Energoefektivitātes likuma prasības uzņēmumu energoefektivitātes jomā Ieva Kārkliņa, Ekonomikas ministrija 2016.gada 3.novembris, Daugavpils

1. Energoefektivitātes likuma prasības
uzņēmumu energoefektivitātes jomā
Ieva Kārkliņa
Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departaments,
Energoefektivitātes nodaļa
03.11.2016., Daugavpils

2. Energoefektivitātes Direktīva
2012/27/ES
• Energoefektivitātei ir būtiska loma Eiropas Savienības
(ES) enerģētikas politikā.
• 2012. gada 25. oktobrī stājās spēkā Eiropas
Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES par
energoefektivitāti.
• Direktīva nosaka, ka ES energoefektivitātes mērķis ir:
o panākt, ka ES dalībvalstis kopumā nepatērē vairāk kā
1474 Mtoe enerģijas 2020. gadā.
• Direktīva nosaka katrai ES dalībvalstij indikatīvu primārās
enerģijas ietaupījuma mērķi un citus apakšmērķus.
03.11.2016. 2Jaunās prasības uzņēmumu energoefektivitātei

3. Latvijas energoefektivitātes mērķi
līdz 2020. gadam
• Indikatīvais mērķis – primārās enerģijas ietaupījums
2020. gadā – 7792 GWh;
• Obligātais mērķis – periodā no 2014. līdz 2020.
gadam jāuzkrāj ietaupījumi gala patērētājos 9896 GWh
apjomā (obligāts);
• Obligātais mērķis - valsts ēku renovācija:
o katru gadu 3% no platības, kas neatbilst minimālajiem
normatīviem (obligāts).
• Mērķi saskaņā ar Energoefektivitātes direktīvu
2012/27/ES iekļauti Latvijas enerģētikas politikā 2016.-
2020. gadam.
3Jaunās prasības uzņēmumu energoefektivitātei03.11.2016.

4. Primārās enerģijas patēriņa
prognoze līdz 2020. gadam
4
0
10000
20000
30000
40000
50000
60000
70000
80000
2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020
GWh
Primārā enerģija bez EE pasākumiem
Primārā enerģija ar esošiem EE pasākumiem
Jaunās prasības uzņēmumu energoefektivitātei
7792 GWh
03.11.2016.

5. Obligātais gala enerģijas
ietaupījums
• Laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam jāsasniedz
kumulatīvs gala enerģijas ietaupījuma mērķis –
9896 GWh.
• Mērķa izpildei ir derīgi tikai tādi enerģijas
ietaupījumi un pasākumi, kas:
o iegūti gala patērētājos;
o ir mērķtiecīgi, dokumentēti un pamatoti ar aprēķiniem pēc
noteiktas metodikas.
• Rēķinot ietaupījumu ir jāņem vērā pasākuma dzīves laiks.
• Nav derīgs mehānisks patēriņa samazinājums (piemēram, krīzes,
uzņēmumu slēgšanas, iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ
u.tml.).
5Jaunās prasības uzņēmumu energoefektivitātei03.11.2016.

6. Energoefektivitātes likums
• Stājies spēkā 2016. gada 29. martā.
• Likuma mērķis ir energoresursu racionāla izmantošana un
pārvaldība, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un
ierobežotu klimata pārmaiņas.
• Uzliek pienākumus:
o Lielajiem uzņēmumiem un uzņēmumiem ar lielu
elektroenerģijas patēriņu – veikt energoauditu vai ieviest un
sertificēt energopārvaldības sistēmu, ieviest energoefektivitātes
uzlabošanas pasākumus;
o Valsts tiešās pārvaldes iestādēm, lielo pilsētu un novadu
pašvaldībām – ieviest energopārvaldības sistēmu, ieviest
energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus;
o Enerģijas sadales un mazumtirdzniecības uzņēmumiem –
ieviest pasākumus pie gala patērētājiem un tajos ietaupīt
konkrētu enerģijas daudzumu.
6Jaunās prasības uzņēmumu energoefektivitātei03.11.2016.

7. Kas ir lielais uzņēmums? (1)
• Lielais uzņēmums ir komersants,
• pie kura nodarbināti vairāk nekā 249 darbinieki
• vai kura pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus
euro un gada bilance kopumā – 43 miljonus euro.
• Uzņēmums tiek iekļauts lielo uzņēmumu sarakstā, ja tas divos
pārskata periodos pēc kārtas atbilst lielā uzņēmuma kritērijiem.
• Lielo uzņēmumu sarakstu katru gadu līdz 1. decembrim izveido
Centrālā statistikas pārvalde.
• Lielo uzņēmumu saraksts ir publicēts Ekonomikas ministrijas
mājas lapā:
https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/energoefektivitate_un_siltu
mapgade/energoefektivitate/obligati_energoauditi_lielajos_uzne
mumos/
• 2014. gadā lielo uzņēmumu sarakstā bija 232 uzņēmumi.
7Jaunās prasības uzņēmumu energoefektivitātei03.11.2016.

8. Kas ir lielais uzņēmums? (2)
8Jaunās prasības uzņēmumu energoefektivitātei
2
1
53
7
3
13
42
26
7
13
12
5
1
10
2
1
28
6
0 20 40 60
A - Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
B - Ieguves Rūpniecība un karjeru izstrāde
C - Apstrādes rūpniecība
D - Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaida…
E - Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsimniekošana un…
F - Būvniecība
G - Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un…
H - Transports un uzglabāšana
I - Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
J - Informācijas un komunikācijas pakalpojumi
K - Finanšu un apdrošināšanas darbības
L - Operācijas ar nekustamo īpašumu
M - Profesionālie, zinātniekie un tehniskie pakalopjumi
N - Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība
O - Valsta pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana
P - Izglītība
Q - Veselība un sociālā aprūpe
R - Māksla, izklaide un atpūa
Uzņēmumu skaits
03.11.2016.

9. Kas ir lielais elektroenerģijas
patērētājs? (1)
• Lielais elektroenerģijas patērētājs ir komersants, kura
ikgadējais elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 MWh.
• Kopējā enerģijas patēriņā netiek ieskaitīta komersanta
saražotā enerģija, kas tiek nodota citiem lietotājiem.
• 2014. gadā pēc AS «Sadales tīkls» datiem bija 978
lielie elektroenerģijas patērētāji.
9Jaunās prasības uzņēmumu energoefektivitātei03.11.2016.

10. Kas ir lielais elektroenerģijas
patērētājs? (2)
10Jaunās prasības uzņēmumu energoefektivitātei
342
91
23
81
31
26
8
4
262
12
17
16
31
26
8
0 100 200 300 400
C - Apstrādes rūpniecība
D - Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa…
F - Būvniecība
G - Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobīļu un…
H - Transports un uzglabāšana
I - Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
J - Informācijas un komunikācijas pakalpojumi
K - Finanšu un apdrošināšanas darbības
L - Operācijas ar nekustamo īpašumu
M - Profesionālie, zinātnieskie un tehniskie pakalpojumi
N - Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība
P - Izglītība
Q - Veselība un sociālā aprūpe
R - Māksla, izklaide un atpūta
S - Citi pakalpojumi
Uzņēmumu skaits
03.11.2016.

11. Lielā uzņēmuma un lielā
elektroenerģijas patērētāja pienākumi
(1)
Lielais uzņēmums Lielais elektroenerģijas patērētājs
Līdz 2017. gada 31. martam veic
uzņēmuma energoauditu vai ievieš un
sertificē energopārvaldības sistēmu vai
vides pārvaldības sistēmu ar
papildinājumiem attiecībā uz enerģijas
pārvaldību.
Līdz 2018. gada 1. aprīlim ievieš un
sertificē energopārvaldības sistēmu vai
papildina vides pārvaldības sistēmu vai
veic uzņēmuma energoauditu.
Ziņo ekonomikas ministrijai par standarta ieviešanu vai energoaudita veikšanu.
Līdz 2020. gada 1. aprīlim ievieš vismaz
trīs energoefektivitātes uzlabošanas
pasākumus ar vislielāko novērtēto
enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko
atdevi.
Līdz 2022. gada 1. aprīlim ievieš vismaz
trīs energoefektivitātes uzlabošanas
pasākumus ar vislielāko novērtēto
enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko
atdevi.
Katru gadu līdz 1. novembrim ziņo ekonomikas ministrijai par sasniegtajiem enerģijas
ietaupījumiem.
11Jaunās prasības uzņēmumu energoefektivitātei03.11.2016.

12. Lielā uzņēmuma un lielā
elektroenerģijas patērētāja pienākumi
(2)
Jaunās prasības uzņēmumu energoefektivitātei 12
• Par pienākumu izpildi (energoauditu vai
energopārvaldību) pašlaik ir paziņojuši 30 lielie
uzņēmumi.
• Ja lielie uzņēmumi neizpilda pienākumu noteiktajā
termiņā, likums paredz administratīvo sodu.
• Lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kas nav
izpildījuši pienākumu, ir jāmaksā
energoefektivitātes nodeva.
03.11.2016.

13. MK noteikumu projekts par valsts
nodevu par energoefektivitātes
veicināšanu.
• Noteikumu projekts atrodas starpinstitūciju
apspriešanā.
• Noteikumu projekts ir publicēts Ekonomikas ministrijas
mājas lapā sadaļā «Sabiedrības līdzdalība».
• Energoefektivitātes nodevas likme ir 7% no iepriekšējā
gada vidējas elektroenerģijas cenas, kuru publicē
EUROSTAT rūpniecības galalietotājiem.
Energoefektivitātes nodeva tiks aprēķināta par katru
patērētu MWh.
Energoefektivitātes nodeva būs jāmaksā tikai tajā
gadījumā, ja komersants neizpildīs
Energoefektivitātes likumā noteiktos pienākumus
13Jaunās prasības uzņēmumu energoefektivitātei03.11.2016.

14. Energoefektivitātes nodeva (1)
Energoefektivitātes nodevu maksā komersants, kam
elektroenerģijas patēriņš ir lielāks par 500 MWh/gadā un
kurš atbilst Energoefektivitātes likumā noteiktā lielā
uzņēmuma kritērijiem tikai tajā gadījumā, ja:
• nav veikts energoaudits, nav ieviesta sertificēta
energopārvaldības sistēma, nav papildināta vides
pārvaldības sistēma;
• nav paziņots par sertificētas energopārvaldības
sistēmas ieviešanu, vides pārvaldības sistēmas
papildināšanu un energoaudita veikšanu;
• nav paziņots par plānotajiem energoefektivitātes
pasākumiem un tajos plānoto enerģijas ietaupījumu
atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
• nav paziņots par ieviestajiem energoefektivitātes
pasākumiem un tajos iegūto enerģijas ietaupījumu
atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
14Jaunās prasības uzņēmumu energoefektivitātei03.11.2016.

15. Energoefektivitātes nodeva (2)
Energoefektivitātes nodevu maksā komersants, kam
elektroenerģijas patēriņš ir lielāks par 500 MWh/gadā
un kurš nav lielais uzņēmums Energoefektivitātes
likuma izpratnē tikai tajā gadījumā, ja:
• nav veikts energoaudits, nav ieviesta sertificēta
energopārvaldības sistēma, nav papildināta vides
pārvaldības sistēma;
• nav paziņots par sertificētas energopārvaldības
sistēmas ieviešanu, vides pārvaldības sistēmas
papildināšanu un energoaudita veikšanu.
15Jaunās prasības uzņēmumu energoefektivitātei03.11.2016.

16. MK noteikumi Nr. 668 «Energoefektivitātes
monitoringa un piemērojamā
energopārvaldības sistēmas standarta
noteikumi»
MK noteikumi nosaka kārtību, kādā lielais uzņēmums vai
lielais elektroenerģijas patērētājs:
• ziņo par obligātā energoaudita veikšanu vai sertificētas
energopārvaldības sistēmas vai vides pārvaldības
sistēmas ieviešanu, kas papildināta atbilstoši normatīvo
aktu prasībām, un ierosinātajiem energoefektivitātes
uzlabošanas pasākumiem;
• ziņo par ieviestajiem energoefektivitātes pasākumiem
un tajos sasniegto enerģijas ietaupījumu.
MK noteikumi nosaka energopārvaldības standartu, kas
piemērojams Energoefektivitātes likuma prasību izpildei.
• 11. oktobrī MK noteikumi tika pieņemti Ministru
kabinetā un stājās spēkā 1. novembrī.
16Jaunās prasības uzņēmumu energoefektivitātei03.11.2016.

17. Uzņēmumu energoaudita
noteikumi
MK noteikumi Nr. 487 «Uzņēmumu energoaudita
noteikumi» stājās spēkā 2016. gada 26. jūlijā.
Noteikumi nosaka:
• kārtību, kādā veic uzņēmumu energoauditu;
• energoauditoram (juridiskajai personai) izvirzāmas
kompetences prasības un kompetences apliecināšanas
kārtību;
• energoaudita pārskata saturu un izmantošanas kārtību;
• kārtību, kādā papildina vides pārvaldības sistēmu;
• vides pārvaldības sistēmas sertifikācijai piemērojamo
standartu.
17Jaunās prasības uzņēmumu energoefektivitātei03.11.2016.

18. Kas var veikt lielā uzņēmuma
energoauditu?
• Energoauditu lielajos uzņēmumos ir tiesīgs veikt
uzņēmumu energoauditors, ievērojot MK noteikumu
Nr. 487 prasības;
• Energoauditoram jābūt akreditētam Latvijas Nacionālajā
akreditācijas birojā (www.latak.lv);
• Lielā uzņēmuma energoaudits aptver vismaz 90% no lielā
uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa.
• Ja uzņēmuma enerģijas patēriņš ēku apkurei ir 90% (un
vairāk) no kopējā enerģijas patēriņa, uzņēmumu
energoauditu ir tiesīgs veikt neatkarīgs eksperts ēku
energoefektivitātes jomā.
18Jaunās prasības uzņēmumu energoefektivitātei03.11.2016.

19. Kas var veikt energoauditu MVU?
• Energoauditu MVU ir tiesīgs veikt:
• neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā;
vai
• uzņēmumu energoauditors.
• Prasības:
• izmantojami aktuāli un pārbaudīti dati par enerģijas
patēriņu, kā arī elektroenerģijas slodzes profiliem;
• ietver pārskatu par ēku vai ēku grupu, procesu vai
iekārtu, tai skaitā pārvadājumu, enerģijas patēriņa
struktūru un energoefektivitāti;
• ietver pārskatu par energoefektivitātes uzlabošanas
pasākumiem ar vislielāko enerģijas ietaupījumu vai
ekonomisko atdevi.
19Jaunās prasības uzņēmumu energoefektivitātei03.11.2016.

20. Uzņēmumu energoauditora
atbildība
Uzņēmumu energoauditors ir atbildīgs par:
• uzņēmuma energoauditam izmantoto datu kvalitātes
kontroli;
• uzņēmuma energoaudita veikšanas kārtības ievērošanu
atbilstoši noteikumu prasībām;
• tehnisko pierakstu un atskaites noformēšanu un to
glabāšanu 10 gadus pēc attiecīgo dokumentu
sagatavošanas;
• atskaitē iekļautās uzņēmuma enerģijas bilances pareizību
un ekonomiski pamatotu enerģijas ietaupījuma iespēju
noteikšanu un novērtēšanu.
Strīdi starp komersantu un uzņēmumu energoauditoru par
uzņēmuma energoaudita veikšanas saturu, kvalitāti vai
rezultātiem tiek izskatīti vispārējā civiltiesiskā kārtībā.
20Jaunās prasības uzņēmumu energoefektivitātei03.11.2016.

21. Paldies!
Ekonomikas ministrija
Adrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519
Tālrunis: +371 6 7013 100
Fakss: +371 6 7280 882
E-pasts: pasts@em.gov.lv
Mājaslapa: www.em.gov.lv
Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam
Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija
Facebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem