Biedrošanās brīvība un koplīgumu process pasaulē Education International (EI) vecākais pētniecības koordinators Guntars Catlaks

1. Izglītības arodbiedrības
Krīze un iespējas
Guntars Catlaks
Education International
LIZDA konference 2014

2. Biedrošanās brīvība un koplīgumu process pasaulē
Saturs
•
•
•
•
•
•
EI pētījumi 2013
Starptautiskie standarti
Pētījumu ģeogrāfija
Tendences
Attiecību modeļi
Stratēģiju rekomendācijas

3. EI pētījumi 2013
IZGLĪTĪBAS ARODBIEDRĪBU UN
VALDĪBU ATTIECĪBAS
BIEDROŠANĀS BRĪVĪBA UN
KOPLĪGUMU PROCESS PĒC KRĪZES

4. Biedrošanās brīvība un koplīgumu
process: standarti (1)
• Skolotāju statuss – nodarbinātības nosacījumi
nevar tikt noteikti vienpusēji, tiem jabūt
pieņemtiem divpusējās sarunās ar
arodbiedrības līdzdalību (ILO konvencijas 151
un 154)
• Tiesības uz pašorganizāciju – strādājošiem
jābūt tiesībām dibināt organizācijas bez
atļaujas no valsts puses (ILO konvencija 87)

5. Biedrošanās brīvība un koplīgumu
process: standarti (2)
• Tiesības uz koplīguma procesu – darbinieku
pārstāvjiem jābūt tiesībām kolektīvi de facto
vienoties ar darba devēju par nodarbinātības
nosacījumiem (ILO konvencija 98)
• Tiesības uz streiku – skolotāji neietilpst
būtisko pakalpojumu kategorijā, kur streiks
rada draudus dzīvībai un drošībai (ILO
ekspertu komiteja 2012)

6. Biedrošanās brīvība un koplīgumu
process: standarti (3)
• Pilsoniskās un politiskās tiesības – biedrošanās un
koplīguma tiesības nevar pastāvēt bez vārda brīvības
un likuma varas (ILO Deklarācijas)
• Izņēmuma ekonomiskie apstākļi – valdībām nav
pieļaujams vienpusēji modifēt vai atcelt iepriekš
pieņemtus koplīgumus. Ja ir vienošanās tad tikai uz
ierobežotu laiku un kompensācijas garantijām. (ILO
ekspertu komiteja 2000)

7. Valstu piemēri 2008 - 2013
Brazil
Canada
Colombia
USA
Ghana
Senegal
Uganda
Swaziland
Denmark
Germany
Greece
Hungary
Poland
Spain
Sweden
United
Kingdom
Australia
Fiji
Japan

8. Tendences (1)
Finansiālā krīze
Stimuli – privātajam sektoram (nodokļu
atlaides, darba vietas un infrastruktūra)
Taupības pasākumi – sabiedriskajā sektorā
(algu iesaldēšana un
samazinājums, programmu un skolu slēgšana)

9. Tendences (2)
Skolotāju statuss
Nav būtisku legālu pārmaiņu. Ierēdņi
(Vācija, Spānija, Grieķija) vai sabiedriskā
sektora darbinieki.
Pieaug termiņkontraktu īpatsvars (Senegāla).
Palielinās privatizācija – kā likums izmanto
termiņkontraktus. (Ungārija, Polija)

10. Tendences (3)
Biedrošanās brīvība
 Civilo un politisko tiesību ierobežošana automātiski
ierobežo arodbiedrības (Fidži, Kolumbija, Svazilenda)
 Sociālā dialoga ierobežojumi savukārt ietekmē civilās
un politiskās brīvības (Spānija un Grieķija)
 Arodbiedrību proliferācija
(Gana, Senegāla, Svazilenda)
 Jaunatnes apātija (Zviedrija, Ungārija, Polija)

11. Koplīgumu process
• Vairumā valstu skolotāju darba nosacījumi
(alga un darba laiks) tiek noteikti
likumdošanas procesā ar vai bez konsultācijām
ar arodbiedrībām – ILO konvenciju jēga netiek
ievērota.
• Valstīs kur pastāv koplīguma process, vairāklīmeņu/pušu vienošanās process kļūst
sarežģītāks.

12. 19/01/2014
12
Par ko notiek sarunas?
• Procentuāla darba algas
palielināšana
• Darba laiks
• Kontaktstundu skaits
• Klašu lielums
• Sociālā aizsardzība (pensijas
iemaksu apjoms)
• Papildus brīvais laiks un
atvaļinājumi (iesk.mācību)
• Vienlīdzīga atalgojuma par
vienlīdzīgu darbu
nosacījumi
• Diskriminācijas un
uzmākšanās darbā
novēršana
• Ģimenes un darba
savienošana
• Priekšrocības
mazaizsargātām grupām

13. Quo Vadis?
REGRESS
• Koplīgumu vienpusēja
atcelšana
• Vienpusēja algu iesaldēšana
• Streiku aizliegums
• Likumi, kas aizliedz
koplīgumus sabiedriskajā
sektorā
ASV, Austrālija, Kanāda, Spānij
a, Grieķija
PROGRESS
• Ceļā uz nacionālu koplīgumu
izglītībā Ungārija
• ILO konvencijas 151
ratifikācija Brazīlija
• Likumu pieņemšana, kas
nosaka nacionālo sarunu
ietvaru Uganda
• Atļauta koplīgumu slēgšana
Kolumbija

14. Modelis (1)
Strukturētas sadarbības attiecības ar valdību
«Zviedrijas modelis» (NOR, FIN, BE, IRL)
•
•
•
•
•
Dalīta atbildība par lēmumu pieņemšanu
Likumdošana tiek saskaņota trīspusējā sarunu procesā
Stipra un iesakņota kompromisu kultūra
Līdzdalības valdības komitejās un darba grupās
Cieši personiski kontakti starp valdību un arodbiedrību
sekretariātiem

15. Modelis (2)
No konflikta uz sadarbību un atkal konfliktu
(Anglijas modelis) - cikliskums
• Valdība uzspiež reformas izglītībā, kurām skolotāji
pretojas
• Konflikta atrisinājums noved pie «sociālās
partnerības» un vienošanās par koplīgumu
• Valdības maiņa noved pie jaunas konfrontācijas
• Politikā nav konsensa par izglītības prioritātēm

16. Modelis (3)
Izglītības sistēmas uzbūves deleģēšana
(Dienvidāfrikas modelis) arī Uganda
• Arodbiedrības ir nozīmīgs valdības partneris
infrastruktūras izveidē un darbībā
• Atbildības uzņemšanās par skolotāju
kvalifikāciju un disciplīnu un profesionālo
tālākizglītību

17. Modelis (4)
Reformu iniciatīvas pārņemšana
(Alberta, Kanāda) arī Austrālija
• Arodbiedrība uzsāk diskusiju par izglītības
sistēmas uzlabošanu
• Izstrādā alternatīvu stratēģiju un politiku
• Veic massīvu sabiedrības izglītošanas kampaņu
• Piespiež valdību iesaistīties partnerattiecībās

18. Stratēģiju rekomendācijas (1)
1. Balstīt prasības pēc biedrošanās brīvības un
koplīguma procesa cilvēktiesību ietvarā
2. Saistīt koplīgumu ar izglītības kvalitāti
3. Mobilizēt sabiedrību ar regulāriem
pētījumiem par izglītību
4. Veidot alianses ar sabiedrības pārstāvjiem un
izglītības kopienu
5. Uzturēt ciešas attiecības ar valsts pārstāvjiem

19. Stratēģiju rekomendācijas (2)
6. Regulāri informēt biedrus par negociāciju
procesu un rezultātiem
7. Censties paplašināt sarunu jautājumu loku
8. Veidot izglītības programmas biedriem
9. Veikt kampaņas mēdijos plašākai sabiedrībai
10. Izmantot starptautiskus sakarus atbalstam
un informācijas apmaiņai

20. Paldies!
Guntars Catlaks
Vecākais pētniecības koordinators
Education International
www.ei-ie.org
Guntars.catlaks@ei-ie.org
+32 2 224 0651