2. Kas tas ir...
• Plaušu vēzis ir ļaundabīgu audzēju
grupa, kas attīstās no plaušu un
bronhu izklājošiem audiem. Plaušu
vēzis ļoti ātri progresē, ļaundabīgās
šūnas izplatās pa organismu, radot
metastāzes – jaunus ļaundabīgus
mezglus citos orgānos.
3. Par vēzi...
• Vēzi var uzskatīt par dabisku organisma
atbildes reakciju uz ilgstošu ārēju kairinājumu
(psihisku, fizisku vai ķīmisku iedarbību,
vīrusinfekciju, traumu) bojātas imunitātes
apstākļos.
• Plaušu vēzis ir biežākā onkoloģiskā saslimšana
smēķētāju vidū.
4. Par vēzi...
• Vīrieši ar plaušu vēzi slimo 7-10 reizes biežāk
kā sievietes, turklāt saslimstība pieaug
proporcionāli vecumam. Vīriešiem 60 - 69
gadu vecumā saslimstība ar plaušu vēzi ir 60
reizes lielāka kā vīriešiem 30 - 39 gadu
vecumā.
5. Par vēzi...
• Lielākajā daļā gadījumu plaušu vēža attīstības
iemesls ir smēķēšana.
• Ir izskaitļots, ka izsmēķējot 2 un vairāk
cigarešu paciņas dienā, plaušu vēža risks
pieaug 25-125 reizes!!!
6. Par vēzi...
• Plaušu vēža attīstībai ir arī citi riska faktori:
--Kontakts ar azbestu, radonu, arsēnu, niķeli,
kadmiju, hromu.
--Radioaktīvais starojums.
--Plaušu slimības: pneimonija, bronhīts,
bronhektātiskā slimība, tuberkuloze.
7. Kā tas notiek...
• Vēža šūnas ātri dalās un audzējs sāk
palielināties. Ja tas netiek ārstēts, audzējs
iespiežas blakus orgānos – sirdī, lielajos
asinsvados, barības vadā, mugurkaula
skriemeļos, radot tajos bojājumus.
8. Kā tas notiek...
• Ar limfu un asins plūsmu vēža šūnas, kā
iepriekš minēts, izplatās pa visu organismu,
radot jaunus audzēja mezglus - metastāzes.
Visbiežāk metastāzes izveidojas tuvējos
limfmezglos, otrā plaušā, aknās, galvas
smadzenēs, kaulos, virsnierēs, nierēs.
10. Plaušu vēža klasifikācija
• Sīkšūnu plaušu vēzis (aptuveni 15% no visiem
plaušu vēžiem) attīstās no neiroendokrīnajām
šūnām. SŠPV raksturīga agresīva augšana,
bieži ar plaši izplatītām metastāzēm. SŠPV
difūzās dabas dēļ tas nereti nav operējams,
tomēr ir ļoti jutīgs pret ķīmijterapiju.
11. Plaušu vēža klasifikācija
• Nesīkšūnu plaušu vēzis ir biežākais plaušu
vēža veids. Tas sastopams 85% visu plaušu
vēža gadījumu. Nesīkšūnu plaušu vēzi iedala
sīkāk:
--Adenokarcinoma ir biežākais plaušu vēža veids
– aptuveni 35-40% visu plaušu vēža gadījumu.
--Plakanšūnu karcinoma. Tā veido aptuveni
trešdaļu no visiem plaušu vēžiem.
--Lielšūnu karcinoma.
12. Plaušu vēža simptomi
• Vēža pamata simptomi ir klepus, krēpu
izdalīšanās, vispārējs vājums, temperatūras
reakcija, klepus ar asinīm, ķermeņa svara
samazināšanās.
• Plaušu vēža simptomi pēc rašanās mehānisma
dalās 3 grupās:
1)Plaušu vēzis vai metastāzes – primāros
simptomus nosaka primārais audzēja mezgls
(klepus ar asinīm, sāpes krūtīs, aizdusa). Šie
13. Plaušu vēža simptomi
2)Plaušu vēzis – sekundāri simptomi, kas
parādās audzējam ieaugot blakus orgānos,
parādoties reģionālajām vai atsevišķām
metastāzēm (balss aizsmakums, rīšanas
grūtības – disfāgija, augšējās dobās vēnas
sindroms). Sekundārie simptomi parasti
parādās vēlāk, kad vēzis ir plaši izplatījies,
sāpes krūtīs, aizdusa var būt saistīta ar
krūškurvja cauraugšanu, kā arī ar audzēja
izsauktu pleirītu (pleiras iekaisumu).
14. Plaušu vēža simptomi
3) Vispārējie simptomi saistīti ar vispārējo
audzēja iedarbību uz organismu (vispārējs
vājums, novājēšana, darbspēju
samazināšanas, nogurdināmība, apetītes
samazināšanās, ķermeņa temperatūras
paaugstināšanas.
15. Plaušu vēža simptomi
• Attālo metastāžu radīto traucējumu
spilgtākais piemērs ir neiroloģiskie simptomi,
kurus izraisa audzēja metastāzes galvas
smadzenēs: stipras galvassāpes, līdzsvara
traucējumi, jušanas un/vai muskuļu spēka
samazināšanās kādā ķermeņa daļā.
16. Plaušu vēža simptomi
• Klepu sastop 80-90% gadījumu un tas ir viens
no pirmajiem simptomiem. Klepus var būt
sauss, lēkmjveida. Mokošu klepu sastop reti,
parasti ja pievienojas infekcija. Pieaugoša
bronhu nosprostojuma rezultātā sāk izdalīties
gļotainas vai gļotainas krēpas. Tātad klepus
sākumā ir rets un sauss, vēlāk kļūst mokošs
pastāvīgs, traucējošs, bieži vien ir plaušu vēža
vadošais simptoms. Klepus ir perifērā vēža
17. Plaušu vēža simptomi
• Klepus ar asinīm parādās bronhu
cauraugšanas gadījumā un parasti ir vēlīns
simptoms. Asins spļaušanu sastop 40%
gadījumu, ar centrālu plaušu vēzi un ir svarīgs
saslimšanas simptoms. Asins spļaušanas
iemesls ir destruktīvas izmaiņas, izčūlošana,
audzēja un tam apkārtesošo audu sabrukšana.
18. Plaušu vēža simptomi
• Asins stīdziņas parasti liek cilvēkam
aizdomāties un vērsties pie ārsta, tās liecina
par gļotādas un asinsvadu destrukciju. Lai arī
šos simptomus klasificē kā agrīnus, bieži tas
liecina par ielaistu procesu.
19. Plaušu vēža simptomi
• Sāpes krūtīs sastop 70% cilvēku, parasti vēža
skartajā pusē, ievērojami retāk tas var rasties
bojājumam pretējā pusē. Nereti tās novērtē
kā starpribu neiralģiju un zem šīs „maskas”
paliek visas slimības izpausmes.
20. Plaušu vēža simptomi
• Vēža gadījumā sāpju intensitāte var būt
dažāda. Visbiežāk sāpes saistītas ar pleiras
lapiņu iesaistīšanos. Sākumā iesaistās plaušu
sedzoša lapiņa, bet vēlāk krūšu kurvi izklājoša,
kā arī starpribu nervi un ribas (līdz pat
sabrukšanai). Pēdējā gadījumā sāpes ir īpaši
mokošas un nepakļaujas pretsāpju terapijai.
Sāpes parasti pastiprinās pie ieelpas.
21. Plaušu vēža simptomi
• Centrālā plaušu vēža gadījumā sāpes saistītas
ar pleiras kairinājumu sakarā ar plaušu
segmenta vai tā daļas saplakšanu, ar
reflektoru asins vadu spazmu. Sāpes var
izstarot uz plecu, lāpstiņu, vēderu, sāpes var
simulēt stenokardijas lēkmes
22. Plaušu vēža simptomi
• Aizdusu novēro 30-40% gadījumu un tas var
būt diezgan agrs saslimšanas simptoms.
Aizdusas izteiktība lielā mērā atkarīga no
skartā bronha kalibra. Pieaugošs elpas
trūkums, sirdsklauves un stenokardijas tipa
sāpes krūtīs, ko dažreiz pavada ritma
traucējumi – liecina par tālu aizgājušu plaušu
vēzi.
23. Plaušu vēža simptomi
• Paaugstinātu ķermeņa temperatūru atzīmē
40-80% pacientu ar centrālu plaušu vēzi. Šis
simptoms kā likums saistīts ar krēpu aizturi un
to inficēšanos sakarā ar bronhu
nosprostošanos ar audzēju. Temperatūras
reakcijas ilgums var būt no dažām dienām, līdz
dažām nedēļām vai pat dažiem mēnešiem.
Perifērā vēža gadījumā klīniskās izpausmes ir
daudz skopākas salīdzinot ar centrālo vēzi.
24. Plaušu vēža simptomi
• Plaušu vēzis ātri metastazējās. Metastāžu
gadījumā var parādīties papildus simptomi,
piemēram, ja audzējs sasniedz videni un
reģionālos limfmezglus var novērot
apgrūtinātu rīšanu un runu, augšējās dobās
vēnas sindromu un citus simptomus, ko rada
krūškurvja orgānu nospiešana. Plaušu vēža
metastāzes var skart arī citus orgānus attālāk
no krūšu kurvja dobuma..
26. Plaušu vēža simptomi
• Ītona-Lamberta sindroms
Reta autoimūna saslimšana, kam raksturīga
pakāpeniska muskuļu vājuma attīstība, īpaši
iegurņa un augšstilbu rajonā. Sindroma
biežums – apmēram 6% plaušu vēža gadījumu,
galvenokārt pie sīkšūnu plaušu vēža.
• Ginekomastija
Krūšu dziedzeru uzbriedums vīriešiem;
sastopams 6% gadījumu, parasti lielšūnu
karcinomas gadījumā.
27. Plaušu vēža simptomi
• Hiperkoagulatīvs stāvoklis
Ir paaugstināta asins recēšana. Sastopams 10-
15% gadījumu. Pacientus, kam bez cita
redzama iemesla attīstās dziļo vēnu tromboze,
vajadzētu izmeklēt uz plaušu vēzi.
28. Plaušu vēža simptomi
• Vēža hiperkalciēmija
Ir palielināts kalcija daudzums asinīs. Ir viens
no biežākajiem vielmaiņas traucējumiem vēža
gadījumā vispār, īpaši pie plaušu un krūts
vēža.
• Ektopiska adrenokortikotropiskā
hormona (AKTH) sekrēcija. Tas ir sindroms,
kad organisms izstrādā papildu steroīdos
hormonus. Sastopams 3-7% plaušu vēža
pacientu, galvenokārt pie sīkšūnu plaušu vēža;
29. Plaušu vēža diagnostika
• Plaušu vēža diagnostika agrīnā periodā ir
samērā grūts uzdevums, jo rīcībā esošo
diagnostisko metožu rezultāti ne vienmēr
pietiekamā mērā var norādīt uz vēža attīstību,
vai var tikt traktēti kā cits process, piemēram,
plaušu karsonis.
30. Plaušu vēža diagnostika
• Pārskata rentgenogramma
• Par galvenajām plaušu vēža diagnostikas
metodēm tiek uzskatītas rentgenoloģiskās
metodes. Rentgenogrāfija ļauj atklāt lielus
audzējus (> 1cm), tāpat ārsts var noteikt
audzēja lielumu un lokalizāciju.
31. Plaušu vēža diagnostika
• Centrāls plaušu vēzis var radīt bronha
nospiešanu un noteiktas plaušu daļas
ventilācijas traucējumus. Tālāka bronhu
necaurejamības progresēšana var radīt
pneimoniju. Ja bronhs tiek pilnīgi slēgts,
attīstās atelektāze (plaušu saplakšana).
33. Plaušu vēža diagnostika
• Asins analīzes
• Asiņu izmeklēšanu veic, lai iegūtu datus par
kopējo organisma stāvokli, piemēram, par to
kā funkcionē aknas, kā arī citi dzīvībai svarīgi
orgāni, imūnā sistēma, kā arī lai noskaidrotu
kādi ir asins rādītāji.
!!! Ir paaugstināta asins recēšana. Sastopams
10-15% gadījumu. Pacientus, kam bez cita
redzama iemesla attīstās dziļo vēnu tromboze,
vajadzētu izmeklēt uz plaušu vēzi.
34. Plaušu vēža diagnostika
• Bronhoskopija
• Starp papildus diagnostiskām metodēm
būtiska loma ir bronhoskopijai. Dažos
gadījumos tā ļauj ieraudzīt, kas izvirzās bronha
lūmenā, kā arī audzēja infiltrāciju bronha
sieniņā vai bronha nospiešanu.
36. Plaušu vēža diagnostika
• Citas metodes
• Diagnozes apstiprināšanai var tikt izmantota
morfoloģiskā izmeklēšana, kuras laikā tiek
izmantotas krēpas, uztriepes un noskalojumi
no bronhiem, tie tiek izmeklēti uz vēža šūnu
klātbūtni.
37. Plaušu vēža diagnostika
• Ja ir aizdomas, ka metastāzes ir limfmezglos,
var tikt izmantota arī mediostinoskopija. Tā ir
ķirurģiska procedūra, kas tiek veikta
medikamentoza miega laikā. Kakla rajonā tiek
veikts neliels grieziens, caur kuru krūšu kurvī
ievada mazu caurulīti ar apgaismojumu galā,
līdzīgu kāda tā ir bronhoskopijā.
Mediastinoskopijas laikā ārsts var noteikt, kur
atrodas audzējs, vai tas ir izplatījies uz blakus
esošiem audiem un nepieciešamības gadījumā
39. Plaušu vēža ārstēšana
• Mūsdienu medicīnā izšķir 3 galvenās
ārstēšanas metodes:
1) ķirurģija,
2) staru terapija,
3) ķīmijterapija.
40. Plaušu vēža ārstēšana
• Ķirurģiska vēža ārstēšana-metodes pamatā ir
vēža izņemšana. Vēža īpaša pazīme ir tā, ka
vēža šūnas sakoncentrētas vienuviet.
• Problēma ir tur, ka dzīvē to izdarīt ir diezgan
grūti, īpaši ja process jau noris pēdējās
stadijās. Pat ja ķirurgam izdevies izdalīt 99%
šūnu, 1% var izplatīties pa brūci, tādejādi
provocējot atkārtotu slimības uzliesmojumu.
41. Plaušu vēža ārstēšana
• Vēža staru terapija- jonizētā starojuma
ietekmē vēža šūnās rodas vairāk mutāciju, kā
rezultātā šūnas iet bojā. Lielāka daļa
organisma normālo šūnu nav tik dziļas izmaiņu
un tās ātri atjaunojas.
• Daudz blakusparādību-apetītes
samazināšanās, slikta dūša, vemšana,
leikocītu, trombocītu, limfocītu samazināšanās
asinīs, anēmija. Ādas atrofija.
42. Plaušu vēža ārstēšana
• Ķīmijterapija-balstīta uz tādu preparātu
ievadīšanu organismā, kas ir spējīgas apspiest
vēža šūnu augšanu bez nozīmīga veselo audu
un orgānu bojājuma. Divu un vairāk preparātu
kombinācija (poliķīmijterapija) paaugstina
terapijas efektivitāti.
• Blakusparādības- slikta dūša, vemšana, kuņģa
zarnu trakta darbības traucējumi, flebīts (vēnu
iekaisums), cistīts, dermatīts, alerģiskas
reakcijas u.c.