1. VĪRUSI, BAKTĒRIJAS UN
ARHEJI

2. Vīrusi
• Tie nav dzīvi organismi – tie ir daļiņas;
• Visi vīrusi ir infekciozi;
• Izmērs ir kā proteīnu makromolekulai;

3. Vīrusu izmēri

4. Vīrusu uzbūve
Kapsida
DNS vai RNS
Astes stiegra

5. Vīrusu tipi

6. Bakteriofāga uzbrukums baktērijai
http://www.youtube.com/watch?v=kdz9VGH8
dwY

7. Bakteriofāgu dzīves cikli
• Lītiskais cikls;
• Lizogēnais cikls

8. http://www.youtube.com/watch?v=XG6XH59y
Cc0&feature=related
Lizogēnais un lītiskais cikls

9. Dzīvnieku šūnu vīrusu replikācija
C-hepatīts aknu šūnās
http://www.youtube.com/watch?v=eI5t0Pbgn
Bk&feature=related

10. Retrovīrusa vairošanās

11. Vīrusu slimības
• Tabakas mozaīkas vīruss – tikai augi
• Trakumsērga –tikai zīdītāji
• Bakteriofāgs – tikai baktērijas
• Cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV)
• Polimelīta vīruss – bērnu trieka
• Hepatīta vīruss
• u.c.

12. Vīrusu īpašības
• Sastāv no šūnas – NĒ
• Vielmaiņa – NĒ
• Atbild uz kairinātāju – NĒ
• Vairojas – JĀ
• Evolucionē - JĀ

13. Citas nedzīvas daļiņas
• Viroīdi – kaili ar kapsīdu nesegti RNS
pavedieni;
• Prioni – proteīna daļiņas, kuras, iespējams, var
pārvērst citus šūnas proteīnus prionos.

14. Baktērijas
• Dzīva šūna – prokariotiska (šūnā nav kodola);
• Dažas baktērijas kustas ar viciņām

15. Baktēriju iedzimtības materiāls
• Gredzenveida DNS atrodas nukleoīdā (viena
gredzenveida hromosoma);
• Ir papildu DNS gredzens – plazmīda;

16. Baktēriju vairošanās
• Vairojas bezdzimumiski (netiek radīts jauns
DNS, notiek klonēšana);

17. Baktēriju vairošanās
http://www.youtube.com/watch?v=gEwzDydciWc

18. Ģenētiskā mainība
• Nav dzimumvairošanās – notiek klonēšana;
• Mutācija ir galvenais līdzeklis ģenētiskai
mainībai
Antibiotiku rezistence

19. Endospora
• Veidojas baktērijai nonākot nelabvēlīgos
apstākļos (ne visām baktērijām);
• Spora izdzīvo ekstrēmos apstākļos,piemēram,
tuksnesī;
• 1300 gadu tūkstošu veca baktērija Sibīrijas
mēra izraisītājs spēj dīgt pat mūsdienās;
• Botulisma izraisītājs pārtikas konservos.
• Endosporas pēc būtības nav vairošanās, bet
gan transports.

20. Endosporu veidošanās
http://www.youtube.com/watch?v=NAcowliknPs

21. Sibīrijas mēris

22. Botulisms

23. Barošanās - trofija
• Auto – Izcelsme - sengrieķu autos ‘pats’.
Salikteņu daļa — 1) paš.., pat.., ...
• Hetero - Izcelsme - sengrieķu heteros ‘cits,
citāds’. Salikteņu daļa — citāds …
• Trofija – barošanās
• Autotrofija – augiem;
• Heterotrofija – sēnes, dzīvnieki

24. Baktēriju barošanās
• Autotrofā barošanās – no H2O, CO2 veido O2
un organiskās vielas, taču iedalās sīkāk:
– Autotrofija 1 – neizdala skābekli, neizmanto ūdeni
kā donoru (bakteriohlorofils);
– Autotrofija 2 – izdala skābekli, augiem raksturīgs
hlorofils;

25. Baktērijas - augi
Zilaļģes jeb cianobaktērijas
• Barojas autotrofi izdalot skābekli fotosintēzes
procesā;
CO2 + H2O (CH2O)n + O2
• Šūna satur augu hlorofilu.
• Aerobas baktērijas – dzīvo skābekļa vidē.

26. Citas baktērijas
• Barojas autotrofi neizdalot skābekli, bet gan
sēru fotosintēzes procesā:
CO2 + 2H2S (CH2O)n + 2S
Šūnas satur bakteriohlorofilu;
Anaerobas baktērijas – var dzīvot bezskābekļa vidē

27. Hemosintēze
• Baktērijas, kas oksidē neorganiskos savienojumus,
lai iegūtu nepieciešamo enerģiju savu organisko
vielu veidošanai;
4NH3 + 5O2 4NO2 + 6H2O
Nitrificējošās baktērijas oksidē amonjaku par nitrītiem

28. Heterotrofā barošanās
• Barojas ar gatavām organiskām vielām;
• Lielākā daļa baktēriju ir heterotrofi aerobi
saprotrofi (satrunējuša barība);
• Baktērijas var būt brīvi dzīvojošas vai
simbiotiskas, mutuālistiskas, komensālistiskas
vai parazītiskas attiecībās ar citiem
organismiem;

29. Mutuālistiskas attiecības
• Divu dažādu organismu kopdzīve +/+
• Piemēram, baktērijas, kas fiksē atmosfēras
slāpekli – tauriņziežu dzimtas augiem saknēs
veidojas gumi (no gumiņbaktērijām).

30. Baktēriju klasifikācija
• Baktērijām ir trīs pamatformas:
– nūjiņas (baciļi),
– lodveida baktērijas (koki),
– spirāliskās baktērijas (spirillas).

31. Iedalījums taksonomiskās grupās pēc
• Šūnapvalka veida (grampozitīvas vai
gramnegatīvas);
• Endosporu veidošanās;
• Vielmaiņas;
• Augšanas un barošanās īpatnībām;
• Fizioloģiskajām īpašībām;
• U.c. kritēriji

33. Arheji jeb arhebaktērijas
• Prokariotiskas šūnas;
• No baktērijām atšķir pēc molekulārajām
īpašībām;
• Arheji ir tuvāki radinieki eikariotiem;
• Piemīt primitīvas un unikālas vielmaiņas
īpatnības:
– Metanoģenēze – spēja sintezēt metānu;
– Halofili – dzīvo sāļā vidē (okeānos)
– Termoacidofili – karstas, skābas vietas (geizari,
vulkānu tuvumā)

34. Arhaju klasifikācija
Dominē metanogēni
arhaji

35. 2010. gadā atklāja jaunu dzīvības
formu
• Dažas baktērijas spēj dzīvot arsēna klātbūtnē
• DNS u.c. makromolekulu sastāvā
• DNS sastāv no: oglekļa, ūdeņraža, skābekļa,
fosfora, sēra:
• No šiem sešiem elementiem ir veidota ikviena
dzīvā organisma DNS vai RNS
• Jaunatklātā dzīvības formas DNS sastāvā
Fosforu aizvieto Arsēns;
• Fosforam ir līdzīgas ķīmiskās īpašības kā
arsēnam, taču arsēns ir indīgs.

38. http://www.nasa.gov/topics/universe/features/astrobiology_toxic_chemical.html

39. NĀKAMĀ TĒMA:
PROTISTI
PĒC NEDĒĻAS PĀRBAUDES DARBS!