1. Kultūras mantojums digitālā vidē:
mūsdienu potenciāls
Līga Krūmiņa
Piektā sesija
KULTŪRAS MANTOJUMS DIGITĀLĀ VIDĒ
2011. gada 25. oktobris

2. Referāta saturs
Sociālā atmiņa: jēdziena izpratne un
veidošanās diskurss.
Kultūras mantojuma pārnese digitālā vidē:
– procesa attīstība;
– procesa sasniegumi.
Kolekciju analīzes rezultāti.
Secinājumi.
2011. gada 25. oktobrī PASAULES LATVIEŠU ZINĀTNIEKU 3. kongress 2
LETONIKAS 4. kongress

3. Sociālā atmiņa
“Kopīga izpratne par vēsturi, pagātnes
notikumiem un sociālpolitiskajiem procesiem, to
interpretācija. Nacionālā identitāte sakņojas
kopīgos priekšstatos par nācijas vēsturi. [..]
Sociālā atmiņa, kas veidojas no zināšanām un
attieksmēm pret nozīmīgākajiem vēsturiskajiem
notikumiem, vieno sabiedrību.”
„Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas
pamatnostādnes” (2012-2018)
2011. gada 25. oktobrī PASAULES LATVIEŠU ZINĀTNIEKU 3. kongress 3
LETONIKAS 4. kongress

4. Procesa attīstība (1)
16 gadi digitalizācijā
1994. gads
Latvijas Akadēmiskā bibliotēka (LU LAB).
1998. gads
Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB).
2003.-2005. gads
Valsts Kultūrkapitāla fonda finansēta
programma “Bibliotēku, arhīvu un muzeju
sadarbības projektu digitālā vidē atbalsts”.
2011. gada 25. oktobrī PASAULES LATVIEŠU ZINĀTNIEKU 3. kongress 4
LETONIKAS 4. kongress

5. Procesa attīstība (2)
16 gadi digitalizācijā (turp.)
Kopš 2006. gada
Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas
“Letonica” attīstība (LNDB; LNB).
Kopš 2009. gada
ERAF projekts “Digitālās bibliotēkas
izveide – 2. kārta”:
– satura veidošana (grāmatas un periodika);
– pakalpojumu attīstība.
2011. gada 25. oktobrī PASAULES LATVIEŠU ZINĀTNIEKU 3. kongress 5
LETONIKAS 4. kongress

6. Procesa sasniegumi (1)
Uzdevumi:
– analizēt digitālās kolekcijas;
– vērtēt kultūras mantojuma mūsdienu
potenciālu digitālā vidē un ieskicēt tā
iezīmes.
Problēma:
– atmiņas institūciju rīcībā ir ievērojams
digitālo kolekciju skaits un daudzveidība,
tomēr tās netiek pilnvērtīgi izmantotas.
2011. gada 25. oktobrī PASAULES LATVIEŠU ZINĀTNIEKU 3. kongress 6
LETONIKAS 4. kongress

7. Procesa sasniegumi (2)
Analīzes empīriskā bāze:
– ziņas par kolekcijām digitālo kolekciju
reģistrā (izveidots apakšprojektā
“Nacionālā identitāte digitālā vidē”);
– kolekcijas (106) atmiņas institūciju tīmekļa
vietnēs.
2011. gada 25. oktobrī PASAULES LATVIEŠU ZINĀTNIEKU 3. kongress 7
LETONIKAS 4. kongress

8. Procesa sasniegumi (3)
Digitālo kolekciju analīzes kritēriji:
– kolekciju veidošanā iesaistītās
atmiņas institūcijas;
– kolekciju tematika;
– kolekciju publicēšanas veidi;
– kolekciju pieejamība lietotājiem;
– kolekciju pamanāmība.
2011. gada 25. oktobrī PASAULES LATVIEŠU ZINĀTNIEKU 3. kongress 8
LETONIKAS 4. kongress

9. Digitālās kolekcijas
Latvijas atmiņas institūcijās
(no pirmsākumiem līdz 2010. gadam)
Analīzes rezultāti
2011. gada 25. oktobrī PASAULES LATVIEŠU ZINĀTNIEKU 3. kongress 9
LETONIKAS 4. kongress

10. Atmiņas institūcijas (1)
2011. gada 25. oktobrī PASAULES LATVIEŠU ZINĀTNIEKU 3. kongress 10
LETONIKAS 4. kongress

11. Atmiņas institūcijas (2)
2011. gada 25. oktobrī PASAULES LATVIEŠU ZINĀTNIEKU 3. kongress 11
LETONIKAS 4. kongress

12. Tematiskais aptvērums
2011. gada 25. oktobrī PASAULES LATVIEŠU ZINĀTNIEKU 3. kongress 12
LETONIKAS 4. kongress

13. Publicēšana tīmeklī (1)
2011. gada 25. oktobrī PASAULES LATVIEŠU ZINĀTNIEKU 3. kongress 13
LETONIKAS 4. kongress

14. Publicēšana tīmeklī (2)
2011. gada 25. oktobrī PASAULES LATVIEŠU ZINĀTNIEKU 3. kongress 14
LETONIKAS 4. kongress

15. Labas prakses piemēri
2011. gada 25. oktobrī PASAULES LATVIEŠU ZINĀTNIEKU 3. kongress 15
LETONIKAS 4. kongress

16. Secinājumi (1)
Aktīvākās digitālo kolekciju izstrādē ir
bibliotēkas (65% kolekciju), īpaši publiskās
bibliotēkas.
Dominējošā kolekciju tematika ir saistīta ar
novadpētniecību (28% kolekciju), kā arī ar
dažādām zinātnes, mākslas un sabiedriskās
darbības jomām Latvijā (48% kolekciju).
2011. gada 25. oktobrī PASAULES LATVIEŠU ZINĀTNIEKU 3. kongress 16
LETONIKAS 4. kongress

17. Secinājumi (2)
Dominējošais digitālo kolekciju publicēšanas
veids ir virtuālās izstādes (62% kolekciju).
9% gadījumu kolekcijām ir izveidotas īpašas
tīmekļa vietnes, piemēram, “Periodika.lv”,
“Raduraksti” vai “Zudusī Latvija”.
Visbiežāk konkrētajā digitālajā kolekcijā var
nokļūt, sekojot atmiņas institūcijas vietnē
norādītai hipersaitei (47% kolekciju).
2011. gada 25. oktobrī PASAULES LATVIEŠU ZINĀTNIEKU 3. kongress 17
LETONIKAS 4. kongress

18. Izmantotie informācijas avoti
1. Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības
un integrācijas politikas pamatnostādnes, 2012-2018 [tiešsaiste]. Rīga: LR Kultūras
ministrija, 2011. 94 lp [skatīts 23.10.2011]. Pieejams:
http://www.km.gov.lv/lv/ministrija/integracijas_pamatnostadnes.html
2. Krumina, Liga, Holma, Baiba. Digitization practice in Latvia: achievments and trends
of development : [Research and Advanced Technology for Digital libraries :
International conference on Theory and Practice for Digital Libraries, TPDL 2011,
Berlin (Germany), 26-28 September 2011, Proceedings]. Lecture Notes in Computer
Science, vol. 6966, 2011, p. 469–472. ISSN 0302-9743. ISBN 978-3-642-24468-1.
DOI 10.1007/978-3-642-24469-8.
3. Krūmiņa, Līga. Valsts programma kultūras mantojuma digitalizācijā,
2003-2005 = State level programme supporting digitization of cultural heritage, 2003-
2005. Informācija un sabiedrība [tiešsaiste] : Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas
raksti = Information and Society : Proceedings of the Department of Information and
Library Studies, Nr.2, 2011 (izdevums sagatavošanā). ISSN 1691-6298.
2011. gada 25. oktobrī PASAULES LATVIEŠU ZINĀTNIEKU 3. kongress 18
LETONIKAS 4. kongress

19. Paldies par uzmanību!
Jūsu jautājumi?
2011. gada 25. oktobrī PASAULES LATVIEŠU ZINĀTNIEKU 3. kongress 19
LETONIKAS 4. kongress