Prezentācija no pirmās Latvijas jauno speciālistu konferences 4CanGurus

1. J.Briedis, LNB, 2012
Jauno bibliotēku un informācijas speciālistu
KONFERENCE
Inovācijas
bibliotēkās
LNB DiBi projekti

2. 1) Nedaudz par inovācijām
1) LNB projekti
1) Praktiskā daļa
Mēģināsim prognozēt inovācijas, kuras ienāks
bibliotēkā nākamo piecu līdz desmit gadu laikā,
domājot par to, lai ne tikai sekotu pasaulē vadošajām
tendencēm, bet arī nepalaistu garām izdevību būt
pirmajiem

3. „Bet šeit, ja gribi zināt, ir jāskrien, ko kājas nes, lai tikai
paliktu tajā pašā vietā! Taču, ja vēlies nokļūt kādā citā
vietā, tad ir jāskrien divtik ātri”
Avots: Dodžsons, Čarlzs; 1871
Inovāciju attīstības tendences uzskatāmi parāda laika
perioda samazināšanos starp to ieviešanu
Izaicinājumi
- Satura mūžsaglabāšana
- Bagātināšana
- Satura atklāšana, Intelektuālā
satura atklāšana
- Sociālā tīklošana, dalīšanās,
Linked Data
- Valodas rīki
-..., ???

4. “...No savas pieredzes zinu, ka visātrāk ir ceļot
kājām... Attālums ir trīsdesmit jūdžu, biļetes
cena – deviņdesmit centi. Tā ir gandrīz dienas
alga. Atceros, ka strādniekiem, kuri būvēja šo
pašu dzelzsceļu, maksāja sešdesmit centus
dienā. Tātad es došos ceļā tūlīt un pirms
tumsas jau būšu galā; esmu staigājis šādus
gabalus nedēļu no vietas. Tu pa to laiku būsi
nopelnījis ceļanaudu un ieradīsies galā rītdien,
vai, iespējams, šovakar, ja palaimēsies dabūt
darbu uzreiz. Tā vietā, lai dotos uz Fičburgu
kājām, tu paliksi te un strādāsi dienas lielāko
daļu. Kaut arī dzelzsceļš stieptos apkārt visai
zemeslodei, man šķiet, ka es tik un tā vienmēr
būšu priekšā; es nemaz nerunāju par apkārtnes
apskatīšanu un jaunas pieredzes iegūšanu...”
Avots: Henrijs Deivids Toro, Voldena jeb dzīve
mežā, 1854 (Zvaigzne ABC, Rīga, 2004)

5. “Libraries run the risk of obsolescence unless they can
develop a digitally relevant new philosophy of what they
are for”*
Avots: Derek Law, “As for the future, your task is not to foresee it, but to enable it”:(Antoine de Saint Exupéry), IFLA Journal December 2011
37: 269-275
• Ērtības, pie kurām esam pieraduši vienā jomā, būs pieejamas
arī citā
• Informācijai ir jābūt pieejamai nekavējoties, bet cik laika tiks
veltīts tās iepazīšanai?
• Pie informācijas iespējams piekļūt vieglāk un ātrāk, bet vai
tas pats notiek ar izpratni?
• Daudzas inovācijas diemžēl novērš un izkaisa mūsu
uzmanību, bet kuras ir tās, kas palīdz koncentrēties un
iedziļināties?
Piemērs: (Latvija, 2012) Šodienas jaunais lasītājs nesaprot
vecvārdus, pašreiz nelietotus vārdus un to nozīmi, nezina
agrākos ielu nosaukumus, kas sastopami dažādā (t.sk.
“obligātajā” skolas) literatūrā.

6. Ko sagaida šodienas lasītājs:
• Tūlītējus rezultātus
• Ērtībām priekšroka pār kvalitāti
• Attēli ir vismaz tikpat nozīmīgi, kā teksts
• Kas nav atrodams tīmeklī, tas neeksistē
• Copy&Paste ir leģitīma alternatīva paša domām / idejai
• Pietiek ar informāciju, kas pietiekama uzdevuma izpildei, pilnība un
dziļāka izpratne nav nepieciešama
Pētījums par studentu informācijas meklēšanas paradumiem
(jau pirms apm.5 gadiem)
• 89 % izmanto nevis katalogu, vai bibliotēkas meklēšanas sistēmu, bet
lieto tīmekļa meklētāju (Arī LNB objektiem 90% apskatījumu nāk no
tīmekļa meklētājiem)
• 2 % izmanto bibliotēkas mājas lapu
• 93 % ir apmierināti vai ļoti apmierināti ar šādu pieeju informācijas
meklēšanai
• 84 % bija apmierināti ar bibliotekāra sniegto atbalstu

7. - jo vairāk informācijas iegūstam, jo neinformētāki esam;
- jo vairāk laiku ietaupošu tehnoloģiju apgūstam, jo
mazāk laika paliek.
• Komunikācija ir tikpat kā bez traucēkļiem un zibenīga.
• Komunikācijas ir daudz vairāk nekā agrāk. Taču beigu
beigās mēs zaudējam spēju padarīt informāciju par
zināšanām, ievietot to plašākā kontekstā.
Avots: Tomass Hillens Ēriksens, Mirkļa tirānija
Paradoksi

9. Avots:
Dinesh Katre, Digital preservation: Converging and diverging factors of libraries, archives and museums – an Indian perspective,
IFLA Journal October 2011 37: 195-203

10. Latvijas Nacionālās Bibliotēkas pamatuzdevumi ir nacionālās
literatūras krājuma veidošana, mūžīga glabāšana un tā ilglaicīgas
pieejamības nodrošināšana.
Ēka un saturs: Snunith Shoham and Israela Yablonka,
Monumental Library Buildings in the Internet Era: the future of
public libraries, IFLA Journal October 2008 34: 266-279
“Piemineklis (!?) zināšanu vērtībai un Latvijas kultūras bagātībai”
Gada lasītāju kopskaits – 91 603
Gada apmeklējumu kopskaits – 740 931
Gada virtuālo apmeklējumu kopskaits – 591 600
(2011)
Latvijas Nacionālā bibliotēka

11. LNDB projekts
Projekta (ERAF) mērķis: Izstrādāt kvalitatīvi jaunus Latvijas
Nacionālās Digitālās bibliotēkas pakalpojumus ar nolūku
nodrošināt ātru un ērtu pieeju digitalizētajiem informācijas
resursiem.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālā bibliotēka ir informācijas
resursu apstrādes sistēma, kuras uzdevumi ir:
– Saglabāt (resource storage),
– Sameklēt (resource discovery),
– Padarīt pieejamus (resource presentation) dažāda veida
informācijas resursus, piemēram, grāmatas, periodiku,
attēlus, notis u.c.
ERAF1, ERAF2 (pašreiz), ERAF3 (plānošanas posms)

13. Rekomendācijas,
mūsdienīgu bibliotēku
prakse
LNB īstenotie projekti /
veidojamās sistēmas
Digitāli radies saturs - Rasmošana
Digitalizēšana - Vēsturisko karšu pārskatīšanas pakalpojums
- Digitalizēšana pēc pieprasījuma
- Skenēšana (robots Roberts)
Bagātināšana, t.sk. sociālā - Ielādes sistēmas funkcionalitāte DOM sistēmā
- Sociālā bagātināšana
- Piemērs: Skat. Zudusilatvija.lv
Satura pārvaldība - Vienota objektu datu bāze un pārvaldība (DOMā), specifiskas saskarnes
- Arhitektūra
Satura atklāšana - Resursu agregators
- Vecās rakstības tulkošanas pakalpojuma pilotprojekts
- Tezauru sistēmas izmantošanas iespēja informācijas klasificētai meklēšanai, Saistītie dati
- Īpašvārdi, Senās kartes, Periodikas valodas korpuss
Pieejamība - Mobilās bibliotēkas pilotprojekts
- Lasītāju attālinātās piekļuves pakalpojums
- Elektroniskā bibliotēka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām
- Elektroniskā bibliotēka bērniem
- Saistītie dati
Personalizēšana - Lasītāju vienotā identitāte
- Atslēgvārdu pievienošana, dalīšanās sociālajos tīklos
- Virtuālais plaukts, piezīmes, rekomendācijas, atsauču veidošana
Saglabāšana - Saglabāšanas sistēma, lenšu bibliotēka, integrēta ar pārvaldības sist.

14. Vienota LNDB arhitektūra
Vienots redzējums LNB Digitālās bibliotēkas IS
efektīvai funkcionēšanai, sadarbspējai un
attīstībai

17. Datu apjoms
• Pašreiz Sistēmā uzglabāto datu apjoms:
– 3180.25 Mb,
– objektu skaits 8541.
• Plānotais datu apjoms.
Sistēmā plānots saglabāt digitālo objektu reģistrā informāciju par
digitālajiem objektiem visās Bibliotēkas IS:
– Periodika.lv: satur apmēram 7000 grāmatas un 300 000 periodisko
izdevumu numurus;
– Zudusilatvija.lv: satur apmēram 25 000 attēlizdevumus;
– Esošā DOM sistēma: satur apmēram 10 000 attēlizdevumus;
– Rasmošanas sistēma: satur apmēram 3000 tīmekļa lapu kopijas;
– Karšu sistēma: satur apmēram 3000 karšu izdevumus;
– Resursu agregators: satur apmēram 35 000 000 metadatu ierakstus.

18. Satura atklāšana
• Atklāšanas rīki
• Atšķirīgi produkti akadēmiskajām bibliotēkām
(koncentrējas uz dažāda tipa materiālu atklāšanu –
grāmata, raksts, digitālais objekts, un publiskajām –
saistītas ar kolekcijas fizisko objektu
• Attiecīgi vietējie (rāda kurā plauktā grāmata ērtāks
serviss..) un tīmekļa mēroga (agregatori)
• Sociālā atklāšana – pārņem sociālo tīmekļu konceptus,
aktīva piedalīšanās, vērtēšana, dalīšanās pienesums,
kas kļūst par atklāšanas elementu
• Mobilās ierīces, planšetdatori

19. Riski
• Var nebūt iespējams nodrošināt objektu mūžsaglabāšanu, ja netiks nodrošināts
nepieciešamais tehniskais nodrošinājums, definēti pārbaudāmi procesi datu fiziskajai
pārbaudei, datu formātu ilgtspējīgai apstrādei u.c.
• Ņemot vērā potenciāli lielo datu avotu skaitu, to atšķirīgo tehnisko gatavības līmeni un
dažādo velmi sadarboties, saņemtie objekti var būt nepilnīgi, pretrunīgi vai pat daļēji
neizmantojami, kas var prasīt lielus resursus to parādīšanai (piemēram, tiek piegādāta
kļūdaina informācija).
• Dažādiem datu avotiem, dažādos laikos var būt piemērotas atšķirīgas datu apstrādes
pieejas, kas ir balstītas tikai uz tajā brīdī pieejamajiem lietojumiem, kā rezultātā
informācija tiek atspoguļota nepilnīgi (piemēram, šobrīd apstrādātās atklātnes netiek
atzīmētas kā „portreti”, jo nav šādas aplikācijas. Ja nākotnē tāda tiks radīta un tai tiks
pievienoti jauni objekti, tad esošie dati var netikt automātiski atpazīti un meklējami).
• Vēsturiskajam materiālam var būt būtiski atšķirīgs regulējums autortiesību jomā, vai arī
tās nav zināmas, līdz ar to būtiska krājumu daļa var tikt parādīta pārkāpjot likumu, vai
tieši otrādi – netiks nodrošināta šo objektu parādīšana sabiedrībai, lai arī autortiesību
regulējums to pieļautu.
• Nepietiekams finansējums uzturēšanai un attīstībai var apdraudēt LNDB būtiskāko
funkciju izpildi attiecībā uz digitālajiem objektiem un attiecībā uz pakalpojumiem
lietotājiem.

23. Papildus materiāli: literatūra u.c.

24. Literatūra / avoti
1.The future of the library
2.The Future Of Libraries In The E-Book Age
3.Which Future for Libraries?
4.Opening up Europe's cultural treasures to the online world
5.Perceptions 2011: An International Survey of Library Automation
6.Ian H. Witten, David Bainbridge and David M. Nichols, How to Build a
Digital Library, Elsevier Inc., 2010
7.Blue book, Reference Model for an Open Archival Information System
(OAIS), 2002
8.Council of Content Providers & Aggregators, Financial Sustainability of the
Aggregation & Syndication of European Digital Cultural Content, 2011

25. Literatūra / avoti
1. Latvijas Nacionālās bibliotēkas stratēģija, 2010
2. LNB digitālās bibliotēkas augsta līmeņa arhitektūra un sistēmas servisu
koncepcija, SIA Tacsol, 2011
3. DOM sistēmas attīstība, īstenojot ERAF projektu “Digitālās bibliotēkas
pakalpojumu attīstība”, iepirkuma tehniskā specifikācija, LNB, 2011
4. Vienotā resursu agregatora iegāde, Mobilās bibliotēkas izstrādes
pilotprojekts, īstenojot ERAF projektu “Digitālās bibliotēkas
pakalpojumu attīstība”, iepirkuma tehniskā specifikācija, LNB, 2011
5. Satura atklāšana un vēsturisko tekstu un modernās rakstības digitālo
resursu integrācija, LNB, 2011
6. Koncepcija par semantisko un kognitīvo tehnoloģiju izmantošanu
bibliotēkas esošā digitālā satura aprakstīšanai, atklāšanai un iegūšanai,
LNB, 2011
7. "Zudusī Latvija”
8. Periodika

26. Semantiskā tīmekļā tehnoloģijas
• Semantisko tehnoloģiju funkcijas var iedalīt trīs kategorijās pieaugošas sarežģītības
secībā: (a) informācijas aprakstīšana un pārraide (komunikācija); (b) informācijas
integrācija; (c) spriešana un jaunas informācijas radīšana (Mika and Akkermans,
2004). Semantiskā tīmekļa tehnoloģiju pielietojumu bibliotēku informācijas
sistēmās arī var iedalīt šajās trīs kategorijās. Šobrīd bibliotēku informācijas
apstrādē tiek plaši izmantotas semantiskā tīmekļa tehnoloģijas informācijas
aprakstīšanai un integrācijai.
• Informācijas aprakstīšana notiek aprakstāmā informācijas veidam atbilstošā datu
modelī, kurš var tikt attēlots vienā vai vairākos formātos. Semantiskā tīmekļa
pamatā ir RDF un URI standarti (Manola and Miller, 2004). RDF ir universāls
resursu apraksta ietvars, kurš piemērots informācijas aprakstīšanai, apmaiņai un
integrācijai. Tas ļauj precīzi aprakstīt informāciju par objektiem, to īpašībām un
savstarpējo saistību. Lai viennozīmīgi atsauktos uz resursiem RDF izmanto URI
(vienotos resursu identifikatorus).

27. Saistītie dati
• Saistītie dati (linked data) nosaka principus kā informācijas sistēmās
izmantot semantiskā tīmekļa standartus datu publicēšanai un savstarpējai
integrācijai (Berners-Lee, 2006). Izmantojot esošos tīmekļa standartus
informācijas sistēmas var datus padarīt pieejamus citām sistēmām
saprotamā formā, savukārt RDF un URI lietojums nodrošina iespēju
sasaistīt kopā no dažādiem avotiem nākošus datus.
• Saistīto datu principi:
– lietot URI kā resursu identifikatorus;
– izmantot HTTP URI, nodrošinot informācijas sistēmām iespēju iegūt papildus
informāciju par resursu ar HTTP pieprasījumu palīdzību;
– kad tiek pieprasīta informācija par resursu (izmantojot HTTP pieprasījumu),
atgriezt informāciju izmantojot semantiskā tīmekļa standartus (RDF, SPARQL);
– informācijā par resursu iekļaut saites uz citu, saistītu resursu URI.
– HTTP protokols nodrošina satura salāgošanas (content negotiation) iespēju,
tādēļ pastāv iespēja vienam HTTP URI pieprasīt informāciju dažādos formātos.
Tas ļauj paralēli RDF reprezentācijai atgriezt datus arī citos formātos.

28. • Semantiskās tehnoloģijas ir semantiskā tīmekļa tehnoloģijas, kas
paredzētas zināšanu aprakstīšanai, organizēšanai un dažādos
avotos esošās informācijas integrācijai un savstarpējai
bagātināšanai.
• Semantiskās tehnoloģijas ļauj aprakstīt informāciju par digitāliem
un reāliem objektiem, sasaistīt kopā dažādu objektu aprakstus
(metadatus) un nodrošināt informācijas sistēmu savietojamību
semantikas līmenī, kā arī dažādos avotos esošās informācijas
integrāciju un savstarpēju bagātināšanu, jaunas informācijas
radīšanu (secināšanu) no esošās informācijas.
• Semantiskā tīmekļa tehnoloģijas tiek plaši izmantotas digitālo
bibliotēku satura aprakstīšanai un organizēšanai. Šobrīd strauji
attīstās saistīto datu (linked data) principu izmantošana bibliotēku
informācijas sistēmās.

29. • Semantisko un kognitīvo tehnoloģiju ieviešanai
Bibliotēkā ir šādi mērķi:
• Paaugstināt datorizētas un ikdienas lietotāja
orientētas vides mijiedarbību atbilstoši cilvēka
datora mijiedarbības pētījumiem kognitīvajās
zinātnēs.
• Atbalstīt valodas apstrādes efektivitāti un valodas
tehnoloģiju ieviešanu Bibliotēkas digitālā satura
pārvaldības un lietotāju vajadzībām.

30. • Vienota bibliogrāfisko un metadatu sistēma
• Vārdu meklēšana locījumos
• Tezauru, autoritatīvo datu un ontoloģiju
izveide, uzlabošana un

31. Kognitīvās tehnoloģijas
• kognitīvās tehnoloģijas ir kognitīvo zinātņu
apakšnozare, kas orientēta uz valodas
apstrādes, vizuālā-verbālā materiāla
mijiedarbības, automatizētas spriešanas,
multi-aģentu sistēmu un zināšanu
reprezentācijas sistēmu integratīvu analīzi no
cilvēka-datora mijiedarbības perspektīvas.

32. • efektīvu meklējamību liela apjoma digitālu reprezentāciju
resursos - runā par mākslīgu un dabisku kognitīvu sistēmu
mijiedarbību
• Pētot digitālo resursu sistēmu lietotājus, ir divi principiāli
aspekti, (1) mentālās reprezentācijas veidošana pieredzē un
atmiņā un (2) process, kura rezultātā šīs reprezentācijas
tiek aktualizētas (Rapp, et al. 2003, 611).
• mentālās reprezentācijas tiek aktualizētas efektīvāk, ja pats
lietotājs ir piedalījies satura veidošanā, uz kuru tās attiecas
(Slamecka, Graf, 1978, Hirshman, Bjork, 1988, Rapp, et al.
2003, 613).
• Tādējādi ir vēlama digitālās bibliotēkas lietotāju
iesaistīšanās satura veidošanā.

33. • Vajadzību analīze no kognitīvo tehnoloģiju pielietojuma viedokļa:
– veidot mijiedarbi starp dažāda formāta (teksts, attēls, karšu resursi,
skaņas resursi) resursiem;
– valodas tehnoloģiju piesaiste meklēšanas rīkiem, lai varētu meklēt
locījumos;
– kontekstsensitīvas meklēšanas rīku izstrāde;
– multilingvālu tehnoloģiju izveide;
– metadatu, klasifikāciju, tēzauru papildināšana un struktūras atbalsts,
lai nodrošinātu sastatāmību ar citām semantiskām ontoloģijām;
– lietotāja saskarnes uzlabošana atbilstoši uztveres testu rezultātiem.

34. Kognitīvās tehnoloģijas
• Līdzīgi semantiskajām tehnoloģijām, arī kognitīvās tehnoloģijas paredz
secīgu: (a) informācijas aprakstu, kodēšanu, pārnesi, (b) informācijas
integrācija esošajā vidē, resursos un (c) spriešana un jaunas informācijas
ģenerēšana.
• Būtiska komponente šajā ir valodas vai sistēmas lietotājs, tādējādi no
semantiskām tehnoloģijām atšķirīgā komponente ir tāda, ka informācija šī
vārda īstā nozīmē sākas tajā brīdī, kad to saprot, interpretē kāds valodas
lietotājs. Tieši valodas lietotāja iesaiste ir kritiskais faktors raugoties no
kognitīvo tehnoloģiju perspektīvas raugoties. Lai precīzi raksturotu kādu
kognitīvo tehnoloģiju uzdevumu, nepieciešama lietotāja testēšana.
Respektīvi, mūsdienu kognitīvās tehnoloģijas lieto komplementāru
metodoloģiju: bottom-up (lietotāja vēlmes un vajadzības, balstoties
konkrētā empīriskā materiālā) tiek sastatītas ar top-down (kādu iepriekš
definētu digitālā satura modeli, kas lielā mērā tehnoloģiski atveido digitālā
satura specifiku un var tikt pamatā skatīts no semantiskā tīmekļa vai
datorzinātņu semantikas perspektīvas).

35. Rekomendācijas (Europeana)
• 1.Finansējums
– Digitalizēšana un tās plānošana
– (Europeana kopš 2008. gada nodrošina pieeju 20 mlj. Objektiem. Līdz
2015. gadam tie būs 30 mlj. Objekti, iekļaujot darbus, uz kuriem
neattiecas autortiesību ierobežojumi)
• 2.Privātajam sektoram
– Darbi uz kuriem attiecas autortiesības. Ilgtspējīga attīstība, satura
atkalizmantošana.
• 3. Satura agregatoriem un atmiņas institūcijām
– Europeana Data Model
– Agregatori
– Satura sniedzēji – sadarbība
• 4. Lasītājiem
Avots: Council of Content Providers & Aggregators, Financial Sustainability of the
Aggregation & Syndication of European Digital Cultural Content, 2011

36. Digital Promise for Public Libraries 2012
• SCL Expects Every Public Library Service Should
Provide:
– Free access to the Internet for every customer (for a
minimum period of time)
– Clear and accessible online information about library
services
– Staff trained to help customers access digital information
– Ability for customers to join online
– Ability to be contacted online/via email for answers to
customer enquiries
– 24/7 access to services through a virtual library presence
– Ability to reserve & renew items remotely via an online
catalogue

37. Digital Promise for Public Libraries 2012
• SCL Encourages Every Public Library Service to Provide:
– Free Internet access for all wanting to use it, including wifi
– A library APP to allow full access to all library digital services from mobile
devices
– Tailored digital information for each customer
– Training in digital information literacy and access for its customers and staff
both locally and remotely
– Time-relevant, quality checked digital content for the communities it serves
and support for communities to create their own content
– Opportunity for e-lending of digital books, audio and video with remote access
– Loan of digital devices for those without other access
– Access to digitised local archive and local history resources
– Social networking interaction/ engagement opportunities
– Federated searching of locally held online resources
– Access to online learning opportunities (citizenship, language learning, theory
driving test etc)

38. Digital Promise for Public Libraries 2012
• SCL will Work in Partnership with other parties to help
deliver:
– A single point of digital contact for all public libraries in the
UK
– A portal or landing page for common access to national
digital services
– A national catalogue of resources for loan, referring to
online or to be accessed in a designated location
– Single standard of library customer authentication
adopted nationally to allow collaborative access to digital
resources
– Local delivery of resources to the customer including via
remote lending of digital titles.

39. Lielbritānija
• Solījums (Digital promise 2012) - minimālais
nodrošināmie pakalpojumi digitālo
pakalpojumu pieejamībai iekļauj:
– Brīvu pieeju internetam visās publiskajās
bibliotēkās;
– 24/7 on-line pieeja virtuālajai bibliotēkai;
– Personāls apmācīts atbalstīt tiešsaistes
pakalpojumu izmantošanu;
– Iespēja pievienoties bibliotēkai tiešsaistē.

40. Zviedrija
• Pieeja tīmeklī lasītājiem kopš 1997
• Linked Data kopš 2008
– Martin Malmsten, Making a Library Catalog Part
of the Semantic Web, 2008
– Anders Söderbäck and Martin Malmsten, LIBRIS -
Linked Library Data, 2008, Nodalities #5