1. Stiprs sals, sniega vētras,
apledojums, sniega sanesumi.

2. Stipra snigšana – sniega sega palielinās par 6–13
cm 12 stundās vai īsākā laika periodā un var izsaukt:
 transporta kustības traucējumus
 transporta avārijas
 elektropārvades un elektronisko sakaru
līniju bojājumus (elektroenerģijas padeves
pārtraukumus)
 mežu postījumus

3. Kāpēc tas ir bīstami?
Spēcīgs lietus un sniegs nodara lielus postījumus
uz ceļiem un dzelzceļiem. Bieza sniega uzkrāšanās uz
ēku jumtiem izraisa to sabrukšanu, kā rezultātā nereti
iet bojā cilvēki. Spēcīgs vējš ir bīstams
aviācijā, jūrniecībā un zvejniecībā, kā arī celtniecības
darbu veikšanā, īpaši uz augstām konstrukcijām –
mastiem, torņiem, krāniem.

4.  Sals ir atmosfēras stāvoklis, kad gaisa temperatūra
pazeminās zem ūdens sasalšanas atzīmes.
 Parasti šī temperatūra tiek mērīta augstumā no 1,2 līdz
2 metri virs zemes virsas. Attiecībā uz cilvēka
organismu ir konstatēts, ka sala iedarbība ir spēcīgāk
jūtama stiprā vējā un augstākā relatīvajā gaisa
mitrumā, nekā bezvējā un sausā gaisā.
 Pastāv subjektīva, uz cilvēka izjūtām balstīts sala
iedarbības iedalījums:
 neliels sals — 0 °C to −3,5 °C
 mērens sals — 3,6 °C to −6,5 °C
 stiprs sals — 6,6 °C to −11,5 °C
 ļoti stiprs sals — virs −11,6 °C

5. Zemākās reģistrētās gaisa
temperatūras
 Uz zemes−89,2 °C
 Āzija −68 °C
 Ziemeļamerika−66 °C
 Kontinentālā ASV teritorija −56,5 °C
 Eiropa −58,1 °C
 Dienvidamerika−39 °C
 Āfrika −24 °C
 Okeānija −23 °C

6.  Viszemākā gaisa temperatūra Latvijā bija −43,2 °C un
tika reģistrēta 1956. gada 8. februārī, Daugavpilī.
 Viszemākā gaisa temperatūra Rīgā bija −34,9 °C un
tika reģistrēta 1956. gada 1. februārī.
 Aukstākais gads Latvijā bija 1941. gads, kurā gada
vidējā temperatūra bija tikai 3,1 °C.

7. Vētras, lietus gāzes, snigšana, apledojums, puteņi
ir uzskatāmi par vienu no iespējamākajām dabas
katastrofām Latvijā, lai gan tās nav tik postošas kā
iepriekš minētās viesuļvētras. Tomēr arī Latvijā ir
notikusi ārkārtas situācijas stāvokļa pasludināšana
dabas katastrofu dēļ. Tā, piemēram, 2011. gada ziemā
tika izsludināta ārkārtas situācija, kad daudzos
Latvijas pagastos sniega dēļ tika traucēta
elektroapgāde.

8. Rīcība ārkārtu situācijā
 Saņemot brīdinājumu par iespējamiem sniega
sanesumiem un sniega vētru vai apledojumu centieties
atturēties no pārvietošanās ar transportu, īpaši pa
lauku rajonu ceļiem un bez īpašas nepieciešamības
neejiet ārpus telpām, atturiet no pastaigām bērnus,
vecus cilvēkus un invalīdus.

9.  Esiet gatavi elektroenerģijas padeves
traucējumiem, savlaicīgi sagatavojiet kabatas lukturus
un ievietojiet baterijas tranzistoru
uztvērējos, sagādājiet minimālos pārtikas, dzeramā
ūdens un kurināmā krājumus, nosiltiniet dzīvojamo
telpu logus un durvis, lai samazinātu siltuma
zudumus.
 Pārvietojoties ar autotransportu, rekomendējam to
nodrošināt ar buksēšanas trosi, lāpstu, elektrisko
lukturi, rezerves degvielas krājumu un sausu smilšu
maisiņu.

10.  Visbiezākā sniega sega 130 cm (126) Gaiziņkalns 1931.
gada 16.—20. marts.
 Visvairāk dienu ar puteņiem mēnesī 19 dienas Liepāja
1956. gada februāris.
 Lielāka sniegpārsla – 38 cm diametrā.
 Izkrituša sniega rekods - 1959 g. februārī
Kalifornijā, ASV. 4,8 m sniega.
 Pats lielākais vienas dienas sniega putenis tika
novērtos Kalifornijā 1921 g. aprīlī, kad diennakts laikā
izkrita 1,93 m sniega.
 Viena gada laikā (1972. g.) Vašingtonā izkrita 31,1 m
sniega.

11. PALDIES
PAR
UZMANĪBU!

12. Izmantotie resursi internetā:
 Skolas.lv
 gulbene.lv/
 www3.meteo.lv
 wikipedia.org