Daudzdzīvokļu māju atjaunošanai augsti mērķi Mārtiņš Upītis (Būvinženieris Nr. 67)

1. 74 75
Būvinženieris Nr. 67Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Daudzdzīvokļu
māju atjaunošanai
augsti mērķi
Mārtiņš Upītis, ALTUM Energoefektivitātes kompetences centra
eksperts
Attēli no autora arhīva
Latvijai ir uzstādīti augsti mērķi daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes
paaugstināšanai, tāpēc šajā programmā ir nepieciešama kompleksa pieeja, secināts
daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes (DME) programmas projektu izpētē.
Daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku, kas iesniegtas
DME programmā, vidējais siltumenerģijas
patēriņš apkurei ir 155 kWh/m², rāda datu
apkopojums līdz 2018. gada 15. oktobrim.
(Skatīt 1. tabulu un 1. grafiku).
Ievērojams ietaupījums
Pēc ēku atjaunošanas DME programmas mi-
nimālās prasības paredz sasniegt īpatnējo sil-
tumenerģijas patēriņu apkurei 70 – 90 kWh/m²
gadā. Lai to panāktu, projekta gaitā jāsasniedz
kopējais siltumenerģijas ietaupījums vidēji
85 kWh/m² un investīcijām ēkas kopējās
platības vienā kvadrātmetrā jābūt aptuveni
156 eiro (2. grafiks).
Iegūta pozitīva un negatīva pieredze fondu
atbalsta programmās no 2007. gada, kad pir-
mo reizi tika sniegts tik liela apjoma atbalsts
daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanā
un energoefektivitātes paaugstināšanā. Nozī-
mīgu pieredzi ieguva gan atbildīgā valsts iestā-
de, gan dzīvokļu īpašnieki un nozares pārstāv-
ji – projektētāji, būvnieki, materiālu ražotāji.
Pozitīvā pieredze:
+ līdz 2007. gadam sabiedrībā bija zema
informētība par energoefektivitātes paaugsti-
nāšanu. 2007. – 2013. gadā būtiski paaugsti-
nāta izpratne un jautājumu skaidrošana, po-
pularizēta labā prakse. Jaunajā programmā
no 2016. gada, ko organizē ALTUM, ieguldīti

2. 76 77
Būvinženieris Nr. 67
lieli līdzekļi gan teorētiskā, gan praktiskā ap-
mācībā iedzīvotājiem un projektu vadītājiem
visā Latvijā;
+ pieaugoša sabiedrības interese un iz-
pratne par ēku energoefektivitātes paaugsti-
nāšanu panākta ar unikālu kampaņu Dzīvo
siltāk, kas apvienoja iesaistītās puses kopējam
mērķim un pasākumiem, lai veidotu izpratni
par daudziem jautājumiem un mazinātu aiz-
spriedumus. Īpaša pievienotā vērtība ir Latvi-
jas namu pārvaldnieku iesaiste, lai informētu
par svarīgāko nozarē, skaidrotu normatīvo
aktu prasības un palīdzētu korekti sākt, vadīt
un noslēgt DME projektu;
+būvniecības industrijas pārstāvju – būv-
nieku, būvmateriālu ražotāju, tirgotāju, pro-
jektētāju – ieinteresētība energoefektivitātes
paaugstināšanā, dalība semināros, labās prak-
ses izplatīšana materiālu izvēlē un iestrādes
tehnoloģijās;
+ jaunu energoefektīvu tehnoloģiju un
būvmateriālu lietošana un attīstība;
+ projektu tehniskās dokumentācijas iz-
strādātāju kompetences un kvalitātes uzlabo-
šanās, pieredzes apmaiņa projektu izpildē.
Arvien retāk novērota neprofesionalitāte, ne-
iedziļināšanās tehniskajā projektā, ēkas teh-
niskajā stāvoklī un sasniedzamajos rādītājos
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
gan energoefektivitātes, gan izmaksu jomā;
+ jaunu speciālistu iesaiste, lai apgūtu au-
gošo apjomu projektēšanā un būvniecībā;
+ būvniecības nozares attīstība energo-
efektivitātes kompetences paaugstināšanā –
DME projektos tiek lietoti inovatīvi būvmate-
riāli un tehnoloģijas;
+ ēkas apsaimniekošanas uzņēmumu izaug-
sme saistīta ar jauno tehnoloģiju ienākšanu pēc
ēku atjaunošanas, padarot pārvaldes pakalpoju-
mus efektīvus. Ēku pārvaldnieki cenšas lietot at-
tālinātu komunālo patēriņu uzskaiti un analīzi;
+ ēku tehniskā stāvokļa, iedzīvotāju kom-
forta un apkārtējās vides uzlabošanās kom-
pleksas ēku atjaunošanas gaitā. Svarīgi, ka
projektos tiek ievērota prasība par dabiskās
gaisa pieplūdes nodrošināšanu dzīvojamās
telpās – vārsti sienās vai logos.
Negatīvā pieredze:
– ES fondu plānošanas periodā 2007. –
2013. gadā, kad ēku atjaunošanas programmu
vadīja Latvijas Investīciju un attīstības aģen-
tūra (LIAA), komercbankas izskatīja aizdevu-
ma piešķiršanas iespēju tikai pēc tam, kad
LIAA apstiprināja projektu. Tas nozīmēja, ka
nebija zināms, vai projekts atmaksāsies un
kāda būs aizdevuma procentu likme. Šī mo-
1.tabula. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un
mājsaimniecību skaits DME programmā līdz 2018. gada
15. oktobrim.
Gads, kurā
celta ēka
Māju skaits
Dzīvokļu
skaits
1885. 1 14
1910. – 1959. 18 253
1960. – 1970. 68 2254
1971. – 1980. 94 4184
1981. – 1990. 75 2598
1991. – 2008. 19 794
DME programmā pieteikto
ēku apkopojums
1.grafiks.Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju esošais un plānotais vidējais siltumenerģijas patēriņš gadā pirms un
pēc atjaunošanas.
DME programmai pieteikto ēku siltumenerģijas patēriņš
1885.
Sākotnējais vidējais siltumenerģijas patēriņš (kWh/m2
) gadā
Vidējais siltumenerģijas patēriņš pēc ēkas atjaunošanas (kWh/m2
) gadā
64239
1910. – 1959. 1960. – 1970. 1971. – 1980. 1981. – 1990. 1991. – 2008.
63165 56150 54127 52130 52121
2.grafiks. Izmaksas un siltumenerģijas patēriņš sadalīts uz ēkas kopējo platību.
194
175
60
160
148
58
137
120
51
133
117
50
Ēkas platība
līdz 1000 m2
Ēkas platība
no 1000 līdz 2000 m2
Ēkas platība
no 2001 līdz 3000 m2
Ēkas platība
virs 3000 m2
Vidējās būvniecības izmaksas uz 1 m2
Vidējais siltumenerģijas patēriņš pirms (kWh/ m2
)
Vidējās būvniecības izmaksas uz 1 m2
deļa problēma bija saistīta ar lielo banku lobi-
ju, ko vajadzēja regulēt ar valsts politiku;
– diezgan augstas finanšu resursu piesais-
tes izmaksas komercbankās, jo nebija valsts
garantiju. Šī nepilnība ir mainīta jaunajā
programmā – Altum sniedz kredītu garan-
tijas, ja to pieprasa komercbanka;
– ierobežota komercbanku finansējuma
pieejamība atsevišķām ēku grupām ar ekono-
miski pamatotiem projektiem – ēkām reģio-
nos, ar nelielu dzīvokļu skaitu, ar augstām iz-
maksām par 1 m2
, ēku pārvaldniekiem ar lielu
kredītportfeli. Tā bija laba mācību stunda
pārvaldniekiem, jo programmā kredīta ņē-
mēji pārsvarā ir ēku biedrības, nepalielinot
pārvaldnieku kredītportfeli;

3. 78
–Latvijas Garantiju aģentūras sniegtās ga-
rantijas tika prasītas daudzos projektos, tai
pašā laikā tās nesniedza iespēju saņemt aizde-
vumu jau minētajām ēku grupām, diskrimi-
nējot daļu dzīvokļu īpašnieku. Patlaban gan-
drīz 90% gadījumu DME projektiem piepra-
sītas Altum garantijas un nevienam nav at-
teikta iespēja piedalīties programmā – ja
kredītu atsaka kredītiestāde, Altum piedāvā
kreditēt projektu;
– dzīvokļu īpašnieku parādi par komunā-
lajiem pakalpojumiem un kredītsaistības par
mājokļu iegādi, kas ierobežoja iespēju uz-
ņemties papildu saistības ēkas atjaunošanai
un energoefektivitātes uzlabošanai, jāreducē
tikai līdz noteikumam par komunālo maksā-
jumu parādiem, jo kredītiestādes par ķīlu
ņem ēkas naudas plūsmu – maksājumus par
komunālajiem pakalpojumiem;
– nepietiekams profesionāļu skaits, kas
pārzinātu ēku energoefektivitātes uzlabo-
šanas nianses – ēku pārvaldnieki, energo-
auditori, projektētāji, būvniecībā nodarbi-
nātie. Sākotnēji Altum kompetences
centrā neviens tehniskais projekts netika
akceptēts bez daudziem labojumiem un
LIAA un Altum administrēto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku
atjaunošanas programmu salīdzinājums
Sasniedzamo rādītāju apraksts LIAA programma Altum programma
Pieejamais ES struktūrfondu finansējums 63,18 milj. eiro 156 milj. eiro
Sasniedzamie rādītāji (kWh/m²)
Samazināt siltumenerģijas
patēriņu par 20%
Patēriņš pēc ēkas atjaunošanas
zem 90 kWh/m²
Vidējais siltumenerģijas ietaupījums pēc
ēku atjaunošanas (%)
45% 41%
Attiecināmās izmaksas Ēkas norobežojošās konstrukcijas
Ēkas norobežojošās konstrukcijas;
inženierkomunikācijas;
vispārceltnieciskie darbi ēkas
piederības robežās
papildu informācijas, lai uzlabotu to kvali-
tāti;
– kvalificēta darbaspēka trūkums būvdar-
biem. Energoefektivitātes uzlabošanas darbu
izpildei nepieciešamas specifiskas zināšanas,
tāpēc vēlams, lai darbu veicējs tiek izvēlēts
pēc precīziem, izmērāmiem kritērijiem – ie-
priekšējā pieredze, atsauksmes un rekomen-
dācijas;
– zema būvdarbu kvalitāte un pienācīgas
būvdarbu kontroles trūkums no visām iesaistī-
tajām pusēm – gan būvvaldes, gan būvuzraugu;
– pārlieku lielais birokrātiskais slogs no
uzraugošajām iestādēm, maza vai vispār ne-
kāda iesaiste projekta sākuma posmā, līdz ar
to nav arī iesaistīto personu sākotnējās izglī-
tošanas, lai nebūtu problēmas darbu gaitā un
pēc to pabeigšanas. Altum rīkotās mācības
nepieciešams apmeklēt, lai būtu izpratne par
projekta gaitā notiekošajiem procesiem. Būv-
niecībā iesaistītās personas pasīvi iesaistās
mācībās.
Pētījuma datu aprakstu un secinājumus
turpināsim publicēt nākamajos Būvinženiera
numuros. BI
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata