās kravas (t)
Pasažieru pārvadājumi Latvijas aviosabiedrībās (skaits)
Ogļu kravas ostās (t)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Transporta pārvadājumu indeksi (2018 vidējais = 100)
16
Salīdzinot ar 2018. gadu, situācija ap tā gada līmeni vienīgi
autotransportā; Ievērojami samazinājies pārkrauto ogļu apjoms
Ostu kravas (t; g/g; %) un preču grupas (devums pp)
-35
-30
-25
-20
-15
-10
-5
0
5
10
15
20
1.cet.
2019
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2020
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2021
2.cet.
Labība Ogles Naftas prod.
Ķīmiskās kravas Kokmateriāli Metāli
Pārējās kravas Konteineri Pavisam

17. IEROBEŽOTA PIEEJAMĪBA
Tūrisma pamatā iekšzemes tūrisms; tūristu skaits janv.-jūl. ↓27% g/g.
Tūrisma braucieni gan eksportā, gan importā bez būtiskas uzlabošanās.
17
Tūrisma mītnēs apkalpoto viesu skaits 2020.-
2021.gadā (tūkst.)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka.
-14.1
-150
-100
-50
0
50
100
150
200
250
300
350
0
50000
100000
150000
200000
250000
300000
2020
janv
mar mai jūl sep nov 2021
janv
mar mai jūl
Kempingi, atpūtas transportlīdzekļu un apdzīvojamo autopiekabju laukumi
Viesu mājas un cita veida īslaicīgas apmešanās mītnes
Viesnīcas un līdzīgas mītnes
Tūristu skaita gada pārmaiņas, % (labā ass)
-200
-150
-100
-50
0
50
100
150
200
250
300
1.cet.
2019
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2020
2.cet. 3.cet. 4.cet. 1.cet.
2021
2.cet.
eksports imports
Braucieni (milj. EUR)

18. Avots: Centrālā statistikas pārvalde. Karikatūras autors – Gatis Šļūka.
Sausums vasarā un lietainais augusts negatīvi ietekmējis ražas
kvalitāti, kā rezultātā 2021.g. graudaugu kopraža būs par -18.2% g/g.
18
Graudaugu kopraža, sējumu platība un ražība
10
15
20
25
30
35
40
45
50
0
500
1000
1500
2000
2500
3000
3500
4000
2019 2020 2021
Sējumu platība, tūkst. ha
Kopraža, tūkst. tonnu
Vidējā ražība, cnt no 1 ha (labā ass)

19. Avoti: Centrālā statistikas pārvalde, “Arco Real Estate”, Zemesgrāmata. Karikatūras autors – Gatis Šļūka.
Sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgā (EUR/m2), zemesgrāmatā
reģistrēto pirkuma līgumu skaits
19
Neskatoties uz NĪ cenu kāpumu, NĪ darījumu aktivitāte Latvijā,
t.sk., Rīgā, joprojām pieaug.
877
740
760
780
800
820
840
860
880
900
0
1,000
2,000
3,000
4,000
5,000
6,000
I
2019
III V VII IX XI I
2020
III V VII IX XI I
2021
III V VII
Pirkuma līgumi Latvijā
Pirkuma līgumi Rīgā
Vidējā cena ("Arco Real Estate" - labā ass)

20. 957
1 188 1 209 1 252
1 142
1 898 1 891
400
800
1 200
1 600
2 000
2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023
Pārējās investīcijas (pamatbudžets, pašvaldības, atvasinātās personas)
Covid-19 pakotnes investīcijas
Pārējās ES fondu investīcijas
NGEU
RailBaltica
KOPĀ
-200
0
200
400
600
800
2022 2023
Pašvaldības un atvasinātās personas
Pamabudžets, t.sk. Covid-19
Pārējie ES fondi
NGEU
RB
Avots: Valsts kase un Latvijas Bankas pieņēmumi.
Valsts budžeta kapitālie izdevumi (milj. eiro)
20
Valsts investīciju pieaugums 2022. gadā galvenokārt
būvniecības projektiem
Būvniecības pārmaiņu novērtējums (g/g; milj. eiro)
Ārpus budžeta papildus 2021-2023
ekonomikā: PPP projekts Ķekavas
apvedceļš, 17.5 km; kopējās
projekta izmaksas 250 milj. eiro

21. 0
2
4
6
8
10
12
14
16
18
VII
2020
VIII IX X XI XII I
2021
II III IV V VI VII VIII
Bezdarba līmenis Dīkstāves Algu subsīdijas
Bezdarba līmenis, dīkstāves un algu subsīdiju saņēmēju skaits (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)
21
Darba tirgū nav spiediena uz bezdarba pieaugumu,
samazinoties dīkstāves atbalsta nozīmei
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas Bankas aprēķins. Karikatūras autors – Gatis Šļūka.

22. 0
5
10
15
20
25
Q
Veselība
un
soc.
aprūpe
F
Būvniecība
P
Izglītība
B
Ieguves
rūpniecība
M
Profesionālie
pakalpojumi
J
Informācijas
un
kom.
pak.
G
Tirdzniecība
R
Māksla,
izklaide
L
Operācijas
ar
nek.
īp.
C
Apstrādes
rūpniecība
D
Elektroenerģija
N
Administratīvie
dienesti
A
Lauksaimn.,
mežsaimn.
E
Ūdens
apgāde,
atkritumi
O
Valsts
pārvalde
H
Transports
un
uzglab.
K
Finanšu
un
apdr.
darbības
I
Izmitin.
un
ēdin.
pakalp.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde.
Bruto darba samaksa (2020. g. 3. cet. – 2021. g. 2. cet. pret iepriekšējiem 4 cet.; %)
22
Darba algu pieaugumu nosaka līgumalgu palielināšana;
nozaru griezumā dinamika nav homogēna

23. 3.6
-2
-1
0
1
2
3
4
5
I
2016
IV VII X I
2017
IV VII X I
2018
IV VII X I
2019
IV VII X I
2020
IV VII X I
2021
IV VII
Pamatinflācija
Pārtika
Enerģija
Kopējā
inflācija
Kopējā inflācija (g/g; %) un komponentes (devumi; pp)
23
Inflācija ir pieaugusi galvenokārt naftas cenu kāpuma rezultātā
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini. Karikatūras autors – Gatis Šļūka.

24. -10
0
10
20
30
40
50
2015
I
V
IX
2016
I
V
IX
2017
I
V
IX
2018
I
V
IX
2019
I
V
IX
2020
I
V
IX
2021
I
V
IX
Uztvertā inflācija
Sagaidāmā inflācija
-20
-10
0
10
20
30
40
50
60
2015
I
V
IX
2016
I
V
IX
2017
I
V
IX
2018
I
V
IX
2019
I
V
IX
2020
I
V
IX
2021
I
V
IX
Apstrādes rūpniecība Būvniecība
Pakalpojumi Mazumtirdzniecība
Patērētāju inflācijas uztvere un gaidas (12 mēnešu
laikā; atbilžu bilance)
24
Tomēr inflācijas gaidas būtiski augušas, īpaši būvniecībā
Ražotāju inflācijas gaidas (3 mēnešu laikā; atbilžu
bilance)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Eiropas Komisija.

25. Pasaule:
► Delta varianta uzliesmojumi novērojami daudzās pasaules valstīs, arī Baltijas valstīs, taču kopumā ir mazāk upuru.
► Globālā izaugsmes atjaunošanās norit visai strauji un daudzas prognozes tikušas uzlabotas. Pieprasījuma atjaunošanās kombinācijā ar
piesardzības pasākumiem ostās rada spiedienu uz konteineru pieejamību un piegāžu ilgumu; tāpat arī uz izejvielu cenām.
► Straujā izaugsmes atjaunošanās un inflācijas atgriešanās izraisa debates par atbalstošās monetārās politikas pasākumu mazināšanu,
tomēr tiecoties nepārsteigties.
Latvija:
► IKP faktiskie dati ir izrādījušies krietni labāki, nekā lēsts un kā uzrādījā ātrais IKP novērtējums.
► Cenas (patēriņa, ražotāju, būvniecības izmaksas u.c.) aug straujāk. Tirdzniecības nosacījumi saglabājas labvēlīgi.
► Turpina sarukt gan reģistrētais, gan faktiskais bezdarbs. Algas aug, īpaši sabiedriskajā sektorā.
► Neraugoties uz joprojām esošām ķibelēm (izmaksu sadārdzinājumi, trūkstošas komponentes) apstrādes rūpniecība aug. Graudiem šogad
rekordu nebūs! Būvniecībā sāk pieaugt darbinieku trūkuma problēma, strauji palielinās būvmateriālu cenas. NĪ darījumu aktivitāte,
tirdzniecība aug. Transports nīkuļo (tik gaisa transport pozitīvas pārmaiņas). Tūrismā situācija ir bēdīga.
► Nodokļu ieņēmumi ar pārpildi (īpaši PVN). Budžeta deficits zīmējas mazāks.
Pasaule jauniem spēles noteikumiem pielāgojas labāk, nekā
varētu gaidīt. Prātus arvien vairāk nodarbina cenu tēma.
Kopsavilkums līdzšinējiem notikumiem:
25

26. Lūgums aizpildīt lekcijas novērtējuma anketu
26
https://ej.uz/Vieslekcijas2021-22
Lekcija: Aktuālās makroekonomiskās norises Latvijas tautsaimniecībā
Lektore: Agnese Rutkovska

27. Mūsu valsts, mūsu banka