Daudzdzīvokļu māju atjaunošanai augsti mērķi

1. 74 75 Būvinženieris Nr. 67Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Daudzdzīvokļu māju atjaunošanai augsti mērķi Mārtiņš Upītis, ALTUM Energoefektivitātes kompetences centra eksperts Attēli no autora arhīva Latvijai ir uzstādīti augsti mērķi daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai, tāpēc šajā programmā ir nepieciešama kompleksa pieeja, secināts daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes (DME) programmas projektu izpētē. Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, kas iesniegtas DME programmā, vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei ir 155 kWh/m², rāda datu apkopojums līdz 2018. gada 15. oktobrim. (Skatīt 1. tabulu un 1. grafiku). Ievērojams ietaupījums Pēc ēku atjaunošanas DME programmas mi- nimālās prasības paredz sasniegt īpatnējo sil- tumenerģijas patēriņu apkurei 70 – 90 kWh/m² gadā. Lai to panāktu, projekta gaitā jāsasniedz kopējais siltumenerģijas ietaupījums vidēji 85 kWh/m² un investīcijām ēkas kopējās platības vienā kvadrātmetrā jābūt aptuveni 156 eiro (2. grafiks). Iegūta pozitīva un negatīva pieredze fondu atbalsta programmās no 2007. gada, kad pir- mo reizi tika sniegts tik liela apjoma atbalsts daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanā un energoefektivitātes paaugstināšanā. Nozī- mīgu pieredzi ieguva gan atbildīgā valsts iestā- de, gan dzīvokļu īpašnieki un nozares pārstāv- ji – projektētāji, būvnieki, materiālu ražotāji. Pozitīvā pieredze: + līdz 2007. gadam sabiedrībā bija zema informētība par energoefektivitātes paaugsti- nāšanu. 2007. – 2013. gadā būtiski paaugsti- nāta izpratne un jautājumu skaidrošana, po- pularizēta labā prakse. Jaunajā programmā no 2016. gada, ko organizē ALTUM, ieguldīti

2. 76 77 Būvinženieris Nr. 67 lieli līdzekļi gan teorētiskā, gan praktiskā ap- mācībā iedzīvotājiem un projektu vadītājiem visā Latvijā; + pieaugoša sabiedrības interese un izpratne par ēku energoefektivitātes paaugsti- nāšanu panākta ar unikālu kampaņu Dzīvo siltāk, kas apvienoja iesaistītās puses kopējam mērķim un pasākumiem, lai veidotu izpratni par daudziem jautājumiem un mazinātu aiz- spriedumus. Īpaša pievienotā vērtība ir Latvi- jas namu pārvaldnieku iesaiste, lai informētu par svarīgāko nozarē, skaidrotu normatīvo aktu prasības un palīdzētu korekti sākt, vadīt un noslēgt DME projektu; +būvniecības industrijas pārstāvju – būv- nieku, būvmateriālu ražotāju, tirgotāju, pro- jektētāju – ieinteresētība energoefektivitātes paaugstināšanā, dalība semināros, labās prak- ses izplatīšana materiālu izvēlē un iestrādes tehnoloģijās; + jaunu energoefektīvu tehnoloģiju un būvmateriālu lietošana un attīstība; + projektu tehniskās dokumentācijas iz- strādātāju kompetences un kvalitātes uzlabo- šanās, pieredzes apmaiņa projektu izpildē. Arvien retāk novērota neprofesionalitāte, ne- iedziļināšanās tehniskajā projektā, ēkas teh- niskajā stāvoklī un sasniedzamajos rādītājos Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata gan energoefektivitātes, gan izmaksu jomā; + jaunu speciālistu iesaiste, lai apgūtu au- gošo apjomu projektēšanā un būvniecībā; + būvniecības nozares attīstība energo- efektivitātes kompetences paaugstināšanā – DME projektos tiek lietoti inovatīvi būvmate- riāli un tehnoloģijas; + ēkas apsaimniekošanas uzņēmumu izaug- sme saistīta ar jauno tehnoloģiju ienākšanu pēc ēku atjaunošanas, padarot pārvaldes pakalpoju- mus efektīvus. Ēku pārvaldnieki cenšas lietot at- tālinātu komunālo patēriņu uzskaiti un analīzi; + ēku tehniskā stāvokļa, iedzīvotāju kom- forta un apkārtējās vides uzlabošanās kom- pleksas ēku atjaunošanas gaitā. Svarīgi, ka projektos tiek ievērota prasība par dabiskās gaisa pieplūdes nodrošināšanu dzīvojamās telpās – vārsti sienās vai logos. Negatīvā pieredze: – ES fondu plānošanas periodā 2007. – 2013. gadā, kad ēku atjaunošanas programmu vadīja Latvijas Investīciju un attīstības aģen- tūra (LIAA), komercbankas izskatīja aizdevuma piešķiršanas iespēju tikai pēc tam, kad LIAA apstiprināja projektu. Tas nozīmēja, ka nebija zināms, vai projekts atmaksāsies un kāda būs aizdevuma procentu likme. Šī mo- 1.tabula. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un mājsaimniecību skaits DME programmā līdz 2018. gada 15. oktobrim. Gads, kurā celta ēka Māju skaits Dzīvokļu skaits 1885. 1 14 1910. – 1959. 18 253 1960. – 1970. 68 2254 1971. – 1980. 94 4184 1981. – 1990. 75 2598 1991. – 2008. 19 794 DME programmā pieteikto ēku apkopojums 1.grafiks.Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju esošais un plānotais vidējais siltumenerģijas patēriņš gadā pirms un pēc atjaunošanas. DME programmai pieteikto ēku siltumenerģijas patēriņš 1885. Sākotnējais vidējais siltumenerģijas patēriņš (kWh/m2 ) gadā Vidējais siltumenerģijas patēriņš pēc ēkas atjaunošanas (kWh/m2 ) gadā 64239 1910. – 1959. 1960. – 1970. 1971. – 1980. 1981. – 1990. 1991. – 2008. 63165 56150 54127 52130 52121 2.grafiks. Izmaksas un siltumenerģijas patēriņš sadalīts uz ēkas kopējo platību. 194 175 60 160 148 58 137 120 51 133 117 50 Ēkas platība līdz 1000 m2 Ēkas platība no 1000 līdz 2000 m2 Ēkas platība no 2001 līdz 3000 m2 Ēkas platība virs 3000 m2 Vidējās būvniecības izmaksas uz 1 m2 Vidējais siltumenerģijas patēriņš pirms (kWh/ m2 ) Vidējās būvniecības izmaksas uz 1 m2 deļa problēma bija saistīta ar lielo banku lobi- ju, ko vajadzēja regulēt ar valsts politiku; – diezgan augstas finanšu resursu piesais- tes izmaksas komercbankās, jo nebija valsts garantiju. Šī nepilnība ir mainīta jaunajā programmā – Altum sniedz kredītu garantijas, ja to pieprasa komercbanka; – ierobežota komercbanku finansējuma pieejamība atsevišķām ēku grupām ar ekono- miski pamatotiem projektiem – ēkām reģio- nos, ar nelielu dzīvokļu skaitu, ar augstām iz- maksām par 1 m2 , ēku pārvaldniekiem ar lielu kredītportfeli. Tā bija laba mācību stunda pārvaldniekiem, jo programmā kredīta ņē- mēji pārsvarā ir ēku biedrības, nepalielinot pārvaldnieku kredītportfeli;

3. 78 –Latvijas Garantiju aģentūras sniegtās garantijas tika prasītas daudzos projektos, tai pašā laikā tās nesniedza iespēju saņemt aizde- vumu jau minētajām ēku grupām, diskrimi- nējot daļu dzīvokļu īpašnieku. Patlaban gan- drīz 90% gadījumu DME projektiem piepra- sītas Altum garantijas un nevienam nav at- teikta iespēja piedalīties programmā – ja kredītu atsaka kredītiestāde, Altum piedāvā kreditēt projektu; – dzīvokļu īpašnieku parādi par komunā- lajiem pakalpojumiem un kredītsaistības par mājokļu iegādi, kas ierobežoja iespēju uz- ņemties papildu saistības ēkas atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai, jāreducē tikai līdz noteikumam par komunālo maksā- jumu parādiem, jo kredītiestādes par ķīlu ņem ēkas naudas plūsmu – maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem; – nepietiekams profesionāļu skaits, kas pārzinātu ēku energoefektivitātes uzlabo- šanas nianses – ēku pārvaldnieki, energo- auditori, projektētāji, būvniecībā nodarbi- nātie. Sākotnēji Altum kompetences centrā neviens tehniskais projekts netika akceptēts bez daudziem labojumiem un LIAA un Altum administrēto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanas programmu salīdzinājums Sasniedzamo rādītāju apraksts LIAA programma Altum programma Pieejamais ES struktūrfondu finansējums 63,18 milj. eiro 156 milj. eiro Sasniedzamie rādītāji (kWh/m²) Samazināt siltumenerģijas patēriņu par 20% Patēriņš pēc ēkas atjaunošanas zem 90 kWh/m² Vidējais siltumenerģijas ietaupījums pēc ēku atjaunošanas (%) 45% 41% Attiecināmās izmaksas Ēkas norobežojošās konstrukcijas Ēkas norobežojošās konstrukcijas; inženierkomunikācijas; vispārceltnieciskie darbi ēkas piederības robežās papildu informācijas, lai uzlabotu to kvali- tāti; – kvalificēta darbaspēka trūkums būvdar- biem. Energoefektivitātes uzlabošanas darbu izpildei nepieciešamas specifiskas zināšanas, tāpēc vēlams, lai darbu veicējs tiek izvēlēts pēc precīziem, izmērāmiem kritērijiem – ie- priekšējā pieredze, atsauksmes un rekomen- dācijas; – zema būvdarbu kvalitāte un pienācīgas būvdarbu kontroles trūkums no visām iesaistī- tajām pusēm – gan būvvaldes, gan būvuzraugu; – pārlieku lielais birokrātiskais slogs no uzraugošajām iestādēm, maza vai vispār ne- kāda iesaiste projekta sākuma posmā, līdz ar to nav arī iesaistīto personu sākotnējās izglī- tošanas, lai nebūtu problēmas darbu gaitā un pēc to pabeigšanas. Altum rīkotās mācības nepieciešams apmeklēt, lai būtu izpratne par projekta gaitā notiekošajiem procesiem. Būv- niecībā iesaistītās personas pasīvi iesaistās mācībās. Pētījuma datu aprakstu un secinājumus turpināsim publicēt nākamajos Būvinženiera numuros. BI Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

Daudzdzīvokļu māju atjaunošanai augsti mērķi

Daudzdzīvokļu māju atjaunošanai augsti mērķi

Recomendados

Más contenido relacionado

Similar a Daudzdzīvokļu māju atjaunošanai augsti mērķi

Similar a Daudzdzīvokļu māju atjaunošanai augsti mērķi(20)

Más de Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk

Más de Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk(20)

Daudzdzīvokļu māju atjaunošanai augsti mērķi