Presentation by Agnese Alksne (LDDK) on Corporate Social Responsibility in conference Soli Priekšā, organized by AIESEC Riga. 15.05.2010 in RTU

1. Korporatīvā sociālā atbildība
Agnese Alksne
LDDK Korporatīvās sociālās atbildības un
komunikāciju eksperte

2. Saturs
• Laba pārvaldība = risku vadība
• Kādēļ par to jārunā šodien?
• Ziņojumi par KSA labo praksi

3. Laba pārvaldība = risku vadība
• Riska vadība ir potenciālo briesmu un nevēlamo
gadījumu identifikācijas process, minēto faktoru
varbūtības un seku izpratne un nepieciešamības
gadījumā riska kontrolpasākumu veikšana. Riska
vaadība ir nepārtraukts pilnveides process.

4. Korporatīvie riski
Investīciju riskiDrošības riski
Sociāli ekonomiskie riski Politiskie riski
Uzņēmuma darbības riski
(Stratēģijas risks, Pieprasījuma risks, Tirgus risks, Izdzīvošana globalizācijas
Ieviešanas risks, Realizācijas risks) apstākļos
Reputācijas riski Cilvēkresursu riski
Klientu riski Vides riski

5. Šos riskus vieno biznesa risku un krīžu vadība –
kā aptvert neaptveramo = KSA politika uzņēmumā!

6. Reputācija vs KSA
Reputācija
Viedoklis par kompāniju (personu), informētība par tās
darbību un tās novērtējums, kas norādīts dažādu auditoriju
uztverē, kuras veido sabiedrisko viedokli. Reputācija ir
integrāls tēls, kas veidojas sabiedriskajā apziņā un nosaka
dažādu sabiedrības grupu attieksmi pret organizācijas
darbību un perspektīvām.
Korporatīvā sociālā atbildība
KSA ir brīvprātīga rīcības filozofija un uzņēmējdarbības
vērtību apliecinājums sabiedrībai, veidojot attiecības starp
uzņēmējiem, uzņēmumiem un ietekmes auditorijām, kas ietver
ilgtspējīgu attīstību un resursu saglabāšanu nākamajām
paaudzēm, balstoties uz KSA principiem

7. KSA priekšnoteikumi
Tā nav KSA, ja kaut
viens no
priekšnoteikumiem
iztrūkst
Biznesa
stratēģija
Brīvprātīgas Likumu
iniciatīvas ievērošana

8. Kā izprot KSA Baltijā?
Avots: ILO 2008

9. Pirmā stadija Otrā stadija Trešā stadija
• Korporatīvā • Reputācijas vadība • Izmanto KSA, lai
filantropija un risku novēršana uzlabotu uzņēmuma
rezultātus
• Zināt kas ir
• Ziedo naudu kampaņas veicēju • KSA kā instruments
dažādiem prātā;
darbības uzlabošanai
sabiedriskie • Aktīvistu kampaņas, nevis reputācijas
projektiem un kas saņem
sabiedrības atbalstu aizsardzībai;
labdarībai
kļūst par nopietnu • Paaugstina
draudu kompānijai; produktivitāti;
• Jāklausās • Radīt izmaksu
sabiedrības balsīs, samazināšanas
ne tikai īpašnieku sinerģijas ar citām
viedoklī! kompānijām.

10. Kāpēc par to ir svarīgi
runāt šodien?
• Ekonomikas piezemēšanās;
• Ēnu ekonomikas pieaugums;
• Nepieciešamība apgūt jaunus tirgus.

11. KSA starptautiskie virzītājspēki
KSA attīstību globālajā līmenī ietekmē divi galveni faktori:
• pieprasījums pēc sakārtotas un sociāli atbildīgas uzņēmuma
struktūras, skaidriem principiem un labas reputācijas, kļūstot par
piegādātāju ārvalstu kompānijām vai to partneri;
• nepieciešamība iekļūt globālajā tirgū un būt līdzvērtīgam spēlētājam,
piedāvājot kvalitatīvus un atbildīgas uzņēmējdarbības principiem
atbilstošus pakalpojumus un produktus.

12. ANO Globālā līguma kustība
Globālajā līguma kustība apvieno
uzņēmumus, izglītības iestādes, pilsētas,
nozaru asociācijas un citas sabiedriskas
organizācijas.
Tās ir 7000 organizācijas, kas ir deklarējušas
atbalstu KSA principiem savā darbības
praksē!
Tā ir brīvprātīga kustība, lai veicinātu
ilgtspējīgas globālās ekonomikas un
sabiedrības attīstību.

13. 10 principi:
1.princips
Uzņēmējiem ir jāatbalsta un jāievēro starptautiski
proklamētās cilvēktiesības
2.princips
Uzņēmums nedrīkst būt iesaistīts cilvēktiesību
pārkāpumos
3.princips
Uzņēmumiem ir jāievēro biedrošanās brīvība, kā arī
jāatzīst darbinieku tiesības slēgt koplīgumu
4.princips
Uzņēmēji nedrīkst izmantot piespiedu darbu
5.princips
Uzņēmēji nedrīkst izmantot bērnu darbu

14. 6.princips
Uzņēmumi nedrīkst pieļaut diskrimināciju
nodarbinātības jomā
7.princips.
Uzņēmumiem jāsaudzē apkārtējā vide
8.princips.
Uzņēmumiem jāveicina atbildība par apkārtējo vidi
9.princips.
Uzņēmumiem jāveicina videi draudzīgu tehnoloģiju
attīstība un izmantošana
10.princips.
Uzņēmējiem savā darbībā jāizvairās no visa veida
korupcijas darbībām, tai skaitā kukuļdošanas

15. Turpmākā rīcība
• Kopš 2005.gada LDDK ir ANO Globālā līguma kustības
kontaktpunkts Latvijā;
• 2009.gadā LDDK sadarbojoties ar LBAS un LSAKA rosina izveidot
KSA platformu, kurā varētu līdzdarboties privātais, publiskais un
nevalstiskais sektors.

16. KSA platforma
• Galvenie uzdevumi:
– Izstrādāt memorandu par KSA principiem Latvijā;
– Izstrādāt novērtēšanas sistēmu – KSA jeb
uzņēmumu ilgtspējas indeksu;
– Izglītot un uzņēmumus un sabiedrību par KSA;
– Sagatavot rekomendācijas publiskajam sektoram
par KSA labās prakses atbalstīšanu;
– Izglītot publisko sektoru par labās prakses
atpazīšanu;
– Rekomendācijas izglītības iestādēm;
– Rekomendācijas normatīvo aktu izmaiņām.

18. • Latvijas Darba devēju konfederācija
• Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība
• Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija
• Ekonomikas ministrija
• Vides ministrija
• Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
• Valsts darba inspekcija
• Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
• Latvijas Pašvaldību savienība
• Pasaules dabas fonds
• Sabiedrība par atklātību „Delna”
• Latvijas Kvalitātes asociācija
• Latvijas Personāla vadīšanas asociācija
• Latvijas Reklāmas asociācija
• Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācija
• Latvijas Preses izdevēju asociācija
• Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija
• Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku Asociācija
• Latvijas Spēļu biznesa asociācija
• Latvijas Rektoru padome
• Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija.
• Ideju partneru fonds

19. Memorands par KSA
principiem Latvijā
• Sagatavots, balsoties uz starptautisko KSA praksi, par pamatu ņemot
ANO Globālā līguma 10.principus;
• Definē KSA principus Latvijā;
• Skaidro darba devēju un sadarbības partneru – publiskā un
nevalstiskā sektora izpratni par KSA;
• Memorands kalpos par vadlīnijām publiskajam sektoram, lai atpazītu
un atbalstītu darba devējus, kas ievieš KSA labo praksi savā darbībā,
kā arī veidojot partnerību ar publisko sektoru;
• Tiek minētas galvenās ietekmes auditorijas;
• Nosaka, ka KSA platforma turpmāk uzrauga memoranda ieviešanas
procesus;
• Nosaka prioritātes, darba uzdevumus un komunikācijas stratēģijas
mērķi.

20. KSA principi
• Tiesību aktu ievērošana, uzņēmējdarbību regulējošās tiesiskās vides prasību
pildīšana – nodokļu, darba attiecību, apkārtējās vides un citu jomu tiesības.
• Atbilstošu darba vietu radīšana, investējot ražošanas, pakalpojuma sniegšanas un
cilvēku resursu attīstībā.
• Labas kvalitātes produktu un pakalpojumu piedāvāšana klientiem atbilstoši viņu
vajadzībām.
• Integrētas un savstarpēji saskaņotas attiecības ar visām ietekmes auditorijām.
• Efektīva uzņēmējdarbības veikšana, radot pievienoto ekonomisko vērtību un uzlabojot
nacionālo konkurētspēju ietekmes auditoriju un sabiedrības labā.
• Sabiedrības prasību un vispārpieņemtās uzņēmējdarbības un indivīda ētikas
iestrāde uzņēmumā.
• Iesaistīšanās nozares, reģionālajā vai nacionāla līmeņa sociālajā dialogā, kas tiek
īstenota ar darbinieku apvienību, darba devēju organizāciju – sociālo partneru –
sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām.
• Pilsoniskas sabiedrības attīstības veicināšana, īstenojot projektus partnerībā ar
ietekmes auditorijām.
• Korupcijas risku samazināšana un izskaušana, izstrādājot kopīgus uzņēmējdarbības
ētikas standartus nozaru līmenī, kā arī to ieviešana praksē

21. Ietekmes auditorijas
Personāls un
arodbiedrības
Akcionāri NVO
un investori
Uzņēmums
Biznesa Valsts un
partneri pašvaldības
Patērētāji

22. Rekomendācijas
• LDDK 21.decembrī noslēdza vienošanos ar Saeimu par sadarbību ēnu
ekonomikas samazināšanā, kur viens no sadarbības punktiem tika minēts -
izmaiņas publisko iepirkumu likumā, iekļaujot KSA principus sadarbības
piedāvājumu izvērtēšanā. Sīkāk:
http://www.lddk.lv/index.php?c=100&group=archive&p=1268&page=1
• Rekomendācijas par izmaiņām iepirkumu likumā, lai aizsargātu godīgo
uzņēmēju konkurētspēju un samazinātu iespējas tikt pie publiskā sektora
pasūtījumiem uzņēmumiem, kas līdz šim nodarbojas ar dempingu uz
darbaspēka rēķina, nemaksājot valstij nodokļus. Sīkāk:
http://www.lddk.lv/index.php?p=1281
• Rekomendācijas Labklājības ministrijas izstrādātajam Nereģistrētās
nodarbinātības mazināšanas plānam. Sīkāk:
http://www.lddk.lv/index.php?c=100&p=1280

23. Ilgtspējas indekss

24. Iedvesmotāji

25. Organizatori un eksperti
• Iniciatori un organizatori
 Eksperti
 Metodoloģija un projekta vadība

27. Saturs un forma
• Internetā bāzēta pašvērtējuma forma
• 110 jautājumi 5 daļās ar dažādiem “svariem”:
• Atsauces uz publiski pieejamu informāciju (gada pārskati,
interneta vietne u.c.)
• Organizatori izmantos publisko reģistru datus par
maksātnespēju, sodiem, nodokļu parādiem
• Publiskots tiek tikai kopējais indekss, ierindojot tos snieguma
kategorijās (platīna, zelta, sudraba, bronzas līmeņi). Netiek
publiskoti zem 40%
• Atsevišķa komunikācija par labāko praksi

28. Ko tas dod uzņēmuma?
• Pārskatu par attīstības iespējām
• Iespēju novērtēt savu sniegumu pēc starptautiskiem
kritērijiem
• Sistematizētu komunikāciju par labo praksi
• Publisku atzinību
• Iespēju izmantot indeksa rezultātus uzņēmuma
komunikācijā
• Atvieglotu iespēju pievienoties Globālajam līgumam
un izdot pārskatu atbilstoši GRI standartiem

29. Ilgtspējas indeksa 2010. rezultāti
• Uzņēmumi sarindoti alfabēta kārtībā četrās grupās atbilstoši
kopējam indeksa rezultātam.
• Platīna grupā iekļūst uzņēmumi, kuru ilgtspējas indekss
pārsniedz 90%, zelta – no 80 līdz 89,9%, sudraba – no 60 līdz
79,9%, bronzas – no 40 līdz 59,9%.
• 2010. gadā, kad Latvijā pirmo reizi noteikts uzņēmumu
ilgtspējas līmenis, zelta un platīna grupās nav iekļuvis neviens
no indeksa dalībniekiem.
• Indeksa dalībnieki, kuri iegūst zemāku vērtējumu par 40%,
netiek publicēti, tomēr tie tāpat kā pārējie uzņēmumi saņem
ekspertu rekomendācijas savas ilgtspējas uzlabošanai, kas
dod iespēju atkārtoti piedalīties nākamajā gadā.
• 2009. gada „Ilgtspējas indeksa” rezultāti un ekspertu
komentāri, kā arī labās prakses piemēri publicēti 28. aprīļa
pielikumā laikrakstiem „Diena” un „Dienas Bizness”.

30. Bronzas kategorija

31. Sudraba kategorija

32. www.IlgtspejasIndekss.lv

33. Pateicos par uzmanību!
Izaugsmei un labklājībai!
Konsultācijas biedriem: www.lobijs.lv
Informācija sabiedrībai: www.lddk.lv