Prezentācijā apskatīts: Demogrāfiskā situācija un gados vecāku cilvēku statuss sabiedrībā - Latvijā un pasaulē; Nākotnes projekcijas attiecībā uz sabiedrības novecošanos; Sabiedrības novecošanās aktualitāte politikas dokumentos; Citu valstu pieredze, gādājot par gados vecāku cilvēku dzīves kvalitāti; Tālākie soļi sociāli atbildīgas politikas veidošanā.

1. Sabiedrības novecošanās Latvijā:
quo vadis?
Sigita Sniķere, Māra Sīmane, Vladislavs Vesperis
Pārresoru koordinācijas centrs
Rīga, 2014.gada 9.jūnijs

2. Saturs
1. Demogrāfiskā situācija un gados vecāku cilvēku statuss
sabiedrībā
2. Nākotnes projekcijas
3. Sabiedrības novecošanās aktualitāte politikas dokumentos
4. Citu valstu pieredze, gādājot par gados vecāku cilvēku
dzīves kvalitāti
5. Tālākie soļi atbildīgas politikas veidošanā
2

3. Novecošanās Latvijā
 2012.gadā 18,6% iedzīvotāju 65+ gadu
vecumā
 67,7% no vecākās paaudzes - sievietes
 Visvairāk vecākās paaudzes iedzīvotāju
Latgales un Vidzemes reģionos
 Nodarbinātība 65-74 g.v. – 9,8%, 75
g.v.- 3,9%
 Labs veselības stāvoklis 12% vīriešu un
8% sieviešu 65+ g.v.
 Ekonomiskai spriedzei pakļauti 81%
vientuļo veco cilvēku
3
Centrālās statistikas pārvaldes dati

4. Novecošanās Latvijā
 Sociālā vecuma robeža Latvijā – 63 gadi
 Psiholoģiskā vecuma robeža – pēc 60 g.v. sasniegšanas. 60-69 gadu
vecumā sevi par veciem uzskata:
• 57% Latvijā
• 45% Igaunijā
• 34% Zviedrijā
• 39% ES valstīs
 Gados vecu cilvēku sociālā statusa vērtējums LV – viens no zemākiem
Eiropā. Tas saistīts ar zemu ekonomiskā ieguldījuma vērtējumu.
 Vecums LV tiek saistīts ar fizisku vārgumu, nevarību un
nepieciešamību pēc citu cilvēku palīdzības
 Veci cilvēki LV biežāk nekā citviet Eiropā tiek uzskatīti par cienījamiem,
kompetentiem, taču vienlaikus pret viņiem biežāk tiek izjusts arī
žēlums, līdzjūtība 4
Eiropas Sociālā pētījuma dati

5. Nākotnes projekcijas
5
Gados vecu cilvēku īpatsvars Latvijā uz
100 darbspējas vecuma iedzīvotājiem
2010 2050
Latvija 40,4 44,5
Japāna 44,6 53,9
Itālija 44,3 52,4
Vācija 43,7 52
Honkonga 42,8 59,2
Austrija 42,6 51,4
Koreja
± 40
53,9
Singapūra 52,8
Spānija 52,1
Portugāle 51
Grieķija 50,6
Iedzīvotāju mediānais vecums
ANO datu projekcijas

6. Nākotnes projekcijas
 Pirms 10 gadiem prognozes liecināja – Latvija 2050.gadā būs
astotā 'vecākā' valsts pasaulē
 Šobrīd prognozēts – Latvija būs viena no daudzām valstīm,
kuru skars sabiedrības novecošanās
Prognožu izmaiņas skaidrojamas ar pozitīvām izmaiņām
dzimstībā, jo:
Sabiedrības novecošanās = zemāka dzimstība +zemāka mirstība*
6
* Virpi Timonena, Dublinas Sociālās politikas un novecošanās pētījumu centrs

7. Latvija2030
 Sabiedrības novecošanās saistās ar darba produktivitātes zudumu un
izmaiņām darbaspēka struktūrā
 Novecošanās būtiski ietekmēs pakalpojumu sektoru
 Nākotnes vajadzības:
 Vecuma diskriminācijas novēršana
 Sabiedrisku darbību turpināšana pēc pensijas vecuma sasniegšanas:
 izmantojot attālinātā un nepilna darba laika shēmu iespējas
 iesaistoties sabiedriskajā dzīvē
 Veselības aprūpes iestāžu restrukturizācija:
 pediatrijas nodaļas pārveidojot par geriatrijas nodaļām
 specializējoties veciem cilvēkiem raksturīgu slimību ārstēšanā
 Ieguldījumi biomedicīnā un farmācijā
 Veselīga dzīvesveida veicināšana visās paaudzēs
 Sociālo uzņēmumu un NVO iesaiste sociālo pakalpojumu sniegšanā gados veciem
cilvēkiem
 Vecāka gadagājuma cilvēku pārkvalifikācija iesaistei pedagoģiskā darbā
 Atbalsta programmas vecvecākiem, veicinot iesaisti mazbērnu audzināšanā
7

8. NAP2020
Tēzes par sabiedrības novecošanos, veidojušās NAP2020 izstrādes gaitā:
Sabiedrības novecošanās ir ļoti nozīmīgs izaicinājums, bet pagaidām ir
nepilnīga informācija un nenobrieduši priekšlikumi rīcībai. Jāveic nopietna
izpēte par sabiedrības novecošanās izaicinājumiem, vērtējot NAP2020 vidējā
termiņā, un jāsniedz priekšlikumi 2018.gadā, ja tādi būs nepieciešami
NAP2020 programmē jaunās investīcijas stratēģisko mērķu sasniegšanai,
ņemot vērā ierobežotus resursus. Atsevišķi jautājumi ir iekļaujami NAP2020,
taču ierobežotās fiskālās telpas apstākļos, sabiedrības novecošana prasīs
resursu „pārbīdi” (t.s. strukturālās reformas) starp dažādām budžeta
programmām
Sabiedrības novecošanās nav tikai cilvēkdrošības jautājums, tā arī rada
ekonomikas izaugsmes iespējas
Veidojot sabiedrības novecošanas politiku, nedrīkst radīt stereotipus un vai
stigmatizēt vecāka gadagājuma iedzīvotājus
8

9. Kā raudzīties uz sabiedrības
novecošanos?
Strukturētā atkarība
Nodarbinātības iespēju trūkums,
zemas pensijas un institucionāla
aprūpe padara gados vecos
cilvēkus nevarīgus un atkarīgus
Gados vecu cilvēku atkarība ir
valdību un tirgus sociāli
konstruēta
Veco cilvēku stāvoklis ir cieši
saistīts ar sabiedrību kopumā un
to nevar skatīt atrauti
Aktivitātes teorētiskā pieeja
Gados vecie cilvēki iesaistāmi
ekonomikā un citās sociālās dzīves
sfērās
Aktīva novecošana = līdzdalība
darba tirgū + rūpes par
mājsaimniecību + citu aprūpe +
līdzdalība kopienas dzīvē +
brīvprātīgais darbs + vaļasprieki +
sportošana u.c.
9
Urbanizācija veicinājusi paplašinātas ģimenes sabrukumu, un tas vājinājis ģimenes saites, kā
arī pazeminājis respektu pret veciem cilvēkiem ģimenē
Rungule, R. et al.(2012) Sabiedrības novecošana: sociālā aizsardzība, nevienlīdzība, darba tirgus riski. LU FSI 179 lpp.

10. LABĀS PRAKSES PIEMĒRI
10

11. Japānas pieredze
 2003.gadā valdība izveido pētnieku grupu “Rūpējoties par veciem
cilvēkiem 2015.gadā”
 Izstrādāta ilgtermiņa vīzija sabiedrības novecošanai, piedāvājot
kopienā balstītas integrētas aprūpes sistēmas ieviešanu
 Trīs reformu virzieni:
– Veidojot sabiedrības aktīvu novecošanos: preventīvu aprūpes
pakalpojumu sniegšana
– Sekmējot ilgtspēju: finansēšanas iespēju pārskatīšana aprūpes
nodrošināšanai
– Integrācija: jaunas pakalpojumu sistēmas ieviešana
 Radīti:
– Kopienā balstīti integrētas aprūpes centri
– Aprūpe mājās 24/7
11Tsutsui, T. (2014) Implementation process and challenges for the community-based integrated care system
in Japan. In: Int Journal of Integrated Care Vol14

12. Taizemes pieredze
 Kopš 1982.gada Nacionālā senioru padome
 2002.gadā izstrādāts Otrais nacionālais plāns gados veco cilvēku atbalstam
(2002-2021):
– Pozitīvas attieksmes pret gados veciem cilvēkiem veidošana
– Vecu cilvēku veselības un sociālās aprūpes attīstīšana, uzlabojot dzīves kvalitāti
– Atbalstošas vides veidošana
 Plāna virsmērķis – vecumam draudzīgas sabiedrības veidošana
 Politikas instrumenti:
– Nodokļu atlaides ikkatram, kurš aprūpē savus gados vecus vecākus
– Gados vecu cilvēku “smadzeņu banka”
– Apmācības nodarbinātībai vecumā
– Veco ļaužu klubi veselīgai un aktīvai dzīvei. Mērķis – iesaistīt vismaz pusi no apkārtnē
dzīvojošiem cilvēkiem gados
– Mobilās vienības fiziskās aktivitātes veicināšanai
– Projekts “Atgriez smaidu!” – zobu protēzes 80 tk gados vecu cilvēku
– Kampaņa “Svētdienas – ģimenes diena” 12
Jitapunkul, S. et al.(2009) National Policies and Programs for the Aging Population in Thailand. In: Ageing Int 33:62-74

13. TĀLĀKIE SOĻI
13

14. Tālākie soļi
 Padziļinātas izpētes veikšana par sabiedrības
novecošanos, t.sk. nodrošinot Latvijas līdzdalību Eiropas
mēroga zinātniski pētnieciskā projektā par novecošanos
SHARE (Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe)
 Pamatojums izpētes nepieciešamībai*
:
 Novecošanās ir fenomens, kas skar ikvienu, rada būtiskas sekas
ekonomikai, sabiedrībai un politikai, bet ne vienmēr tās ir
negatīvas
 Tas ir bezprecedenta fenomens, tas būs ilgstošs un
neatgriezenisks process
14
* ANO Ekonomisko un sociālo lietu departaments

15. Tālākie soļi
 2017.-2018.gadā uzsākt darbu pie vidēja termiņa
politikas Sabiedrības novecošanās Latvijā izstrādes
 Šajā laikā novecošanās sāks 'uzņemt apgriezienus’ – desmit
gados veco cilvēku īpatsvars pieaugs tikpat strauji, kā iepriekš
divdesmit gadu laikā
15

16. Tālākie soļi
 Novecošanās politikas izstrādes gaitā novērtēt šādu
politikas instrumentu atdevi un ieviešanu:
 Subsidētas daļlaika darba vietas personām pēc 70 g.v.
 NVO grantu programma aktīvas novecošanas veicināšanai un
brīvprātīgo kustībai vientuļo cilvēku atbalstam
 Izmaiņas Darba likumā, garantējot darba ņēmēja tiesības aprūpēt
nespējīgu tuvinieku (elastīgas darba iespējas)
 Cilvēku pirmspensijas vecumā sociālās aizsardzības stiprināšana
nespējīga tuvinieka aprūpes gadījumā
 Sociālās aprūpes un veselības aprūpes mājās pakalpojumu tuvināšana,
nodrošinot to pieejamību visā Latvijā
 Paliatīvās aprūpes mājās pakalpojuma definēšana un attīstīšana
16

17. Sigita Sniķere
Pārresoru koordinācijas centrs
sigita.snikere@pkc.mk.gov.lv
17