8. Sūnas
• Augstākie augi, kuriem nav vadaudu, taču ir atsevišķi
orgāni - ir stumbrs un lapas, rizoīdi – kalpo kā saknes;
• Vienīgie augstākie augi, kuriem nav vadaudu, tādēļ tie
ir sīki 2-20 cm;
• Radušās pirms 460-370 miljoniem gadu;
• Cēlušās no zaļaļģēm;
9.
10. Ekoloģija
• Aug mitrā vietā;
• Var augt arī tuksnesī, uz akmeņiem, uz jumtiem, uz
koku stumbra u.c.;
• Neaug stipri piesārņotās vietās;
• Aug vietās, kur nespēj augt ziedaugi;
• Ūdeni uzņem ar virsmu no ūdenstilpnēm, lietus,
rasas, miglas;
11.
12. Anatomiskā uzbūve
• Nav vadaudu;
• Ir specializēti orgāni – stumbrs, lapas;
• Saknes funkcijas daļēji veic rizoīdi;
13. Vairošanās
• Ir paaudžu maiņa – gametofīts un sporofīts;
• Dominē gametofīts;
• Lai vairotos ir nepieciešams ūdens.
18. Paparžaugu nodalījums
• Ir vadaudi (floēma un ksilēma);
• Vadaudi atrodas stumbrā, saknēs un lapās;
• Ir visi trīs veģetatīvie pamatorgāni;
• Vairojas ar sporām;
• Paparžaugu nodalījuma sastāvā ir:
– Paparžu apakšnodalījums
– Staipekņu apakšnodalījums
– Kosu apakšnodalījums
21. Paparžu klase
• Latvijā - ietilpst 10 dzimtas, viena izmirusi
– Čūskmēlīšu dzimta (Ophioglossaceae)
– Strauspaparžu jeb onokleju dzimta (Onocleaceae)
– Sievpaparžu dzimta (Athyriaceae)
– Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimta (Dryopteridaceae,
syn. Aspidiaceae)
– Purvpaparžu dzimta (Thelypteridaceae)
– Sīkpaparžu dzimta (Aspleniaceae)
– Ēnpaparžu dzimta (Blechnaceae)
– Ērgļpaparžu jeb hipolepu dzimta (Hypolepidaceae)
– Saldsaknīšu dzimta (Polypodiaceae)
– Marsileju dzimta (Marsileaceae)
28. Kosu klase
• Kosas vairojas divējādi: ar sporām un veģetatīvi;
• Kosu sporangiji ir novietoti uz sporofiliem, kas
apvienoti vārpveida sastatos;
• Stumbrs ir sadalīts posmos;
• Kosu lapas ir reducētas;
34. Sēklaugu nodalījums
• Sēklaugi ir visattīstītākie augstākie augi;
• Visi augi kam ir sēklas;
• Augi kam ir sakne, stumbrs, lapas, ziedi un sēklas;
• Sēklaugus, kuru sēklas ir atsegtas, kailas, nav
augļos, bet atrodas čiekuros, sauc par kailsēkļiem;
• Labi attīstīti veģetatīvie pamatorgāni – sakne,
stumbrs, lapa.
35. Sakne
• 3 funkcijas:
– Nostiprina augu;
– Uzsūc ūdeni un minerālvielas;
– Uzkrāj barības vielas;
37. Stumbrs
• Tiecas uz gaismu;
• Galvenās funkcijas:
– Balsta funkcija;
– Transporta funkcija;
– Jaunu audu veidošana;
38. Lapas
• Fotosintēze – no saules enerģijas veido
organiskās vielas, ko izmanto augšanā,
attīstībā un vairošanā;
• Sastāv no hlorofila (zaļā pigmenta), kas veic
fotosintēzi;
• Iztvaiko ūdens – transpirācija;
• Atvārsnītes regulē ūdens iztvaikošanu
40. Kailsēkļu nodalījums
• Visi ir kokaugi;
• Lapas ir zvīņveida, garas, tievas, adatveida.
Tās sauc par skujām;
• Kailsēkļus sauc par skujkokiem;
• Latvijā sastopami ir: priedes, egles, paegļi,
īves, kadiķi;
• Latvijā sastopama viena klase – skujkoku
klase
42. Skujkoku klase
• Latvijā sastopamas 3 dzimtas;
– Īvju dzimta (Taxaceae)
• Parastā īve
– Priežu dzimta (Pinaceae)
• Eiropas lapegle
• Parastā egle
• Parastā priede
– Ciprešu dzimta (Cupressaceae)
• Zviedrijas kadiķis
• Rietumu tūja
43. Parastā īve
• Divmāju augi – uz vien auga ir tikai viena
dzimuma zieds;
• Plakanas skujas;
• Aizsargājama
44. Skujkoku klase
• Latvijā sastopamas 3 dzimtas;
– Īvju dzimta (Taxaceae)
• Parastā īve
– Priežu dzimta (Pinaceae)
• Eiropas lapegle
• Parastā egle
• Parastā priede
– Ciprešu dzimta (Cupressaceae)
• Zviedrijas kadiķis
• Rietumu tūja
46. Skujkoku klase
• Latvijā sastopamas 3 dzimtas;
– Īvju dzimta (Taxaceae)
• Parastā īve
– Priežu dzimta (Pinaceae)
• Eiropas lapegle
• Parastā egle
• Parastā priede
– Ciprešu dzimta (Cupressaceae)
• Zviedrijas kadiķis
• Rietumu tūja
48. Skujkoku klase
• Latvijā sastopamas 3 dzimtas;
– Īvju dzimta (Taxaceae)
• Parastā īve
– Priežu dzimta (Pinaceae)
• Eiropas lapegle
• Parastā egle
• Parastā priede
– Ciprešu dzimta (Cupressaceae)
• Zviedrijas kadiķis
• Rietumu tūja
50. Skujkoku klase
• Latvijā sastopamas 3 dzimtas;
– Īvju dzimta (Taxaceae)
• Parastā īve
– Priežu dzimta (Pinaceae)
• Eiropas lapegle
• Parastā egle
• Parastā priede
– Ciprešu dzimta (Cupressaceae)
• Zviedrijas kadiķis
• Rietumu tūja
52. Skujkoku klase
• Latvijā sastopamas 3 dzimtas;
– Īvju dzimta (Taxaceae)
• Parastā īve
– Priežu dzimta (Pinaceae)
• Eiropas lapegle
• Parastā egle
• Parastā priede
– Ciprešu dzimta (Cupressaceae)
• Zviedrijas kadiķis
• Rietumu tūja
57. Segsēkļu apakšnodalījums
• Raksturīga pazīme – zieds;
• Ir arī sēklas un augļi;
• Tie var būt koki, krūmi, lakstaugi, liānas;
• Tie var būt viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi;
58. Saknes mēdz būt dažādas
• Gaisa saknes – daļēji lapu funkcija;
• Uzkrājējsaknes – uzkrāj barības
vielas;
• Piesaknes – palīdz noturēt augu;
