Se ha denunciado esta presentación.
Utilizamos tu perfil de LinkedIn y tus datos de actividad para personalizar los anuncios y mostrarte publicidad más relevante. Puedes cambiar tus preferencias de publicidad en cualquier momento.
Vispārīgs      Augu valsts     raksturojums(Sistemātika+pazīmes)
Kas ir augs?
Kas ir augu valsts?
Augu valsts
Evolūcija - sistemātika
Evolūcija - sistemātika
Sporaugi bez vadaudiem        Sūnas
Sūnas• Augstākie augi, kuriem nav vadaudu, taču ir atsevišķi  orgāni - ir stumbrs un lapas, rizoīdi – kalpo kā saknes;• Vi...
Ekoloģija• Aug mitrā vietā;• Var augt arī tuksnesī, uz akmeņiem, uz jumtiem, uz  koku stumbra u.c.;• Neaug stipri piesārņo...
Anatomiskā uzbūve• Nav vadaudu;• Ir specializēti orgāni – stumbrs, lapas;• Saknes funkcijas daļēji veic rizoīdi;
Vairošanās• Ir paaudžu maiņa – gametofīts un sporofīts;• Dominē gametofīts;• Lai vairotos ir nepieciešams ūdens.
Vaskulārie sporaugiPaparžaugu nodalījums
Paparžaugu nodalījums•   Ir vadaudi (floēma un ksilēma);•   Vadaudi atrodas stumbrā, saknēs un lapās;•   Ir visi trīs veģe...
Paparžu apakšnodalījums     Paparžu klase
Paparžu klase• Sporas attīstās sporangijos;• Sporangiji atrodas lapu apakšpusē.
Paparžu klase• Latvijā - ietilpst 10 dzimtas, viena izmirusi   –   Čūskmēlīšu dzimta (Ophioglossaceae)   –   Strauspaparžu...
Relikti – palieka no seniem laikiem
Staipekņu apakšnodalījums     Staipekņu klase
Staipekņu klase• Lapas ir sīkas, izvietotas pa visu stumbru;• Labi attīstīta sakņu sistēma;
Staipekņu klase• Divas dzimtas:  – Staipekņu dzimta (Lycopodiaceae)  – Ezereņu dzimta (Isoёtaceae)
Kosu apakšnodalījums     Kosu klase
Kosu klase• Kosas vairojas divējādi: ar sporām un veģetatīvi;• Kosu sporangiji ir novietoti uz sporofiliem, kas  apvienoti...
Kosu klase• Tikai viena dzimta  – Kosu dzimta (Equisetaceae)
Psilofītu apakšnodalījums
Vaskulārie sēklaugi sēklaugu nodalījums unkailsēkļu apakšnodalījums
Sēklaugu nodalījums
Sēklaugu nodalījums• Sēklaugi ir visattīstītākie augstākie augi;• Visi augi kam ir sēklas;• Augi kam ir sakne, stumbrs, la...
Sakne• 3 funkcijas:   – Nostiprina augu;   – Uzsūc ūdeni un minerālvielas;   – Uzkrāj barības vielas;
Divu tipu sakņu sistēmasMietsakne   un   bārkšsakne
Stumbrs• Tiecas uz gaismu;• Galvenās funkcijas:  – Balsta funkcija;  – Transporta funkcija;  – Jaunu audu veidošana;
Lapas• Fotosintēze – no saules enerģijas veido  organiskās vielas, ko izmanto augšanā,  attīstībā un vairošanā;• Sastāv no...
Kailsēkļu apakšnodalījums
Kailsēkļu nodalījums• Visi ir kokaugi;• Lapas ir zvīņveida, garas, tievas, adatveida.  Tās sauc par skujām;• Kailsēkļus sa...
Skujkoku klase
Skujkoku klase• Latvijā sastopamas 3 dzimtas;  – Īvju dzimta (Taxaceae)     • Parastā īve  – Priežu dzimta (Pinaceae)     ...
Parastā īve• Divmāju augi – uz vien auga ir tikai viena  dzimuma zieds;• Plakanas skujas;• Aizsargājama
Skujkoku klase• Latvijā sastopamas 3 dzimtas;  – Īvju dzimta (Taxaceae)     • Parastā īve  – Priežu dzimta (Pinaceae)     ...
Eiropas lapegle Vasaras zaļi; Čiekuri vērsti uz augšu; Skujas mīkstas
Skujkoku klase• Latvijā sastopamas 3 dzimtas;  – Īvju dzimta (Taxaceae)     • Parastā īve  – Priežu dzimta (Pinaceae)     ...
Parastā egle
Skujkoku klase• Latvijā sastopamas 3 dzimtas;  – Īvju dzimta (Taxaceae)     • Parastā īve  – Priežu dzimta (Pinaceae)     ...
Parastā priede
Skujkoku klase• Latvijā sastopamas 3 dzimtas;  – Īvju dzimta (Taxaceae)     • Parastā īve  – Priežu dzimta (Pinaceae)     ...
Zviedrijas kadiķis
Skujkoku klase• Latvijā sastopamas 3 dzimtas;  – Īvju dzimta (Taxaceae)     • Parastā īve  – Priežu dzimta (Pinaceae)     ...
Rietumu tūja
Interesanti kailsēkļi• Divdaivu ginks Rīgā pretī Latvijas Universitātei
Interesanti kailsēkļi• Lielākie augi pasaulē Sekvoja un mamutkoks
Sēklaugu nodalījumsSegsēkļu apakšnodalījums
Segsēkļu apakšnodalījums•   Raksturīga pazīme – zieds;•   Ir arī sēklas un augļi;•   Tie var būt koki, krūmi, lakstaugi, l...
Saknes mēdz būt dažādas• Gaisa saknes – daļēji lapu funkcija;• Uzkrājējsaknes – uzkrāj barības  vielas;• Piesaknes – palīd...
Stumbri ir atšķirīgi• Koksnains stumbrs –• Lakstains stumbrs -
Stumbri pēc augšanas veida• Vijīgs –• Ložņājošs –
LAPAS IR DAŽĀDAS
Zieds
Zieds• Putekšlapas –  vīrišķie;• Auglenīca –  sievišķie
Zieda uzbūve
Augļi un sēklas
Sēkla ar vienu dīgļlapu un sēkla      ar divām dīgļlapām
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
Augi - augu pazimes
Próxima SlideShare
Cargando en…5
×

Augi - augu pazimes

9.680 visualizaciones

Publicado el

  • Sé el primero en comentar

Augi - augu pazimes

  1. 1. Vispārīgs Augu valsts raksturojums(Sistemātika+pazīmes)
  2. 2. Kas ir augs?
  3. 3. Kas ir augu valsts?
  4. 4. Augu valsts
  5. 5. Evolūcija - sistemātika
  6. 6. Evolūcija - sistemātika
  7. 7. Sporaugi bez vadaudiem Sūnas
  8. 8. Sūnas• Augstākie augi, kuriem nav vadaudu, taču ir atsevišķi orgāni - ir stumbrs un lapas, rizoīdi – kalpo kā saknes;• Vienīgie augstākie augi, kuriem nav vadaudu, tādēļ tie ir sīki 2-20 cm;• Radušās pirms 460-370 miljoniem gadu;• Cēlušās no zaļaļģēm;
  9. 9. Ekoloģija• Aug mitrā vietā;• Var augt arī tuksnesī, uz akmeņiem, uz jumtiem, uz koku stumbra u.c.;• Neaug stipri piesārņotās vietās;• Aug vietās, kur nespēj augt ziedaugi;• Ūdeni uzņem ar virsmu no ūdenstilpnēm, lietus, rasas, miglas;
  10. 10. Anatomiskā uzbūve• Nav vadaudu;• Ir specializēti orgāni – stumbrs, lapas;• Saknes funkcijas daļēji veic rizoīdi;
  11. 11. Vairošanās• Ir paaudžu maiņa – gametofīts un sporofīts;• Dominē gametofīts;• Lai vairotos ir nepieciešams ūdens.
  12. 12. Vaskulārie sporaugiPaparžaugu nodalījums
  13. 13. Paparžaugu nodalījums• Ir vadaudi (floēma un ksilēma);• Vadaudi atrodas stumbrā, saknēs un lapās;• Ir visi trīs veģetatīvie pamatorgāni;• Vairojas ar sporām;• Paparžaugu nodalījuma sastāvā ir: – Paparžu apakšnodalījums – Staipekņu apakšnodalījums – Kosu apakšnodalījums
  14. 14. Paparžu apakšnodalījums Paparžu klase
  15. 15. Paparžu klase• Sporas attīstās sporangijos;• Sporangiji atrodas lapu apakšpusē.
  16. 16. Paparžu klase• Latvijā - ietilpst 10 dzimtas, viena izmirusi – Čūskmēlīšu dzimta (Ophioglossaceae) – Strauspaparžu jeb onokleju dzimta (Onocleaceae) – Sievpaparžu dzimta (Athyriaceae) – Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimta (Dryopteridaceae, syn. Aspidiaceae) – Purvpaparžu dzimta (Thelypteridaceae) – Sīkpaparžu dzimta (Aspleniaceae) – Ēnpaparžu dzimta (Blechnaceae) – Ērgļpaparžu jeb hipolepu dzimta (Hypolepidaceae) – Saldsaknīšu dzimta (Polypodiaceae) – Marsileju dzimta (Marsileaceae)
  17. 17. Relikti – palieka no seniem laikiem
  18. 18. Staipekņu apakšnodalījums Staipekņu klase
  19. 19. Staipekņu klase• Lapas ir sīkas, izvietotas pa visu stumbru;• Labi attīstīta sakņu sistēma;
  20. 20. Staipekņu klase• Divas dzimtas: – Staipekņu dzimta (Lycopodiaceae) – Ezereņu dzimta (Isoёtaceae)
  21. 21. Kosu apakšnodalījums Kosu klase
  22. 22. Kosu klase• Kosas vairojas divējādi: ar sporām un veģetatīvi;• Kosu sporangiji ir novietoti uz sporofiliem, kas apvienoti vārpveida sastatos;• Stumbrs ir sadalīts posmos;• Kosu lapas ir reducētas;
  23. 23. Kosu klase• Tikai viena dzimta – Kosu dzimta (Equisetaceae)
  24. 24. Psilofītu apakšnodalījums
  25. 25. Vaskulārie sēklaugi sēklaugu nodalījums unkailsēkļu apakšnodalījums
  26. 26. Sēklaugu nodalījums
  27. 27. Sēklaugu nodalījums• Sēklaugi ir visattīstītākie augstākie augi;• Visi augi kam ir sēklas;• Augi kam ir sakne, stumbrs, lapas, ziedi un sēklas;• Sēklaugus, kuru sēklas ir atsegtas, kailas, nav augļos, bet atrodas čiekuros, sauc par kailsēkļiem;• Labi attīstīti veģetatīvie pamatorgāni – sakne, stumbrs, lapa.
  28. 28. Sakne• 3 funkcijas: – Nostiprina augu; – Uzsūc ūdeni un minerālvielas; – Uzkrāj barības vielas;
  29. 29. Divu tipu sakņu sistēmasMietsakne un bārkšsakne
  30. 30. Stumbrs• Tiecas uz gaismu;• Galvenās funkcijas: – Balsta funkcija; – Transporta funkcija; – Jaunu audu veidošana;
  31. 31. Lapas• Fotosintēze – no saules enerģijas veido organiskās vielas, ko izmanto augšanā, attīstībā un vairošanā;• Sastāv no hlorofila (zaļā pigmenta), kas veic fotosintēzi;• Iztvaiko ūdens – transpirācija;• Atvārsnītes regulē ūdens iztvaikošanu
  32. 32. Kailsēkļu apakšnodalījums
  33. 33. Kailsēkļu nodalījums• Visi ir kokaugi;• Lapas ir zvīņveida, garas, tievas, adatveida. Tās sauc par skujām;• Kailsēkļus sauc par skujkokiem;• Latvijā sastopami ir: priedes, egles, paegļi, īves, kadiķi;• Latvijā sastopama viena klase – skujkoku klase
  34. 34. Skujkoku klase
  35. 35. Skujkoku klase• Latvijā sastopamas 3 dzimtas; – Īvju dzimta (Taxaceae) • Parastā īve – Priežu dzimta (Pinaceae) • Eiropas lapegle • Parastā egle • Parastā priede – Ciprešu dzimta (Cupressaceae) • Zviedrijas kadiķis • Rietumu tūja
  36. 36. Parastā īve• Divmāju augi – uz vien auga ir tikai viena dzimuma zieds;• Plakanas skujas;• Aizsargājama
  37. 37. Skujkoku klase• Latvijā sastopamas 3 dzimtas; – Īvju dzimta (Taxaceae) • Parastā īve – Priežu dzimta (Pinaceae) • Eiropas lapegle • Parastā egle • Parastā priede – Ciprešu dzimta (Cupressaceae) • Zviedrijas kadiķis • Rietumu tūja
  38. 38. Eiropas lapegle Vasaras zaļi; Čiekuri vērsti uz augšu; Skujas mīkstas
  39. 39. Skujkoku klase• Latvijā sastopamas 3 dzimtas; – Īvju dzimta (Taxaceae) • Parastā īve – Priežu dzimta (Pinaceae) • Eiropas lapegle • Parastā egle • Parastā priede – Ciprešu dzimta (Cupressaceae) • Zviedrijas kadiķis • Rietumu tūja
  40. 40. Parastā egle
  41. 41. Skujkoku klase• Latvijā sastopamas 3 dzimtas; – Īvju dzimta (Taxaceae) • Parastā īve – Priežu dzimta (Pinaceae) • Eiropas lapegle • Parastā egle • Parastā priede – Ciprešu dzimta (Cupressaceae) • Zviedrijas kadiķis • Rietumu tūja
  42. 42. Parastā priede
  43. 43. Skujkoku klase• Latvijā sastopamas 3 dzimtas; – Īvju dzimta (Taxaceae) • Parastā īve – Priežu dzimta (Pinaceae) • Eiropas lapegle • Parastā egle • Parastā priede – Ciprešu dzimta (Cupressaceae) • Zviedrijas kadiķis • Rietumu tūja
  44. 44. Zviedrijas kadiķis
  45. 45. Skujkoku klase• Latvijā sastopamas 3 dzimtas; – Īvju dzimta (Taxaceae) • Parastā īve – Priežu dzimta (Pinaceae) • Eiropas lapegle • Parastā egle • Parastā priede – Ciprešu dzimta (Cupressaceae) • Zviedrijas kadiķis • Rietumu tūja
  46. 46. Rietumu tūja
  47. 47. Interesanti kailsēkļi• Divdaivu ginks Rīgā pretī Latvijas Universitātei
  48. 48. Interesanti kailsēkļi• Lielākie augi pasaulē Sekvoja un mamutkoks
  49. 49. Sēklaugu nodalījumsSegsēkļu apakšnodalījums
  50. 50. Segsēkļu apakšnodalījums• Raksturīga pazīme – zieds;• Ir arī sēklas un augļi;• Tie var būt koki, krūmi, lakstaugi, liānas;• Tie var būt viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi;
  51. 51. Saknes mēdz būt dažādas• Gaisa saknes – daļēji lapu funkcija;• Uzkrājējsaknes – uzkrāj barības vielas;• Piesaknes – palīdz noturēt augu;
  52. 52. Stumbri ir atšķirīgi• Koksnains stumbrs –• Lakstains stumbrs -
  53. 53. Stumbri pēc augšanas veida• Vijīgs –• Ložņājošs –
  54. 54. LAPAS IR DAŽĀDAS
  55. 55. Zieds
  56. 56. Zieds• Putekšlapas – vīrišķie;• Auglenīca – sievišķie
  57. 57. Zieda uzbūve
  58. 58. Augļi un sēklas
  59. 59. Sēkla ar vienu dīgļlapu un sēkla ar divām dīgļlapām

×