Strādāsim kopā – par Eiropas arodbiedrību vadlīnijām vardarbības mazināšanai skolā | Baiba Bašķere, LIZDA speciāliste vispārējās izglītības jautājumos | www.lizda.lv
Strādāsim kopā – par Eiropas arodbiedrību vadlīnijām vardarbības mazināšanai skolā | Baiba Bašķere, LIZDA speciāliste vispārējās izglītības jautājumos | www.lizda.lv
LIZDA iebildumu pamatojums IZM izstrādātajiem pedagogu darba samaksas jaunā m...
Strādāsim kopā – par Eiropas arodbiedrību vadlīnijām vardarbības mazināšanai skolā | Baiba Bašķere, LIZDA speciāliste vispārējās izglītības jautājumos | www.lizda.lv
1. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības konference
"Strādāsim kopā" –
par Eiropas arodbiedrību vadlīnijām
vardarbības mazināšanai skolā
Baiba Bašķere, LIZDA speciāliste
2012.gada 14.novembris, Rīga
2. Kas iniciē vardarbību
• Atsevišķu indivīdu rakstura iezīmes
• Iestādes vadības ,,stratēģiskais mērķis’’
• Ārējo faktoru ietekme
3. Kā tas izpaužas
• Izmanto cilvēki, kas nav pārliecināti, ka ar izvirzīto mērķi var sasniegt savu
profesionalitāti:
,,apdrošina’’ savus sasniegumus ar psiholoģiska spiediena palīdzību, "izsitot"
savus konkurentus no līdzsvara;
jūtas aizsargāts un bez bailēm var provocēt ķildas, klačas un konfliktus, jo tam
labvēlīga augsne ir priekšniecības nolaidība vai vienaldzība
• Uz mobinga "mērķi", norāda sekojošais:
nevēlēšanās kontaktēties ar indivīdu;
indivīda profesionālo lūgumu ignorēšana;
smīkņāšana;
nostādīšana priekšniecības acīs nelabvēlīgā gaismā pie katras mazākās
izdevības (ziņojumi par darba kavējumiem, neatrašanos darba vietā utt.);
negodīga ideju, domu ,,zagšana’’ panākumu piesavināšanās
• Kā likums, iesaistīšanās cīņā ar moberu provocē tikai vēl lielāku viņa agresiju
• Tas atkarīgs no daudziem apstākļiem, arī no vadītāja profesionalitātes
4. Kas ir vardarbība/mobings
• Visbiežāk sastopamie termini – mobings, bulings
(psiholoģiskais terors), bosings (morālā uzmākšanās
vajāšana)
• Mobings – dažādās definīcijās ietver vairākus
elementus:
Negatīva, aizvainojoša darbība attiecībā uz kādu personu;
Darbības sistemātiskums, atkārtošanās;
Pāridarītāja pārākums, kas izpaužas kā vadoša amata
ieņemšana vai citu kolēģu iesaiste un uzkūdīšana;
Fakts, ka pārējie kolēģi un vadība pieņem vai atbalsta šādu
darbību
5. Eiropas Savienības regulējums
• Eiropas Padomes direktīva par pasākumiem,
kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju
drošību un veselības aizsardzību darbā
• Jauna Kopienas veselības un drošības
stratēģija 2007-2012
• ES dalībvalstu pārstāvji 2012.gadā veic
kampaņu ,,Psihosociālo risku novērtēšana’’
6. Kāda ir sociālo partneru loma
• Pievērst darba devēju un darbinieku uzmanību
vardarbības un uzmākšanās jautājumam un
uzlabot izpratni par to
• Identificēt, novērst vai risināt vardarbību darbā:
Fiziskas, psiholoģiskas un/vai seksuālas;
Atsevišķs gadījums vai regulāras uzvedības modelis;
Starp kolēģiem, vadītājiem un padotajiem darba
ņēmējiem vai trešajām pusēm (nereti skolā tie var būt
skolēni);
No niecīgas necieņas izpausmes līdz nopietnai rīcībai
7. ES dalībvalstu pieredze
• Novērojama divu veidu prakse:
Speciālo tiesību aktu, kas regulē vardarbības darba vietā,
pieņemšana – Francija, Beļģija, Zviedrija;
Esošo tiesību aktu (visbiežāk diskriminācijas aizlieguma
tiesību aktu) piemērošana vardarbības gadījumiem – Īrija,
Lielbritānija, Itālija, Dānija, Vācija
• Koplīgumu slēgšana
Ietvertas normas vardarbības novēršanai un izskatīšanai,
ko izstrādā arodbiedrība un darba devēji vienojoties
• Apmācības, kurās mācās nošķirt vardarbību no
savstarpējiem konfliktiem un uzzinātu par savām
tiesībām vardarbības gadījumā
8. Kā ir Latvijā
• Latvijā neviens tiesību akts nedefinē mobingu darba
vietā
• Vardarbības novēršanai varētu būt piemērojami esošie
tiesību akti, kas garantē vienlīdzīgu tiesību principu
(Latvijas Republikas Satversme 95.p un Darba likuma
7.p.), goda un cieņas aizsardzību (Latvijas Republikas
Satversme 95.p. un Civillikuma 1635.p.), personas
neaizskaramību un atšķirīgas attieksmes aizliegumu
(Darba likums 7.p., 29.p.)
• Risinājumam starp vardarbības upuri un vardarbības
veicēju tiek izmantota mediācija
9. Kā novērst mobingu darba vietā
• Nepieciešams definējums mobingam, lai
varētu to novērst un izbeigt:
Organizēt objektīvu izmeklēšanu;
Izveidot sistēmu tā novēršanai
• Sociālajiem partneriem nepieciešams izstrādāt
detalizētu kārtību mobinga novēršanai un
izbeigšanai
10. Kā iesaistīties sociālajiem partneriem
• Arodbiedrība ietver koplīgumos skaidrus
pasākumus mobinga novēršanai:
nosaucot darbības, kas kvalificējas kā mobings;
iekšējās komunikācijas principi un informācijas
apmaiņa;
mobinga gadījumu izskatīšanas soļi
• Arodbiedrību pārstāvju un biedru apmācība
par mobinga novēršanu un risināšanu
11. Sagaidāmais rezultāts
• Iegūtas zināšanas un izpratne par mobingu
pret pedagogiem un izglītības iestādes
personālu
• Izmainījusies pieredze un labā prakse kā
noteikt mobinga gadījumus darba vietā
• Saņemts atbalsts izstrādājot stratēģijas
mobinga novēršanai darba vietā
12. Ko varam izdarīt tagad
• Nevajadzētu nogaidīt, jāreaģē ātrāk
• Efektīvai līdzdalībai ir jāatbilst konkrētajiem apstākļiem, un tai jābūt
balstītai uz pilnīgu riska novērtējumu
• Metodes, kas balstītas uz vardarbības novēršanu, ir ilgtspējīgākas nekā
atsevišķi, individuāli pasākumi
• Efektīvi pasākumi var būt pārmaiņas darba organizēšanā un darba
plānošanā
• Apmācības nodrošināšana, kas ļauj atpazīt apdraudējumus
• Izpratne par sadarbību kā pedagoģiskā procesa svarīgu sastāvdaļu
Lai nevairotu vardarbību savā darba vietā katram pašam jādomā
par savu darbību, jāanalizē sava attieksme un jāstrādā ar sevi!