1. Skābeklis

2. Skābeklis
• Skābeklis ir ķīmiskais elements ar simbolu O
un atomskaitli 8
• Skābeklis periodiskajā tabulā ir pieskaitāms 2.
perioda elementiem, kā arī pie halkogēniem,
tomēr šo grupu bieži vien neizdala atsevišķi.

3. Halkogēni
• Halkogēni (grieķu: chalkos (χαλκος) - varš, arī
rūda; genos (γενος) - izcelsme) ir periodiskās
sistēmas VIA jeb 16. grupas elementi.
• Nosaukums radies no tā, ka pazīstamākie šīs
grupas elementi - skābeklis O un sērs S - ir
galvenie dažādu rūdu veidotāji.
• Halkogēnu grupā ietilpst arī selēns Se, telūrs
Te, radioaktīvais polonijs Po, kā arī mākslīgi
iegūtais ununheksijs Uuh.

5. Halkogēni
• Šo elementu bināros savienojumus ar metāliem
sauc par halkogenīdiem. Šādos savienojumos
parasti halkogēniem ir oksidēšanas pakāpe -2,
retāk -1.
• Halkogēnu grupas nosaukums mūsdienās tiek
izmantots samērā reti un tam vairāk ir vēsturiska
nozīme. Halkogēnus nedrīkst sajaukt ar
halogēniem.

6. Skābeklis
• Skābeklis ir tipisks nemetāls.
• Normālos apstākļos skābeklis ir divatomu
elements, kura ķīmiskā formula ir O2, tam nav
ne krāsas, ne smaržas, ne garšas.
• Brīvā veidā skābeklis ir sastopams gaisa
sastāvā.

7. Sausa gaisa sastāvs
pēc tilpuma un masas
Tilpums (daļas Masa (daļas uz
Gāze
uz miljonu) miljonu) Augstāk aprakstītajā sausajā atmosfērā
780 840
Slāpeklis (N2) 755 230 nav ieskaitīts:
(78,084%)
209 460 parasti 1% līdz
Skābeklis (O2)
(20,946%)
231 330 Tvaiks (H2O)
4%(ļoti mainīgs)
9 340
Argons (Ar) 12 880 Niecīgi piejaukumi:
(0,9340%)
Oglekļa Slāpekļa
383 (0,0383%) 350 0,5
dioksīds (CO2) monoksīds
Neons (Ne) 18,18 12,67 Ksenons 0,09
Ozons 0,0 līdz 0,07
Hēlijs (He) 5,24 0,72
Slāpekļa dioksīds 0,02
Metāns (CH4) 1,745 2,9
Jods 0,01
Kriptons (Kr) 1,14 3,3
Tvana gāze pēdas
Ūdeņradis (H2) 0,55 0,038 Amonjaks pēdas

8. Skābeklis
• Dabā skābeklis ir sastopams kā visu skābekļa
savienojumu komponents (lielākajā daļā sāļu
un visos oksīdos:
• ūdenī,
• silīcija dioksīdā (kvarca smiltīs),
• karbonātos.

9. Skābeklis
• Bināros skābekļa savienojumus ar citiem
elementiem sauc par oksīdiem.
• Savienojumos skābeklim parasti ir vērtība -
2, savienojumos ar fluoru ir iespējama vērtība +2
un +4.
• Visumā tas ir trešais visbiežāk sastopamais
elements (vēl izplatītāki ir tikai ūdeņradis un
hēlijs) un viens no izplatītākajiem Zemes garozā.

10. Skābeklis
• Var uzskatīt, ka skābeklim ir trīs alotropiskie
veidi:
• skābeklis O2,
• ozons O3,
• atomārais skābeklis O, ko arī dažkārt uzskata
par alotropisko veidu.

11. Alotropija
• Alotropija - parādība, kad viens ķīmiskais
elements veido vairākas vienkāršas vielas. Šīs
vienkāršās vielas atšķiras ar atomu skaitu
molekulā vai strukturālo uzbūvi.
• Elements ogleklis C veido vienkāršas vielas grafītu, dimantu, amorfo oglekli
(parasto ogli), karbīnu, grafēnu, kā arī oglekļa nanocaurulītes un
fullerēnus.
• Elements fosfors veido balto fosforu un sarkano fosforu, kā arī retāk
sastopamus fosfora alotropus - melno fosforu, violeto fosforu un citus.

13. Skābeklis
• Dabā sastopams skābeklis O2 un ozons O3.
• Ozons veidojas negaisa laikā zibens iedarbības
rezultātā.Tam ir neatsverama nozīme Zemes
atmosfēras ārējo apvalku funkcijās.
• Atmosfēras gaisa sastāvā pēc tilpuma ir
aptuveni 20,95% skābekļa.

14. Skābekļa iegūšana
• 2 H2O → 2 H2 + O2
ūdens ūdeņradis skābeklis
MnO2
2 H2O2 → 2 H2O + O2
Skābekli var arī iegūt no KMnO4 , no KClO3 , no
HgO un vēl no citām vielām.

15. Skābekļa ķīmiskās īpašības
• Augstās temperatūrās skābeklis ir ļoti aktīvs
nemetāls.
• Tas tieši savienojas ar visām vienkāršām
vielām izņemot halogēnus, cēlmetālus un
cēlgāzes.
• Daudzas vielas gaisā un tīrā skābeklī lēnām
oksidējas.

16. Skābekļa ķīmiskās īpašības
• Oksidēšanās notiek arī dzīvajos organismos -
to ir vienkārši pierādīt, jo, piem., izelpotajā
gaisā vienmēr ir mazāk skābekļa nekā
ieelpojamā.

17. Oksidēšanās
• Termins "oksidēšanās" cēlies no latīņu vārda
oxygenium – skābeklis.
• Skābeklis ir izsenis pazīstams oksidētājs un tas ir
arī viens no visspēcīgākajiem oksidētājiem.
• Šaurākā nozīmē ar oksidēšanos saprot
savienošanos ar skābekli un oksīdu veidošanos.

18. Oksidēšanās
• Piemēram, oglekļa degšana skābeklī, rodoties
oglekļa dioksīdam:
• C + O2 → CO2
• Reakcijas izejvielas ir vienkāršas vielas, kam
oksidēšanas pakāpes ir 0, bet oglekļa dioksīdā
ogleklim oksidēšanas pakāpe ir +4, tātad tas ir
oksidējies, bet skābeklim -2 un tas ir reducējies -
pievienojis sev elektronus.

19. Oksīds
• Oksīds ir elementu binārais savienojums ar
skābekli.
• Gandrīz visi ķīmiskie elementi spēj veidot
oksīdus.

20. Oksīdu iedalījums
• skābie — spēj reaģēt ar bāzēm, veidojot sāļus, var
reaģēt ar ūdeni, veidojot skābes, šajos oksīdos
elementam parasti ir liela oksidēšanas pakāpe (SO2,
SO3, CO2, CrO3)
• bāziskie — spēj reaģēt ar skābēm, veidojot sāļus, var
reaģēt ar ūdeni, veidojot hidroksīdus. Šajos oksīdos
elementam parasti ir maza oksidēšanas pakāpe (Na2O,
K2O, CaO).
• amfotērie — var reaģēt gan ar skābēm, gan arī ar
bāzēm, abos gadījumos veidojot sāļus (Al2O3, ZnO).
• sāļus neradošie jeb indiferentie oksīdi — nereaģē ne ar
skābēm, ne bāzēm (CO, N2O).

21. • Skābeklis var veidot arī peroksīdus,
superoksīdus un ozonīdus.
• Par peroksīdiem sauc tādus savienojumus,
kuros divi skābekļa atomi ir ķīmiski saistīti savā
starpā. Peroksīdus uzskata par ūdeņraža
peroksīda H2O2 sāļiem, jo tam piemīt vājas
skābes īpašības.
• Superoksīdi satur superoksīdjonu O2−.
• Ozonīdi satur ozonīdjonu O3−.