1. Darbs ar cietušo Valsts probācijas dienestā
Diāna Ziediņa
Izlīguma, izvērtēšanas ziņojumu,
piespiedu un sabiedriskā darba departamenta
Izlīguma nodaļas vadītāja
diana.ziedina@vpd.gov.lv
Tel. +371 6701116, mob. tel. +371 26340776
Rīgā, 2013.gada 6.februārī

2. • Izvērtēšanas ziņojums
• Izlīgums starp cietušo un likumpārkāpēju ar starpnieka palīdzību

3. Izvērtēšanas ziņojums
Saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likuma 15.panta 3.daļu
izvērtēšanas ziņojuma mērķis ir:
1.sniegt vispusīgu, objektīvu informāciju, uz kuras pamata tiks izlemts
jautājums par probācijas klientam nosakāmo sodu vai pienākumiem
uzraudzības ietvaros, ņemot vērā viņa domāšanas veidu, uzvedību, attieksmi
un noziedzīga nodarījuma izdarīšanu veicinošos sociālos apstākļus
2. sniegt informāciju par aizskarto cietušā tiesību vai likumisko interešu
atjaunošanu vai tās iespēju

4. Izvērtēšanas ziņojums
Ministru kabineta 2011.gada 5.aprīļa noteikumi Nr. 271. „Noteikumi
par izvērtēšanas ziņojumā iekļaujamās informācijas apjomu un
tā sastādīšanas un sniegšanas kārtību”
 Amatpersona sazinās ar cietušo (ja ir zināma viņa kontaktinformācija), lai
iegūtu informāciju par cietušā aizskarto tiesību vai likumisko interešu
atjaunošanu vai tās iespēju
 Amatpersona netiekas ar cietušo, ja tiesa vai prokurors norāda, ka tikšanās
ar cietušo nav vēlama, vai amatpersona uzskata, ka pārrunas ar cietušo nav
lietderīgas vai var atstāt negatīvu iespaidu uz cietušo
 Amatpersona (ne vēlāk kā triju darbdienu) nosūta uzaicinājumu cietušajam
pa pastu
 Ja cietušais ir nepilngadīga persona - uzaicinājumu nosūta arī viņa
likumiskajam pārstāvim. Uzaicinājumu nenosūta, ja amatpersonai izdevies
sazināties ar cietušo un viņa likumisko pārstāvi un izsniegt uzaicinājumu
personīgi

5. Izvērtēšanas ziņojums
Iesakot tiesai piemērot pienākumus probācijas klientam
iespējamās nosacītas notiesāšanas gadījumā vai nosacītas pirms termiņa
no soda izciešanas gadījumā, izvērtēšanas ziņojuma sagatavotāji ņem vērā
cietušā viedokli, piemēram, ja nepieciešams ieteikt ierobežojumu
probācijas klientam tuvoties vai sazināties ar cietušo.
Tas pats attiecas arī uz kaitējuma atlīdzināšanu cietušajam.
Sastādot pirmstiesas izvērtēšanas ziņojumu gan probācijas klientam, gan
cietušajam tiek piedāvāta iespēja iesaistīties izlīguma procesā.

6. Izlīgums Valsts probācijas dienestā (VPD)
Brīvprātīgs sarunu process starp cietušo un likumpārkāpēju, kuru
vada neitrāla persona – starpnieks,
palīdzot iesaistītajām pusēm vienoties par savstarpēji pieņemamu
un taisnīgu risinājumu

7. Ārējie normatīvie akti, kas regulē izlīgumu
 Valsts probācijas dienesta likums
 Kriminālprocesa likums (97., 377., 379., 381. pants)
 Krimināllikums (7., 47.panta otrā daļa, 49., 58.panta otrā daļa)
 Likums “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”
 Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumi Nr.825 “Kārtība, kādā
Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīgumu ar starpnieka
palīdzību”

8. Kurš ir izlīguma starpnieks?
 apmācīts un sertificēts brīvprātīgais probācijas darbinieks vai
amatpersona
 speciāli apmācīts konfliktu risināšanā
 neiesaka risinājumus
 nemoralizē
 ievēro:
• konfidencialitāti
• neitralitāti

9. Pamatprincipi:
 Personīga un brīvprātīga dalība
 Izlīgums var notikt visās kriminālprocesa stadijās
 Piedalās likumiskais pārstāvis, ja iesaistās nepilngadīgais
 Likumpārkāpējs atzīst, ka ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu
 Nav domstarpību par nodarījuma faktiem
 Iespēja jebkurā brīdī atteikties no dalības procesā
 Starpnieks – procesa vadītājs nevis tiesnesis vai psihoterapeits
 Konfidencialitāte
 Procesu vada apmācīts starpnieks
 Starpnieks ievēro ētikas principus
 Konfidencialitāte
 Izlīgumu var organizēt par jebkuru noziedzīgu nodarījumu

10. Kad sākas izlīguma organizēšana?
Kad saņemts pieprasījums no:
 policijas
 prokuratūras
 tiesas
 Kad saņemts ierosinājums no tiesneša (Likums “Par audzinoša rakstura
piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem“)
Kad saņemts iesniegums no:
 Cietušā
 Personas, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu
 Likumiskā pārstāvja (ja izlīgumā piedalās nepilngadīgais vai rīcībnespējīga
persona)

11. Taisnīgumu atjaunojošā procesa principi (H.Zehr)
• noziegums ir nodarījums pret cilvēkiem un to attiecībām
Kurš ir cietis nozieguma rezultātā?
• noziegums rada pienākumus
Kādas ir cietušā vajadzības?
• Taisnīguma atjaunošanas procesā iesaista cietušos, likumpārkāpējus un
sabiedrības pārstāvjus, lai kopīgi rastu taisnīgu risinājumu
Kā atbildība tā ir?
Fokusēšanās uz cietušā vajadzībām un likumpārkāpēja atbildības
uzņemšanos, lai mazinātu nodarītā nodarījuma sekas

12. Izlīgums un izlīguma sanāksme
Izlīgums
 Piedalās cietušais un likumpārkāpējs
 Vecāki, ja iesaistīts nepilngadīgais
 Atbalsta personas
Izlīguma sanāksme
 Saruna norit pēc speciāla scenārija (pamatojoties uz sagatavotajiem
jautājumiem noteiktā kārtībā )
 Piedalās visas puses, kuras ietekmēja nodarījums
 Iesaistīts plašāks dalībnieku loks

14. Kuru metodi izvēlēties?
• Abas metodes dod abām pusēm iespēju ar starpnieka palīdzību organizēt
dialogu
• Abas metodes dod iespēju likumpārkāpējam un cietušajam apzināt sekas
un kopā meklēt risinājumu
• Izlīgums vai izlīguma sanāksme – izlemj iesaistītās puses

15. Situācija
Iesaistītie:
cietušais – Andris 15 gadi, vecākiem ir atņemtas vecāku aprūpes tiesības
likumpārkāpējs – Antons 15 gadi, ir mamma un patēvs
Nepilngadīgo ar uzvedības traucējumiem centrā “X” Antons, kuram tika uzlikts
aizliegums pamest centra telpas nepieņemamas uzvedības dēļ, kas saistīta ar
agresīvu uzvedību pret citiem centrā dzīvojošiem, dusmu vadīts, ieskrēja
atpūtas telpā un trieca ar spēku pret sienu līmes zīmuli, kas rikošetā trāpīja
aizmugurē telpā ienākušajam Andrim pa aci, kā rezultātā Andrim ir redzes
zudums ar redzes atlikumu – 10%. Pēc notikušā Andris dzīvo bērnu namā
“B”, bet Antons tai pašā centrā “X”.

16. Situācija
• Ir ierosināts kriminālprocess un pieprasījums no policijas īstenot izlīgumu
• Kvalifikācija – likumpārkāpums, jo noziedzīgs nodarījums ir, bet izdarīts
netīši
• Par Andra turpmāko likteni neviens atbildību uzņemties nevēlas
• Antonam varētu tikt piemērots – audzinoša rakstura piespiedu līdzekli
• Centra “X” audzinātāja saņem disciplinārlietu un viņai netiek izmaksāta
prēmija uz svētkiem
• Pabalsts kā cietušajam Andrim no JPA nepienākas, invaliditāte arī
nepienākas

17. Izlīguma sanāksmes organizēšana
1. Noskaidrot, vai Antons un viņa māte vēlas piedalīties izlīgumā. Notiek
individuāla tikšanās ar Antona māti, jo pats atradās centrā “X”.
2. Noskaidrot, vai Andris vēlas piedalīties izlīgumā un viņa likumiskais
pārstāvis tam piekrīt. Likumiskais pārstāvis ir bērnu nama “B” sociālais
darbinieks. Notiek individuāla tikšanās, kuras laikā tiek izlemts, ka
Andris nepiedalīsies.
3. Izlīguma sanāksmē piedalās: Antons, viņa māte, Andra likumiskais
pārstāvis no bērnu nama “B”, centra “X” pārstāvis un pārstāvis no
Bērnu tiesību aizsardzības centra.

18. Izlīguma sanāksmes iznākums
• Lai kaut nedaudz iepriecinātu Andri, Antona māte apņemas
uzdāvināt Andrim dāvanu karti
• Pārstāvis no centra “X” apņemas organizēt atkārtotu vizīti pie kāda
acu profesora, kā arī Andrim individuāli atvainoties par notikušo
• Pārstāvis no Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija apņemas
organizēt Andrim psihologa konsultācijas

19. No Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2012/29/ES
Tiesības uz aizsardzību atjaunojošās justīcijas pakalpojumu kontekstā:
• atjaunojošās justīcijas pakalpojumus izmanto tad, ja tie ir cietušā interesēs,
ņemot vērā visus drošības apsvērumus, un tie balstās uz cietušā brīvu un
apzinātu piekrišanu, ko var atsaukt jebkurā laikā
• pirms piekrišanas piedalīties atjaunojošās justīcijas procesā cietušajam sniedz
pilnīgu un objektīvu informāciju par procesu un iespējamiem tā iznākumiem,
kā arī informāciju par procedūrām, kas paredzētas, lai uzraudzītu jebkuras
vienošanās izpildi
• likumpārkāpējs ir atzinis lietas galvenos apstākļus
• visas vienošanās panāk brīvprātīgi, un tās var ņemt vērā turpmākā
kriminālprocesā
• pārrunas atjaunojošās justīcijas procesos, ja tās nav veiktas publiski, ir
konfidenciālas, un tās pēc tam neizpauž, izņemot, ja puses ir piekritušas vai ja
to pieprasa valsts tiesību akti saistībā ar sevišķām sabiedrības interesēm

20. Ko varētu labāk?
• Grozījumi Kriminālprocesa likumā par izlīguma nosacījumu izpildes
uzraudzīšanu un kriminālprocesa apturēšanu uz izlīguma nosacījumu
izpildes laiku
• Uzlabot sadarbību ar procesa virzītājiem plašākas izlīguma piemērošanas
jomā
• Veidot sabiedrībā lielāku izpratni par taisnīgumu atjaunojošām vērtībām
un izlīguma iespējām VPD

21. Paldies par uzmanību!