Prezentācija konferences "Latvijas privātā un nevalstiskā sektora loma attīstības sadarbībā: izaicinājumi un iespējas" ietvaros, kas tika rīkota projekta "Pašreizējā situācija starptautiskajos/ divpusējos tirdzniecības režīmos ar oficiālās palīdzības saņēmējvalstīm un pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora loma attīstības sadarbībā jaunajās ES dalībvalstīs" ietvaros. Plašāk par konferenci: http://www.providus.lv/public/27813.html Plašāk par projektu: http://www.providus.lv/public/27637.html

1. Latvijas nevalstiskā sektora loma
attīstības sadarbībā
Dace Akule, PROVIDUS pētniece
Pētījums tika veikts projekta „Pašreizējā situācija starptautiskajos/ divpusējos tirdzniecības režīmos ar oficiālās palīdzības
saņēmējvalstīm un pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora loma attīstības sadarbībā jaunajās ES dalībvalstīs” ietvaros,
ko līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.

2. • NVO aktivitāte attīstības sadarbības jomā palielinājusies kopš 2004.gada, kad
Latvija pievienojās ES un sāka plānot attīstības sadarbības aktivitātes.
• 2005.gadā Latvijas valdība apņēmās palielināt attīstības sadarbībai veltīto
budžetu līdz 0.1% no IKP 2010.gadā, taču krīzes dēļ Latvija atpaliek no izvirzītā
mērķa, sasniedzot 0.06% no IKP 2010.gadā.
• Līdz 2008.gadam Ārlietu ministrija izsludināja atklātus konkursus attīstības
sadarbības aktivitātēm, kur varēja piedalīties arī NVO. Krīzes ietekmē tika
samazināti divpusējai attīstības sadarbībai pieejamie līdzekļi:
• 9000 LVL 2009.gadā
• 807 LVL 2010.gadā
• 269 LVL 2011.gadā
• 2012. un 2013.gadā attīstības sadarbībai piešķirti 50 269 LVL (katrā gadā).
Attīstības sadarbība Latvijā

3. LAPAS
• 2004.gadā dibināta jumta organizācija – Latvijas Platforma attīstības sadarbībai
(LAPAS).
• LAPAS mērķis ir nodrošināt Latvijas NVO labvēlīgu vidi un iespējas attīstības
sadarbībai nacionālajā un starptautiskajā līmenī.
• Tā sadarbojas ar Ārlietu ministriju un atbildīgajām Saeimas komisijām, lai
veidotu attīstības sadarbības politiku.
• LAPAS ir nākusi klajā ar priekšlikumu iekļaut attīstības sadarbību Latvijas ES
prezidentūras prioritāšu sarakstā, jo 2015.gadā beidzas ANO Tūkstošgades
attīstības mērķi un starptautiskajai sabiedrībai ir jāizstrādā jaunas apņemšanās.
• LAPAS un vairākas LAPAS biedru organizācijas ir lobējušas, lai 2015.gadu
nominētu par Eiropas attīstības sadarbības gadu. Ideju ir atbalstījis Eiropas
Parlaments un ES attīstības komisārs Andris Piebalgs.

4. Ko NVO dara?
• Pētījumā notika anketēšana, intervijas un fokusa grupa.
• Kopumā iesaistījās 19 NVO, no kurām tikai 3 organizācijas primāri fokusējas uz
attīstības sadarbību:
• LAPAS,
• Seiba – atbalsts Gvatemalas bērniem,
• Attīstības Kolba.
• 75% organizāciju nodrošina pakalpojumus, tai skaitā īsteno attīstības sadarbības
projektus un iesaista brīvprātīgos.
• Neviena organizācija nav iesaistīta tehniskās palīdzības nodrošināšanā, lai
likvidētu katastrofu sekas vai nodrošinātu rekonstrukciju. Latvijas NVO nav
specifiskās ekspertīzes šajā jomā.

5. Top valstis
0 1 2 3 4 5 6 7
Gruzija
Baltkrievija
Moldova
Ukraina
Azerbaidžāna
Kazahstāna
Krievija
Gvatemala
Armēnija
Kirgiztāna
Uzbekistāna
• Valstis, kurās NVO visaktīvāk strādā attīstības sadarbības jomā, lielā mērā atbilst
tām valstīm, kas noteiktas par Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritārajām
valstīm.
• Arī sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka sabiedrība atbalsta palīdzības sniegšanu
šīm valstīm.

6. • NVO darbam palīdz pieejamais finansējums (no ĀM) un vēstniecību tīkls, taču
vairums NVO atzina, ka viņu izvēli, kādās valstīs strādāt, tikai nedaudz ietekmē
oficiālā politika.
Daudz nozīmīgāki faktori valstu izvēlē ir:
• pastāvošie kontakti un ilgtermiņa sadarbība,
• krievu valodas zināšanas,
• ceļošanas brīvība (ja nav nepieciešamas vīzas),
• šo valstu vajadzības un Latvijas pieredzes novērtēšana - pārmaiņu sabiedrības,
demokratizācijas, Eiropas integrācijas jautājumi.
Piemēri:
• “Zaļā brīvība” sadarbojas ar Ukrainas un Baltkrievijas kolēģiem vides un enerģētikas
jautājumos,
• “Risinājumu darbnīca” strādā Moldovā ar izglītības jautājumiem,
• “Latvijas Portidžas mācībsistēmas asociācija” strādā Gruzijā, Ukrainā un Azerbaidžānā
ar pirmsskolas vecuma bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem.
Top valstis

7. Darbības saturiskās jomas
0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
Izglītības nodrošināšana
Mācību/ konsultāciju sniegšana iesaistītajām pusēm saņēmējvalstīs
Nabadzības mazināšana
Vides ilgtspējas nodrošināšana
Globālā partnerības attīstīšana
Dzimumu līdztiesības veicināšana
Veselības uzlabošana
Mātes veselības uzlabošana
Bērnu mirstības samazināšana
• Vairums NVO strādā ar izglītības jautājumiem – izglītības projekti saņēmējvalstīs,
bet arī izpratnes veicināšanas iniciatīvas Latvijā. Piemēram, “Attīstības Kolba”
veicināja datorpratību Gruzijas pašvaldībās, bet “Latvijas Pieaugušo izglītības
apvienība” apmācīja skolotājus darbam ar attīstības jautājumiem.
• 2012.gadā notikušajā ĀM konkursā uz līdzfinansējumu NVO projektiem attīstības
sadarbības jomā tikai viens pieteikums paredzēja darbu saņēmējvalstī.

8. • Vairākums NVO (gandrīz 60%) strādā ar projektiem, kas ir īsāki par 1 gadu.
• Tikai dažas organizācijas strādā pastāvīgi un regulāri, arī bez specifiskiem
projektiem – brīvprātīgais darbs, dalība tikšanās ar citu valstu, piemēram,
Azerbaidžānas un Moldovas pārstāvjiem par sociālo dialogu vai Ukrainas un
Kirgizstānas pārstāvjiem par NVO labvēlīgas vides nodrošināšanu.
• Vairums NVO veicina izpratni par attīstības jautājumiem.
NVO darbības specifika
12
7
3
11
1
Lai paaugstinātu izpratnes līmeni par
attīstības sadarbības jautājumiem
Lai iegūtu sabiedrības atbalstu attīstības
sadarbības pasākumiem
Lai palielinātu brīvprātīgo skaitu
Lai nodrošinātu atbalstu izmaiņām valdības
politikā
Cits

9. Izpratnes veicināšana
• 11 no 19 NVO darbojas primāri nacionālajā līmenī, ar gadījuma rakstura un ad-hoc
intervencēm, organizējot publiskus pasākumus, strādājot ar medijiem, valdības vai
pašvaldību pārstāvjiem, kā arī izglītības darbiniekiem.
• Piemērs: “Zaļā brīvība” publikācijas par Fair Trade vai stends Riga Food izstādē.
• Vairums vērtē sava darba rezultātus pēc sabiedrisko diskusiju kvalitātes izmaiņām,
kā arī atbalsta palielināšanos savai NVO.
0 2 4 6 8 10 12 14
Izmaiņas sabiedriskajās diskusijās/ diskursa izmaiņas
Pieaudzis materiālais atbalsts Jūsu organizācijai (piemēram,
brīvprātīgie, ziedojumi, utt.)
Attīstības jautājumi iekļauti valsts izglītības programmās
Pieaudzis NVO skaits, kas darbojas attīstības sadarbības jomā
Citi

10. • NVO ir aktīvi īpašos gadījumos, ar pasākumiem, kas paredzēti nacionālajai
auditorijai. Kas ir šī darba mērķis?
Piemēri:
• ES lauksaimniecības subsīdiju vai tirdzniecības noteikumu negatīvā ietekme uz
lauksaimniecības attīstību trešajās valstīs,
• Latvijas imigrācijas regulējuma izmaiņas, lai ārzemju studenti uz savu izlaidumu
varētu uzaicināt vairāk ģimenes locekļus un draugus,
• dzimumu līdztiesības principu iekļaušana Latvijas un ES rīcības plānos, finanšu
programmās un konkursos.
Rīcībpolitikas ietekmēšana
0 1 2 3 4 5 6 7 8
Nodrošināt, lai valdība īsteno savas saistības, atbalstot attīstību
Pievērst uzmanību nacionālo/ reģionālo vai starptautisko
rīcībpolitiku negatīvajai ietekmei uz attīstību un nepieciešamajām
izmaiņām
Vērsts uz konkrētu valsts rīcībpolitiku izmaiņām par labu attīstībai
Palīdzēt ievērot starptautiskos attīstības principus nacionālā vai ES
mērogā

11. • Kāpēc neviena NVO nenorāda, ka palīdz nodrošināt, lai valdība īsteno savas
saistības, atbalstot attīstību? NVO negatīvais vērtējums par krīzes laikā
pieņemtajiem lēmumiem, kā arī tagadnes diskusijām par Latvijas budžeta
ieguldījumu attīstības sadarbībā.
• Ja nav finansējuma, nav arī specifisku rīcībpolitiku, ko ietekmēt.
• Vairākas NVO darbojas Attīstības sadarbības politikas konsultatīvajā padomē.
Viena no aptaujātajām NVO ir iesaistīta ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes
pasākumos, piemēram, diskusijās par nepieciešamību noteikt jaunus mērķus pēc
Tūkstošgades attīstības mērķiem.
• NVO sadarbojas un veido alianses vai nu nacionālā vai starptautiskā līmenī,
organizē publiskus pasākumus, kuru mērķauditorijas ir jaunieši, profesionālās
asociācijas, kā arī valsts institūciju pārstāvji.
• Jauniešu nozīme skaidrojama ar viņu atvērtību un globālo jautājumu izpratni,
pateicoties izglītībai, apmaiņas un brīvprātīgo programmām.
Rīcībpolitikas ietekmēšana

12. Kā NVO vērtē sava darba rezultātus?
• No 15 NVO, kas darbojas rīcībpolitikas ietekmēšanas jomā, 7 NVO savu darbu
novērtēja ar augstāko atzīmi. 2 NVO sev ‘izlika’ sliktāko atzīmi.
Rīcībpolitikas ietekmēšana
0 1 2 3 4 5 6 7 8 9
Izmaiņas sabiedriskajās diskusijās/ diskursa izmaiņas
Attīstības jautājumi ir iekļauti valsts izglītības programmā
Īpašas izmaiņas valsts rīcībpolitikā
Pārvērtētas valdības prioritātes
Pieaudzis piešķirtais valsts finansējums attīstības sadarbībai
Citi

13. • Lai gan NVO neminēja specifiskus sabiedriskās domas datus, tie parāda izmaiņas
sabiedriskajās diskusijās – lielāku atbalstu attīstības sadarbībai.
Avots: Eurobarometer
Rīcībpolitikas ietekmēšana
0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%
2005
2012
Ļoti svarīgi
Visai svarīgi
Nav ļoti svarīgi
Nepavisam nav svarīgi
Nezinu

14. No 19 aptaujātajām NVO:
• 13 organizācijām ir pilna laika darbinieki,
• 10 organizācijām ir nepilna laika darbinieki,
• 16 organizācijas piesaista darbiniekus uz projektu bāzes,
• 15 organizācijās darbojas brīvprātīgie.
• Būtiska paļaušanās uz nepastāvīgo darbinieku un brīvprātīgo iesaistīšanu.
Nevienai NVO nav vairāk par 20 pilna laika darbinieki, kamēr 4 NVO ir vairāk nekā
20 brīvprātīgie.
Cilvēkresursi
0 2 4 6 8 10 12
Pilna laika darbinieki
Nepilna laika darbinieki
Uz projektiem piesaistīti darbinieki
Brīvprātīgie
Vairāk par 20
Starp 10-20
Starp 5-10
Mazāk par 5

15. • Brīvprātīgie ir iesaistīti visa veida aktivitātēs – gan finansējuma piesaistīšanā,
lobēšanā, sabiedrības informēšanā, pakalpojumu nodrošināšanā, apmācībās,
konsultāciju sniegšanā.
• Piemēram, “Risinājumu darbnīca” iesaistīja Latvijas studentus Moldovas
studentu vajadzību apzināšanā un tad iesaistīja viņus kā brīvprātīgos, lai palīdzētu
Moldovas studentiem.
• 5 NVO brīvprātīgos iesaista arī sadarbības valstī (ne tikai Latvijā).
• Tas, ka daudz NVO darbojas brīvprātīgie, nepilna laika darbinieki un uz
projektiem piesaistīti darbinieki, ietekmē NVO spēju iesaistīties rīcībpolitikas
veidošanā un strādāt pie apjomīgiem projektu pieteikumiem, jo to nav iespējams
savienot ar pamata darba vietu.
Cilvēkresursi

16. 14 NVO sniedza detalizētu informāciju par saviem finanšu resursiem pēdējo 5
gadu laikā:
• NVO ir atkarīgas no valsts vai ES finansējuma – no 11 NVO, kas strādā ar šo
finansējuma avotu, 7 NVO tas pārsniedz 75% no kopējā finansējuma,
• Vairums NVO ieņēmumi par sniegtajiem pakalpojumiem vai biedru naudas veido
mazāk par 25% no kopējā budžeta,
• Tikai 2 NVO primāri strādā ar privāto finansējumu (vienai NVO 100% finansējuma
nāk no privātiem individuāliem vai grupu ziedojumiem), kamēr vairākumam NVO
privātie finansējuma avoti veido mazāk par 25% no kopējā budžeta,
• Tikai 2 NVO pašas izsniedz grantus indivīdiem vai citām organizācijām.
Finanses

17. Kā NVO piesaista privāto finansējumu (indivīdu, grupu vai privāto uzņēmumu
ziedojumi)?
• 5 NVO arī strādā ar privātā finansējuma piesaisti palīdzības saņēmējvalstīs,
piemēram, Gruzijā.
• 75% NVO atzīst, ka finansējuma piesaistē palīdz labā NVO reputācija un tēls.
60% uzskata – palīdz tas, ka NVO ir spēcīgs partneris iesaistītajām pusēm.
• Dažas NVO norādīja brīvprātīgo nozīmi, NVO darba kvalitāti un kompetento
komandu kā papildus svarīgus kritērijus.
Finanses
75
33
25
8
8
0
Personiskas tikšanās
Informatīvās kampaņas
Publiskie un labdarības pasākumi
Produktu pārdošana/ interneta veikals
Tiešie pasta sūtījumi
Pasākumi skolās

18. • Ierobežotais finansējums apgrūtina NVO iespējas paplašināt savu darbību, bet arī
neļauj izmantot jau esošās iespējas. Piemēri par nepieciešamību atteikt dalību
lielos starptautiskos projektos, jo trūka līdzfinansējums vai nebija iespējas
nodrošināt finansējumu, kamēr tiek saņemta to atmaksa.
• Vairākas NVO minēja problēmas ar dalības maksu segšanu savās starptautiskajās
jumta organizācijās, kas var nozīmēt nespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā un
iesaistīšanos jumta organizāciju vadītos starptautiskos projektos.
• Cilvēkresursu trūkums, lai ne tikai īstenotu aktivitātes, bet arī piesaistītu
finansējumu, izglītotos par attīstības jautājumiem un paplašināt savu darbību šajā
jomā, kas arī prasa veidot partnerības ar nevalstiskajām organizācijām no citām
valstīm.
• LAPAS kapacitāte – viena no retajām ES līmeņa jumta organizācijas CONCORD
biedrēm, kuras neatbalsta Ārlietu ministrija. LAPAS konkurē ar savām biedru
organizācijām par līdzfinansējumu no ĀM.
Finansējuma un cilvēkresursu
trūkums

19. • “Cilvēki uzskata, ka tas ir pēdējais no pēdējiem jautājumiem [,kuriem jāpievēršas],
jo mums pašiem iet tik grūti, ka priekš kam mums ir jāgrūž vēl nauda attīstības
sadarbībā?!”
• “Sabiedrība uzskata – ka Latvija ir nabadzīgākā valsts pasaulē un visiem ir jāpalīdz
mums, nevis mums ir jāpalīdz citiem.”
• Projektā, kura mērķis bija runāt par globālo izglītību, lai skolas labāk visu saprastu,
skolotāja izvērtēšanā mums teica – tagad es varu savām meitenēm paskaidrot,
kāpēc nevajag ar musulmaņiem precēties, jo viņiem visiem ir 100 sievas.”
• “Saeimas deputāts vaicāja, kāpēc jādod attīstības sadarbībai nauda?! Labāk to
iztērēt Naukšēnu pagastā... [Cilvēki] nesaprot, kāpēc ir jābrauc ārā, jāpalīdz kādam,
un jāierauga jaunas sadarbības formas un metodes”.
Avots: SKDS dati
Izpratnes trūkums
0
5
10
15
20
25
30
35
40
Pilnībā piekrītu Drīzāk piekrītu Drīzāk nepiekrītu Pilnībā nepiekrītu Nezinu/ grūti pateikt
2004
2005
2009

20. • Kas ir attīstības sadarbība? Tā nav informatīva draudzība vai informācijas
nodrošināšana cilvēkiem mazāk attīstītās valstīs par to, kādas ir mūsu zināšanas un
prasmes. Tā nav lekciju lasīšana un otras puses klausīšanās, bet gan ilgtermiņa
sadarbība, no kuras iegūst un kurā mācās abas puses.
• “Uz viņu [attīstības valstu] fona mēs ieraugam savus sasniegumus, savu zināšanu
vērtību, mēs varam pacelt savu pašapziņu. Šeit mums liekas, salīdzinot ar veco
Eiropu, ka mēs esam absolūti bāreņu tauta. Bet to unikālo pieredzi, ko esam
ieguvuši, sākot no 90-tajiem gadiem līdz šodienai, to mēs ļoti rezultatīvi varam
nodot tālāk šajās valstīs, un viņi to paņem ar vislielāko interesi. Viņiem ir pat
interesantāk strādāt ar mums nekā ar vecās Eiropas pārstāvjiem. Un, atbraucot
atpakaļ, mēs vairs nedomājam, ka mēs esam bāreņu tauta, mēs saprotam, ka
mums ir ļoti daudz, ko mēs varam iedot. Mums varbūt nav miljons banknošu, bet
mums ir tas, ko mēs varam ar savām zināšanām iedot.”
Izpratnes trūkums

21. • NVO fokuss ir uz attīstības izglītību, izpratnes veicināšanu, konsultāciju sniegšanu
un līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Mazāk NVO strādā attīstības valstīs.
• Top valstis, kurās NVO darbojas, lielā mērā sakrīt ar oficiālajām prioritārajām
valstīm, kā arī sabiedrības atbalstu par valstīm, kurām Latvijai vajadzētu palīdzēt.
• Dažas NVO strādā primāri ar attīstības sadarbības jautājumiem, bet vairākumam
šis ir tikai viena no darbības jomām.
• Daļa NVO ir ‘profesionālas’ (ar pilna laika darbiniekiem), daļa – ‘hobija’ tipa (kur
iesaistītajiem cilvēkiem ir cits pamatdarbs).
• NVO paļaujas uz darbiniekiem, kas piesaistīti uz specifiskiem projektiem, kā arī
brīvprātīgajiem. Tas ietekmē NVO iespēju regulāri nodrošināt pakalpojumus,
piesaistīt finansējumu, kā arī iesaistīties rīcībpolitikas veidošanā.
Secinājumi

22. • NVO darbību negatīvi ietekmējusi krīze – dramatisks finansējuma samazinājums
divpusējai attīstības sadarbībai no Latvijas budžeta.
• Kapacitātes trūkums daļēji izskaidro, kāpēc tik maz NVO darbojas attīstības
sadarbības jomā – vispirms nepieciešams izaugt līdz noteiktam līmenim Latvijā, lai
darbotos ārpus Latvijas, spētu nodrošināt starptautisku finansējumu, dalīties ar
savu pieredzi un mācīties no citiem.
• Finansējuma trūkums arī daļēji izskaidro, kāpēc vairums NVO darbojas attīstības
izglītības jomā (veicina izpratni par attīstības jautājumiem), nevis īsteno attīstības
sadarbības aktivitātes (piemēram, uzlabo skolas Gruzijā). Izpratnes veicināšanu
par globālajiem jautājumiem var panākt arī, iesaistot brīvprātīgos. Attīstības
sadarbības iniciatīvas nevar īstenot, tikai izmantojot Skype.
• Nepieciešamība NVO konkurēt, lai iegūtu ļoti ierobežotu finansējumu, arī
apgrūtina NVO sadarbību. Tas ir pretrunā aptaujas rezultātiem, ka NVO veido
alianses, lai ietekmētu rīcībpolitiku. Skaidrojums – NVO kopā lobē par finansējuma
palielināšanu, bet uz finansējumu piesakās atsevišķi, nevis ar kopīgu iniciatīvu.
Secinājumi

23. • Lielākie NVO izaicinājumi ir finansējuma un cilvēkresursu trūkums, kā arī
izpratnes trūkums par attīstības sadarbību sabiedrības un valsts institūciju vidū.
‘Maģiskais trīstūris’:
• Zems atbalsts attīstības sadarbībai nozīmē zemu atbalstu nepieciešamībai
palīdzēt attīstības valstīm,
• Finansējuma trūkums nozīmē mazāk iespēju NVO iegūt pieredzi, strādājot
attīstības valstīs,
• Ierobežota iespēja strādāt attīstības valstīs nozīmē mazāk iespēju NVO izskaidrot
sabiedrībai, kas ir attīstības sadarbība, un kāpēc Latvijai ir jāpalīdz attīstības
valstīm.
Secinājumi

24. Palielināt finansējumu un atbalstu no valsts, piemēram:
• palīdzēt segt dalības maksas NVO jumta organizācijās,
• ļaut NVO konkurēt ar uzņēmumiem konkursos un iepirkumos,
• samazināt birokrātiskos šķēršļus projektu un iepirkumu pieteikumos un īstenošanā,
• iesaistīt NVO valsts institūciju īstenotajās attīstības sadarbības aktivitātēs,
• iesaistīt NVO pārstāvjus delegācijās vai tikšanās, kas veltītas sadarbībai ar noteiktām
attīstības valstīm,
• viena NVO rosināja samazināt Latvijas ieguldījumu attīstības sadarbībā caur iemaksām
starptautiskajās organizācijās, palielinot finansējumu divpusējai attīstības sadarbībai, kas arī
būtu pieejams NVO.
Atbalstīt LAPAS, panākot vienošanos starp NVO un Ārlietu ministriju, ka daļa
finansējuma, kas pieejams līdzfinansējuma programmā (2012.gadā atsākta un
2013.gadā tiks turpināta), tiek novirzīts LAPĀM.
Uzlabot NVO sadarbību gan Latvijā, gan starptautiski – jāsadarbojas ne tikai ar
NVO attīstības valstīs, bet arī Rietumu NVO, kurām ir ilgāka pieredze ar attīstības
sadarbību, bet trūkst Latvijas NVO zināšanas par mums prioritāro valstu situāciju.
Rekomendācijas: NVO kapacitāte

25. • Jāskaidro, strādājot skolās un ar medijiem, kas tiešām ir attīstības sadarbība, šajā
darbā iesaistot ES attīstības komisāru Andri Piebalgu,
• Jāpalielina iespējas cilvēkiem pašiem apmeklēt attīstības valstis, lai viņi pašu
acīm redz situāciju tur, sāk salīdzināt to ar situāciju Latvijā (saprotot, ka mēs
dzīvojam daudz labāk), un sāk emocionāli saprast citu cilvēku vajadzības,
• Jāstrādā ar Saeimas deputātiem, lai viņi arvien vairāk redzētu Latviju globālajā
kontekstā, saprot nepieciešamību ieguldīt attīstības sadarbībā un abpusējos
ieguvumus no šī darba,
• Jāpalielina konsekvence starp dažādām rīcībpolitikām – ksenofobija, neiecietība
pret imigrantiem un sociālā nevienlīdzība Latvijā arī negatīvi ietekmē attīstības
sadarbības politiku (ja fokuss ir uz mūsu interesēm un vajadzībām, nevis palīdzību
citiem),
• Jāiekļauj NVO attīstības sadarbības politikas plānošanā un īstenošanā, izstrādājot
arī rādītājus, pēc kuriem mērīt politikas rezultātus.
Rekomendācijas: izpratnes
veicināšana un politika