Zinātniska pētījuma «Latvijas emigrantu kopienas…» precizētu rezultātu apkopojums preses konferencē 2015. gada 25. jūnijā, Rīgā.

1. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
LATVIJAS EMIGRANTU
KOPIENAS
Nacionālā identitāte, transnacionālās
attiecības un diasporas politika
2015. gada 25. jūnijs, Dr. sc. soc. Inta Mieriņa
LU Filozofijas un socioloģijas institūts

2. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Īsi par pētījumu
— Finansējums:
— 90,13% – Eiropas Sociālais
Fonds «Cilvēkresursu piesaiste
zinātnei»
— 9,67% – valsts līdzfinansējums
— 0,20% – projekta īstenotāja
līdzfinansējums
— Neatkarīga 11 migrācijas
pētnieku un 5 piesaistītu
ekspertu grupa
— Īsteno LU Filzofijas un
Socioloģijas institūts
sadarbībā ar Ekonomikas un
Vadības Fakultāti.

3. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Metodoloģija
— Politikas dokumentu analīze:
— aptvertais laika periods 2008.–2014. gads
— (attīstības un politikas plānošanas dokumenti, tiesību akti un to
projekti, informatīvie ziņojumi)
— Aptaujas dati par plāniem atgriezties un identitātes saglabāšanu:
— 14 068 Latvijas emigrantu 15+ g.v. aptauja no 118 valstīm.
— Aptaujas metode: internetaptauja.
— Aptaujas laiks: 2014. gada 4. augusts – 30. oktobris
— Reemigrācijas politikas mērķa grupas vērtējums:
— 18 padziļinātās daļēji strukturētās intervijas ar tiem, kuri un
atgriezušies.
— 90 padziļinātās daļēji strukturētās intervijas ar Latvijas emigrantiem
Lielbritānijā (13), Zviedrijā (10), Norvēģijā (15), ASV (15),
Vācijā (22)
— Intervijas ir veiktas laikā no 2014. gada februārim līdz novembrim

4. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Cik nopietna
problēma ir
emigrācija?
• Vairāk nekā 10% Latvijas
valstspiederīgo dzīvo ārpus
Latvijas, un to skaits turpina
augt
• Arvien vairāk izbrauc jauni
cilvēki, arvien biežāk – ar
visām ģimenēm (vai
pievienojas savai ģimenei)

5. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Galvenās atziņas

6. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
CIK daudzi plĀno atgriezties?
(no tiem, kuri aizbrauca 2000.g. Vai vēlāk)
— Daudzi būtu gatavi apsvērt atgriešanos pie noteiktiem
apstākliem!
Tuvāko 6
mēnešu
laikā
4%
Ne 6 mēnešu laikā, bet
Tuvāko
5 gadu laikā
Ne 5 gadu laikā,
bet
Vecumdienās
Varbūt, pie
noteiktiem
apstākļiem
Neplānāno
atgriezties
12% 16% 41% 27%
Varbūt
vecumdienās
Varbūt 5.g. Laikā (31%)

7. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Atgriešanās iemesli
— Galvenie atgriešanās iemesli ir ne-ekonomiska rakstura:
— vēlme pavadīt vairāk laika ar saviem tuviniekiem, kas palikuši Latvijā;
— ilgas pēc mājām;
— ilgas pēc Latvijas dabas;
— vēlme runāt latviski un vēlme, lai bērni izaug par latviešiem, nevis asimilējas
uzņemošajā valstī;
— nevēlas dzīvot kaut kur kā svešinieki, bet netiek pieņemti kā savējie.
— Ar ekonomiskiem aspektiem saistīti argumenti:
— ekonomiski un sociāli nav iespējams sasniegt to ienākumu un sociālā statusa līmeni,
kas vietējiem;
— Latvijā samilzušās privātās naudas problēmas (kredīti, parādi) ir atrisinātas (parādi ir
nomaksāti);
— mazinoties ekonomiskās krīzes apmēriem un parādoties nelielai ekonomiskajai
izaugsmei, ir palielinājusies iespēja atrast darbu Latvijā un nopelnīt, lai varētu
izdzīvot;
— grib attīstīt biznesa idejas Latvijā.
— Emigrācijas ieguvumi vairs nešķiet tik būtiski (vērtību pārvērtēšana)

8. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Nostaļģija
— «Mana preference nav nauda, ja es,
protams, varu izdzīvot. Mana
preference ir atrasties tajā vidē, kas
man ir patīkama, un būt gan ar dabu
kopā, gan ar cilvēkiem, ar ko jūtos
labi.»
(Vīrietis, 36 gadi, atgriezies no
Vācijas)
— «Sēdi Anglijā un sapņo, cik forši –
atbrauc mājās no darba vakarā un
aizej turpat pie mājas upītē nopeldies.
Tur nekā tāda nav. Tu sēdi uz sava
asfalta, dzīvo un skaties uz trakajām
lapsām, kas riņķī skraida.»
(Vīrietis, 32 gadi, atriezies no
Anglijas)

9. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Kas kavē atgriezties?
(tos, kas aizbrauca 2000. g. vai vēlāk)
0 20 40 60 80 100
Latvijā man būtu valodas grūtības
Nenokārtotas parādsaistības, kredīti Latvijā
Lielākā daļa ģimenes un draugu nedzīvo Latvijā
Neesmu drošs/-a vai bērns saņems nepieciešamo
atbalstu, iekļaujoties Latvijas izglītības sistēmā
Esmu vīlies/-usies Latvijas valstī
Latvijā man nav profesionālās izaugsmes un/vai
uzņēmējdarbības iespēju
Esmu iekārtojies/-usies uz dzīvi šeit, ārzemēs
Latvijā man nav pietiekams sociālais atbalsts
(pabalsti, pensijas)
Latvijā nevaru atrast sev pieņemamu darbu
Lai atgrieztos, jābūt iespējām nodrošināt ģimeni, stabilitātes un drošības sajūtai!
Cik % minētais iemesls ir svarīgs vai ļoti svarīgs

10. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Darba atrašana Latvijā
— No tiem, kuri emigrēja 2000.g. vai vēlāk,
— Aptuveni puse (53%) domā, ka iespējas atrast viņu kvalifikācijai un
prasmēm atbilstošu darbu Latvijā ir drīzāk vai ļoti sliktas;
— 85% domā, ka iespējas atrast darbu ar viņus apmierinošu atalgojumu
Latvijā ir sliktas.
— Tipiski atpakaļmigranti darbu atrod paši. Daļa atgriežas pie iepriekšējā
darba devēja, turpretī citi atgriežas pat bez konkrēta darba
piedāvājuma
— Kontaktiem ir ļoti liela nozīme, tādējādi pozīcija darba tirgū vājinās, ja
kontakti ir pazaudēti
— Gandrīz visos gadījumos ienākumi samazinās, taču samazinās arī
izdevumi.
— Daļa ir izveidojuši uzkrājumus, kas tiem ļauj šo samazinājumu
pārdzīvot, turpretī citiem ļoti iespējama ir atkārtota emigrācija.
— Ap 40% ārpus Latvijas dzīvojošo no Latvijas aizbraukuši vairākkārt.

11. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Vēlamā alga
— Tiem pēc 2000. gada aizbraukušajiem, kurus
atgriezties kavē nespēja Latvijā atrast pieņemamu
darbu, tika jautāts, kādai būtu jābūt neto darba
samaksai mēnesī, lai viņus varētu ieinteresēt darbs
Latvijā.
— Alga līdz 500 EUR ieinteresētu reti kuru ārpus Latvijas
dzīvojošo;
— 700 EUR būtu pieņamama 20%;
— 1000 EUR turpretī varētu ieinteresēt aptuveni pusi (54%)
aizbraukušo (!)
— Alga 1500 EUR piesaistītu 75% aizbraukušo, kuru
atgriešanos kavē nespēja atrast pieņemamu darbu.

12. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Subjektīvā pieredze
— Daudzi, dzīvojot ārzemēs, ir ieguvuši lielāku pašpārliecību,
attīstījuši spējas uzņemties atbildību par savu dzīvi un
labklājību. Tas viņiem daudzos gadījumos ir ļāvis atrisināt
savas finansiālās grūtības, un ir novedis pie savu vērtību
pārvērtēšanas.
— «Atgriešanās mājās» parasti saistīta ar pozitīvām emocijām.
Atgriešanās dod lielāku brīvības sajūtu, pašpārliecību, ko
veicina pazīstama kultūras un sociālā vide, iespēja runāt
savā valodā, kā arī pārliecību par spēju saviem spēkiem
risināt problēmsituācijas, negaidot uz palīdzību no ārpuses.
Tie, kuri atgriezušies mājās jūtas stiprāki un vairāk spējīgi
ietekmēt savu dzīvi nekā pirms aizbraukšanas, un ir ieguvuši
skaidru izpratni par to, ko viņi dzīvē vēlas un kur to
vislabprātāk pavadītu.

13. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Kopējais raksturojums
— Atpakaļmigranti (un potenciālie atpakaļmigranti) ir ļoti
dažādi. Tos vieno:
— Latvijas pilsonības paturēšana
— Ciešas saites ar Latviju – emocionālās (draugi un ģimene) un
fiziskās (māja, dzīvoklis, utml.).
— Galvenokārt latvieši; jūtas stipri piesaistīti Latvijai.
— Lielākā daļa dzīvojuši ārzemēs salīdzinoši neilgu laiku (līdz
2 gadiem)
— Optimistiskāk noskaņoti par Latvijas ekonomikas stāvokli un tās
attīstību, vairāk uzticības Latvijas politiskajam institūcijām!
— Šie faktori veicina atgriešanos un integrēšanos Latvijas
sabiedrībā.

14. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Kas biežāk plāno atgriezties (5 gadu laikā)?
— Latvieši
— Jauni cilvēki līdz 30 gadu
vecumā
— Vīrieši, īpaši ar zemu izglītības
līmeni
— Tie, kas darbā neizmanto savu
kvalifikāciju
— Tie, kas iepriekš dzīvoja
mazpilsētās un laukos
— Tie, kam Latvijā ir ģimene
— Īrijā un bijušajās Padomju
Savienības republikās dzīvojošie
— Tie, kas jūtas piederīgi Latvijai 0%
25%
50%
75%
100%
Visi
kopā Latvieši Krievi Citi
Vai
Jūs
domājat,
ka
atgriezīsieties
uz
pastāvīgu
dzīvi
Latvijā
tuvāko
5
gadu
laikā?
Noteikti
nē
Drīzāk
nē
Varbūt
pie
noteiktiem
apstākļiem
Drīzāk
jā
Noteikti
jā

15. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Priekšstati par situāciju (1)
— Šobrīd diasporā vērojams liels pesimisms attiecība uz
situāciju Latvijā.
— 2000.g. vai vēlāk aizbraukušie ļoti kritiski vērtē Latvijas
ekonomisko situāciju un valdības sniegumu: 75% vērtē to kā
sliktu vai ļoti sliktu un tikai 18% uzskata, ka tā uzlabojas;
gandrīz visi (92%) ir pilnībā vai drīzāk neapmierināti ar Latvijas
valdības darbu, un 82% pilnībā vai drīzak piekrīt, ka Latvijas
valdību tādi cilvēki kā viņi neinteresē.
— Tieši tas ir galvenais ārkārtīgi zemā uzticības līmeņa Latvijas
valdībai iemesls.
— Īpaši kritiski valdību vērtē ‘ekonomiskie migranti’ - tie, kuriem
pirms aizbraukšanas bija grūti ‘savilkt galus kopā’ un kuri
aizbrauca peļņas nolūkos vai arī tādēļ, ka vēlējās dzīvot
stabilākā, sakārtotākā valstī ar labākām sociālajām garantijām
un apmierinošāku politisko vidi.

16. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Priekšstati par situāciju (2)
— Nepieciešams veiksmīgāks valsts un diasporas dialogs
un ar darbiem apliecināta diasporas interešu
pārstāvniecība.
— Būtiski arī spodrināt valsts tēlu un novērst gadījumus,
kas liek ārzemēs dzīvojošajiem kaunēties par savu
valsti.
— Latvijas uzdevums ir ar darbiem rādīt, ka valstī notiek
virzība deklarēto (uzstādīto) attīstības mērķu
sasniegšanai Jārada skaidra pārliecība par valsts
pozitīvu virzību un stabilu attīstību!

17. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Saikne ar Latviju
— Saikne ar Latviju visbiežāk nav
zudusi:
— 63% (t.sk. 71% latviešu un 49%
krievu) Latvijas valstspiederīgo jūtas
cieši vai ļoti cieši saistīti ar Latviju, kas
ir vairāk nekā ar valsti, kurā dzīvo
šobrīd
— Latviešu emigrantu piesaisti Latvijai
maz ietekmē ārzemēs pavadītais laiks
— 67% regulāri seko ziņām par Latviju
— 91% Latvijā ir draugi, 71% vismaz
reizi nedēļā sazinās ar tuviniekiem
Latvijā
— 65% ir draugi no Latvijas mītnes
zemē; 25% (t.sk. 33% latviešu)
piedalās Latvijas diasporas On-line
grupās un vēstkopās.
— 63% atzīmē Jāņus un 62% vismaz
šad tad klausās latviešu mūziku
* Kopš 2012.gada aizbraukušajiem 13% mājās palicis dzīvesbiedrs,
10% – pirmskolas vecuma bērns, 12% – skolas vecuma bērns. 0 25 50 75 100
Līdz
gadam
1-­‐2
gadus
3-­‐5
gadus
6-­‐10
gadus
Vairāk
nekā
10
gadus
Līdz
gadam
1-­‐2
gadus
3-­‐5
gadus
6-­‐10
gadus
Vairāk
nekā
10
gadus
LatvijuMītnes
zemi
Latviešu
piesaistes
sajūta
Latvijai
un
mītnes
zemei
atkarībā
no
ārzemēs
pavadītā
laika
Ļoti
cieši Cieši

18. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Ar skatu uz nākotni
— Aizbraukušie nav «zuduši» Latvijai:
lielākā daļa joprojām jūtas piederīgi
savai valstij un tautai, taču ļoti
strauji asimilējas bērni
— Saglabājot saikni ar Latviju,
latvisko identitāti un valodu, būtiski
palielinās atgriešanās iespēja un
veiksmīga bērnu iekļaušanās
Latvijas skolu sistēmā un
sabiedrībā kopumā.

19. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Mērķa grupas viedokļi (1)
— Latvijas emigrantu masveida atgriešanos var ietekmēt
galvenokārt ekonomiskās situācijas uzlabošanās, valsts
kopējā labklājības līmeņa celšanās, stingrāka tiesiskuma
principu ievērošana:
— (..) es domāju, ka nevar būt tāds plāns, kas tieši panāks, ka
cilvēki atbrauc atpakaļ. Ar viena plāna palīdzību nevar panākt
cilvēka atgriešanos atpakaļ, ka principā atgriešanos var panākt
tikai ar kopējās sociālās ekonomiskās situācijas uzlabošanos
un attieksmes pret tautu maiņu arī no politiķu puses,
komunikācijas veida maiņu ar tautu, pat ja tie līdzekļi paliek
tādi, kādi ir. Pārējais ir pakārtoti. (Sieviete, 36 gadi, emigrācijā)
— Emigrācija ir cilvēka individuāla izvēle, un valstij un
sabiedrībai tā ir jāpieņem tādā nozīmē, ka emigrācija nav
pretrunā ar brīvu cilvēku pārvietošanos (mobilitāti) un
tiesībām izvēlēties savu dzīves vietu, īpaši Eiropas
Savienības ģeopolitiskajā un ekonomiskajā telpā.

20. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Mērķa grupas viedokļi (2)
— Tā vietā, lai sekmētu cilvēku atgriešanos, drīzāk būtu jākoncentrē
dažāda veida resursi uz to, lai saglabātu esošo cilvēkkapitālu
Latvijā:
— (..) Tad, ja mēs viņus kaut kā dabūsim šeit, viņiem dzīves līmenis
smagi kritīsies (..). Mēs neko neiegūsim no tā. Jautājums man ir –
kāpēc mums vajag, lai atbrauc atpakaļ tie, kas aizbraukuši? Dēļ tā
skaita? Dēļ profesionālisma? (..) varbūt viņi var dzīvot Anglijā un
vienalga kaut ko dot Latvijai, viņiem te nav obligāti jādzīvo, un to
saikni noteikti vajadzētu veidot un izmantot tos cilvēkus vai viņu
profesionalitāti, vai vienalga, dažādi tie mehānismi. (..) tas varbūt ir
tas, ko vairāk vajadzētu veicināt, nekā fizisku atgriešanos.
(Sieviete, 29 gadi, atgriezusies)
— (..) tas ir grūti piesaistīt latviešus Latvijai, bet man otrs jautājums, –
vai tas tiešām vajadzīgs? Jo redziet, tas, kas gribēs, tas tāpat
dzīvos Latvijā. (..) es domāju, ka šis lēmums jāatstāj katram
indivīdam tomēr. Latvijas valstij jācenšas darīt vienkārši, ko var, lai
latvieši Latvijā justos laikam omulīgāk vēl, lai galvenais uzlabotos
ekonomiskā situācija. (Vīrietis, 36 gadi, atgriezies)

21. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Mērķa grupas viedokļi (3)
— Reemigrācijas politika ir politiķu deklaratīva rīcība elektorāta
piesaistīšanai un varas iegūšanai:
— Viņiem [plāna autoriem] taču bija kaut kas, ka viņi maksās tiem,
kuri gribēs atgriezties. Es nedomāju, ka viņi domā par cilvēkiem.
Kā jau visi politiķi jebkurā valstī viņi nedomā par cilvēkiem, bet
domā par varu. Viņiem visiem vajag varu. Viņi ir gatavi piedāvāt
visu ko, lai tikai cilvēki par viņiem nobalsotu, bet tas ir… Kā lai
saka? No tā cilvēkiem īpašas jēgas nav. Ļoti reti kurš politiķis kaut
ko dara. (respondents Lielbritānijā)
— Šķirtne starp «mums», emigrācijā dzīvojošajiem, un «viņiem»,
politikas veidotājiem, slēptā «viņiem» piešķirtā nozīme ir plašāka,
ar «viņiem» saprotot valsti
— Ka viņi grib, lai mēs atgriežamies? Jā? Nu un, tālāk? Dabūs viņi
mūs tur. Un tālāk, kas būs? Kas būs tālāk, lūdzu? Dabūsiet jūs
mūs atpakaļ. Un? Tāpat viņi nespēs nodrošināt to mierīgo, labo
dzīvi, ko viņi ir guvuši ārvalstīs, pie kā viņi ir pieraduši gadiem. Es
domāju, tas viņus vispār neinteresē. Viņi var darīt, ko viņi grib.
(respondents Vācijā)

22. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Mērķa grupas vajadzības
— atbalsts nodarbinātības jomā – palīdzība darba atrašanā;
— minimālās algas līmeņa celšana līdz līmenim, kas ļauj apmierināt
cilvēka pamatvajadzības;
— mājokļa nodrošinājums vismaz pirmajam laikam (pirmie mēneši
līdz pusgadam);
— sociālā palīdzība bērnu vajadzību nodrošināšanai (bērnu pabalsti);
— atbalsts skolēniem, iekļaujoties Latvijas izglītības sistēmā.
— Lēmumu atgriezties Latvijā vai palikt mītnes valstī nenosaka valsts
paredzēti atbalsta pasākumi, bet gan pašu patstāvīgi pieņemts
lēmums
— Es braucu mājās nevis tāpēc, ka ir plāns, nav viņš nekāds tāds
vilinošais, lai es brauktu dēļ tā plāna mājās, būsim reāli, tas viss ir
no pašiem cilvēkiem atkarīgs. Es braucu mājās ar to, ka es
atbraukšu, es te darbu dabūšu, es te dzīvošu, un man viss būs
kārtībā. (Sieviete, 30 gadi, atgriezusies)

23. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Pateicamies
— Pētnieku grupa pateicas katram, kas piedalījās pētījumā,
— kā arī mūsu informatīvajiem atbalstītājiem!
— Pētījums – pamats sistemātiskai informācijas ieguvei par
ārpus Latvijas dzīvojošajiem mūsu tautiešiem (Migrācijas
Monitoringam)

24. ESF projekts «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika»
Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040
Paldies par uzmanību!
inta.mierina@lu.lv