7. Fabulisti
• Pamatlicējs Ēzops
• Franču fabulists Žans Lafontēns
• Krievu fabulists Ivans Krilovs
• Rainis
• Vilis Plūdonis
• Pēteris Sils
• Pirmais latviešu aforismu
sacerētājs Reinis Kaudzīte
16. • Īsi, koncentrēti izteicieni –
domu graudi, tautas gudrība-,
kas satur kādu atziņu,
spriedumu un saprotami gan
tiešā, gan pārnestā nozīmē.
“Labs tas darbiņš, kas padarīts”
“Kā vilku piemin, tā vilks klāt”
20. • Konkrēta autora sacerēts
īss, kodolīgs, trāpīgs
teiciens, domu grauds,
atziņa, dzīves gudrība.
Kam nav darba dienu, nav
arī svētdienu
(R.Kaudzīte)
23. •Kā cilvēkam šajā pasaulē jāizturas? ( meklējam atbildes
fabulās, sakāmvārdos un parunās, aforismos);
•Fabulas pamatjēdzieni – nodoms un pārliecināšana;
•Īsa;
•Raksturīgi tēli – dzīvnieki (Ēzopa fabulās sastopam
apmēram 80 dažādus dzīvniekus un augus), kuri
personificē cilvēkus; arī cilvēki, ap 20 dievu un
mitoloģisku tēlu
•Fabulas centrā ir kāds notikums;
•Darbību veido dialogs;
•Fabulas stils vienkāršs un skaidrs, jo fabulā galvenā ir
dzīves gudrība;
•Fabulas sākumā vai beigās ir pamācība – morāle;
24. Kopīgais un atšķirīgais dzīvnieku
pasakās un fabulās.
Kopīgais:
• Abos žanros tēloti
dzīvnieki, putni vai
kukaiņi;
• Personifikācija,
atspoguļotas
cilvēku dzīvē
vērotas parādības;
• Alegorija;
• Darbības centrā
kāds notikums;
• Darbību bieži
veido dialogs.
Atšķirīgais:
• Fabulas parasti ir
īsākas par
pasakām;
• Fabulas sākumā
vai beigās ir
pamācība vai
morāle, pasakās
tā jānoprot no
visa teksta;
• Fabula var būt
gan stāstiņa, gan
dzejas formā;