Notekūdeņu siltuma potenciāls ēku energoapgādē Kaspars Grīnbergs, inženierzinātņu doktors žurnāls "Būvinženieris" (2023.gads; Nr. 90)

1. 130 131
Būvinženieris Nr. 90
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
rgoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Eiropa un Latvija ir noteikušas mērķi līdz
2050. gadam kļūt klimatneitrālas. Pārejā uz
klimatneitrālu Eiropas Savienību (ES) līdzte-
kus publiskai rīcībpolitikai un regulējumam
ir jāpiedalās visiem sabiedrības un ekonomi-
kas sektoriem.
Eiropas Zaļais kurss ir vērsts uz trim pamat-
principiem, kas, pārkārtojoties uz tīru enerģē-
tiku, palīdzēs samazināt siltumnīcefekta gāzu
emisijas un uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti:
l nodrošināt, ka ES tiek droši apgādāta ar
enerģiju par pieņemamu cenu;
l izveidot pilnībā integrētu, savstarpēji sa-
vienotu un digitalizētu ES enerģijas tirgu;
l prioritizēt energoefektivitāti, ēku ener-
gosnieguma un tādas elektroenerģijas noza-
res attīstīšanu, kurā pamatā izmanto atjaunī-
gos resursus.
Latvijas iedzīvotāji jau sākuši veikt daudz
dažādu pasākumu, kas būtiski samazina sil-
tumenerģijas patēriņu. Tiek renovētas un
siltinātas daudzdzīvokļu ēkas, notiek arī citi
siltumenerģijas patēriņa samazināšanas pa-
sākumi, taču līdz šim nav bijis efektīvu risi-
nājumu, kā izmantot notekūdeņu potenciā-
lu.
Pašlaik pasaules tirgū ģeopolitisko apstāk-
ļu ietekmē ir vērojama elektroenerģijas, gāzes
un cita kurināmā cenu paaugstināšanās, kas
mājsaimniecībām un uzņēmumiem liek mek-
lēt risinājumus, kā samazināt energoresursu
patēriņu.
Siltumenerģijas patēriņš ēku apkurē ir no-
zīmīga ekspluatācijas izdevumu daļa, kuru
iespējams samazināt, izmantojot energoefek-
tīvus risinājumus, proti, veicot kompleksus
siltināšanas, apkures, ventilācijas, gaisa reku-
perācijas un karstā ūdens apgādes sistēmas
rekonstrukcijas darbus. Radot videi un veselī-
bai draudzīgu dzīves telpu, iespējams panākt
gan ekonomisko, gan ekoloģisko ilgtspējību,
neatsakoties no kvalitātes standartiem, kas
mūsdienās jau kļuvuši pašsaprotami.
Siltumapmaiņas iekārta kā potenciāli
efektīvs risinājums
Eiropas Komisija 2021. gada 14. jūlijā apstip-
rināja likumdošanas pakotni, t. sk. ES Zaļā
kursa mērķu sasniegšanai grozīta regula EU
2018/842, un tās preambulās uzsvērts, ka tā ir
saistoša visām Eiropas Savienības dalībval-
stīm. Regulas būtība ir daudzu jaunu ierobe-
žojošu normu kopums plašā nozaru spektrā,
kas mērķēts uz to, lai līdz 2030. gadam sama-
zinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40%,
bet 2035. gadā – par 55% salīdzinājumā ar
1990. gadu. Tas nozīmē, ka jau vistuvākajā
nākotnē atbilstoši regulas ieviešanas ātrumam
katras dalībvalsts nozaru regulējošajos nor-
matīvajos aktos mēs saskarsimies ar daudz
stingrākiem siltumnīcas gāzu emisijas mazi-
nāšanas noteikumiem. Šīs likumdošanas pār-
maiņas skars dzīvojamo fondu, transportu un
ražošanas sektoru. Secīgi jauno normu ievie-
šana primāri skars pašvaldības, izstrādājot
multifunkcionālus infrastruktūras objektus
ar sabiedrisku nozīmi. Latvijai ir iespēja rīko-
ties apsteidzoši un ieviest klimata ilgtspējā
balstītus risinājumus, pirms iepriekš minētās
normas gūst likuma spēku. Ir nepieciešams
Notekūdeņu siltuma
potenciāls ēku
energoapgādē
Kaspars Grīnbergs, inženierzinātņu doktors
Dzīvojamo māju, sabiedrisko ēku un rūpniecības objektu notekūdeņi satur
enerģētisko potenciālu. Šī siltumenerģija tiek iegūta pamatā no karstā ūdens,
ko plaši izmanto gan ēdienu gatavošanā, gan mazgāšanas vajadzībām.
Karstais ūdens, kas nonācis notekūdeņos, ir apslēpts enerģijas avots, kas
pašlaik netiek atkārtoti izmantots.
Ekonomikas ministrija Klimata un enerģētikas
ministrija

2. 132 133
Būvinženieris Nr. 90
pakāpeniski stiprināt aprites ekonomikas pa-
matnostādnes sabiedrībā. Sākotnēji caur pub-
lisko sektoru, integrējot energoefektīvus un
klimatu saudzējošus inženiertehniskus risi-
nājumus, nepieciešams parādīt sabiedrībai to
praktisko pielietojumu.
Notekūdeņu siltumapmaiņas iekārta varētu
būt viens no efektīviem risinājumiem, kā piln-
vērtīgāk izmantot esošo enerģētisko potenciā-
lu. Šajā segmentā īstenoto projektu viens no
lielākajiem izaicinājumiem būs pārvarēt eso-
šos aizspriedumus, jo ir bijuši vairākkārtēji
mēģinājumi izveidot šādas iekārtas. Latvijā ir
uzstādītas siltuma atgūšanas iekārtas, taču nav
atgūtas ieguldītās investīcijas, iekārtu apkope
ir bijusi resursu ietilpīga, un tās nav sasniegu-
šas vajadzīgo efektivitāti, jo nav ņemtas vērā
notekūdeņu sistēmas īpatnības Latvijā.
Viens no šī segmenta Latvijas uzņēmu-
miem – SIA S plus – ir radījis iekārtu kom-
pleksu, kas ļautu atgūt siltumenerģiju no no-
tekūdeņiem, vienlaikus dzesējot ēkas iekštel-
pas ar atdzisušiem notekūdeņiem, kā arī uz-
krāt to siltumu akumulatorā brīdī, kad
enerģijas cenas ir zemākas vai enerģija pieeja-
ma no saules. Papildu, izmantojot Norvēģijas
finanšu instrumenta neliela apjoma grantu
shēmā Zaļo inovāciju un informācijas un ko-
munikācijas tehnoloģiju produktu izstrāde
piesaistīto finansējumu projekta Inovatīvas
notekūdens siltumapmaiņas iekārtas prototipa
izstrāde īstenošanai (līguma Nr. NP-2022/4),
uzņēmums plāno izstrādāt inovatīvas notek-
ūdeņu siltumapmaiņas iekārtas UKT–REC
prototipu, veikt tā izmēģinājumus un izpētīt
tā adaptēšanas iespējas esošajā infrastruktūrā
Latvijā un Norvēģijā. Projekta īstenošanas
laikā tiks atrasti jauni tehniskie risinājumi, jo
līdz šim ir maz pētīti notekūdeņu siltuma po-
tenciāla atgūšanas jautājumi.
Iekārtas apraksts
Visā pasaulē lielākajā daļā gadījumu apkures
un dzesēšanas funkciju ēkās nodrošina sav-
starpēji nesaistītas sistēmas. Tādējādi to eks-
pluatācija un vadība ir sarežģīta un ne vien-
mēr saskaņota. Ir arī mēģinājumi veidot sistē-
mas, kas apvieno apkures un dzesēšanas
funkcijas, taču tās arī ir sarežģītas un ne vien-
mēr nodrošina paredzēto energoefektivitāti.
Uzņēmuma S plus izstrādātais risinājums ir
efektīvs un ekspluatācijā vienkāršs, tas sniedz
iespēju samazināt enerģijas izmaksas un CO2
izmešu apjomu, kā arī atkarību no ārējiem
enerģijas piegādātājiem.
Notekūdeņu siltumapmaiņas iekārtas
UKT-REC tehnoloģijas risinājuma galvenās
sastāvdaļas (skat. 1.1. attēlu) ir šādas:
l notekūdeņu akumulācijas tvertne, kas
uzkrāj pelēkos notekūdeņus siltuma pievadī-
šanai/novadīšanai, siltumapmaiņas nodroši-
nāšanai;
l notekūdeņu cieto daļiņu atdalīšanas tver-
tne, kurā atdala notekūdeņu biezo frakciju;
l siltumsūkņa kontūrs apkures vajadzībām;
l brīvdzesēšanas kontūrs iekštelpu dzesē-
šanas vajadzībām;
l notekūdeņu sūkņa aka, kas nodrošina no-
tekūdeņu padevi no pilsētas tīkliem uz iekārtu;
l biezās frakcijas spiedvads, kas nodrošina
atdalītās biezās frakcijas novadīšanu uz no-
tekūdeņu savākšanas sistēmu.
Notekūdeņu siltumapmaiņas iekārta ir iz-
mantojama ēkas energoapgādē, ar to ir iespē-
jams nodrošināt apkures, karstā ūdens un
iekštelpu dzesēšanas vajadzības. Šai iekārtai
nepieciešams pieslēgums ēkas notekūdeņu iz-
vadam. Ja ēkā (piemēram, pilsētas kultūras
centrā) nav pietiekams ģenerēto notekūdeņu
potenciāls vai arī ir nepieciešams palielināt
esošās iekārtas apkures un iekštelpu dzesēša-
nas potenciālu, jāizveido pievienojums pilsē-
tas centralizētajiem notekūdeņu tīkliem.
Iekārtas darbības efektivitāte aprēķināma
kā starpība starp ēkai nodoto siltumenerģiju
un iekštelpu dzesēšanas vajadzībām novadīto,
kas dalīta ar elektroenerģijas patēriņu, kas ne-
pieciešams šī procesa nodrošināšanai. Iekār-
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
1.1.attēls. Notekūdeņu siltumapmaiņas iekārtas UKT-REC galvenās sastāvdaļas.Tvertnes izmēri, kontūru garums,
diametrs, skaits ir atkarīgs no iekārtas izvēlētās apkures un dzesēšanas jaudas.
tas darba temperatūras diapazonu ieregulē
pēcēkasiekšējāmikroklimatauzstādījumiem.
Iekārtas darba temperatūra ir starp izdales
temperatūru ēkas apkures vajadzībām (TA
–
zemākā temperatūra, pie kuras notekūdens
tiek padots atpakaļ pilsētas kanalizācijas sistē-
mā) un izdales temperatūru ēkas iekštelpu
dzesēšanas vajadzībām (TFC
– augstākā tem-
peratūra, pie kuras notekūdeņi tiek padoti
atpakaļ pilsētas kanalizācijas sistēmā):
TA
<Tdarba
<TFC
.
Iekārtas uzdevums ir saglabāt darba tem-
peratūru notekūdeņu tvertnē, tā saglabājot
uzstādītos mikroklimata parametrus ēkā. Iz-
dales temperatūru koridors varētu būt no 7
līdz 18 °C (skat. 1.2. attēlu), tas nozīmē, ka
ziemā, siltumsūknim tērējot siltumu ēkas ap-
kures vajadzībām, notekūdeņi pilsētas notek-
ūdeņu tīklos nenonāks zem 7 °C, savukārt,
vasarā dzesējot iekštelpas, to temperatūra ne-
pārsniegs 18 °C. Pilsētas notekūdeņi kalpo kā
sistēmu balansējošais elements, proti, tas ir
nepieciešams brīdī, kad kāda no ēkas mikro-
klimata nodrošināšanas vajadzībām (apkure
vai dzesēšana) ņem virsroku. Vienā brīdī pil-
sētas notekūdeņi nepieciešami siltuma pieva-
dīšanai (ziemas mēneši), otrā brīdī – siltuma
novadīšanai (vasaras mēneši).
Ziemas mēnešos arī ēkās ar zemu enerģijas
patēriņu pastāv iekštelpu dzesēšanas pieprasī-
jums (līdzīgi ir ražošanas telpās, serveru tel-
pās u. tml.). Dienvidu fasādes uzsilst, bet zie-
meļu – atdziest. Tas nozīmē, ka, noņemot sil-
tumu telpai, tas tiek novadīts uz notekūdeņu
Notekūdeņu siltuma rekuperācijas iekārta
Notekūdeņu sūkņaka,
biezumu atdalītājs
(2kw) D1000
Notekūdeņu akumulācijas tvertne
8000x4000x3500mm
(200mm siltinājums)
Ekspluatācijas vāki D600
Pieslēgums pie esošajiem
kanalizācijas tīkliem
Spiediena slāpēšanas
krītaka D1000
Pieslēgums pie esošajiem
kanalizācijas tīkliem (attece)
Spiedvada D90 apvades līnija
Siltumnesēja plūsmas
sadales kolektors
Dzesēšanas (freecooling)
kolektors
Stieņi konturu fiksēšanai
6 gab. Iekštelpu apkurei
nepieciešamā kontūra
balansēšanas armatūra.
3 kontūri, caurule D63
Iekštelpu dzesēšanai nepieciešamā
kontūra balansēšanas armatūra.
2 kontūri, caurule D75
Pieslēgums siltumapgādes tīkliem
110x10/200 iekštelpu dzesēšanas
"freecooling" sistēmai.
Pieslēgums siltumapgādes tīkliem
90x8,2/160 paredzēts iekštelpu
apkures vajadzībām, proti,
siltumsūkņu kondensatoru
dzesēšanai.
Notekūd
biezumu
(2kw) D
Notekūdeņu akumulācijas tvertne
8000x4000x3500mm
(200mm siltinājums)
Ekspluatācijas vāki D600
Pieslēgums pie es
kanalizācijas tīklie
Spiediena slāpēšanas
krītaka D1000
Pieslēgums pie esošajiem
kanalizācijas tīkliem (attece)
Spiedvada D90 apvades līnija
Siltumnesēja plūsmas
sadales kolektors
Dzesēšanas (freecooling)
kolektors
Stieņi konturu fiksēšanai
6 gab. Iekštelpu apkurei
nepieciešamā kontūra
balansēšanas armatūra.
3 kontūri, caurule D63
Iekštelpu dzesēšanai nepieciešamā
kontūra balansēšanas armatūra.
2 kontūri, caurule D75
Pieslēgums siltumapgādes tīkliem
110x10/200 iekštelpu dzesēšanas
"freecooling" sistēmai.
Pieslēgums siltumapgādes tīkliem
90x8,2/160 paredzēts iekštelpu
apkures vajadzībām, proti,
siltumsūkņu kondensatoru
dzesēšanai.

3. 134 135
Būvinženieris Nr. 90
tvertni caur brīvdzesēšanas kontūru, kur to iz-
manto, lai palielinātu siltumsūkņa darba efek-
tivitāti (COP) un nodrošinātu ēkas siltumap-
gādicaursiltumsūkņakontūru.Iekārta,ražojot
siltumu, nav pilnībā atkarīga tikai no pilsētas
notekūdeņu tīkliem, tie nosedz starpību, ko
nenodrošina brīvdzesēšanas kontūrs, līdz mi-
nimumam samazinot pilsētas notekūdenim
noņemtā siltuma potenciālu, atsevišķos gadī-
jumos to pat paaugstinot. Tas savukārt neno-
slogo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, un tiek
radīta lēta, energoefektīva un zaļa enerģija.
Vasaras mēnešos pie augstāka iekštelpu dze-
sēšanaspieprasījumanotekūdeņitvertnēuzsilst.
Ja nav apkures un karstā ūdens pieprasījuma,
tad siltumsūknis neieslēdzas, līdz ar to pieaug
notekūdeņu temperatūra. Šajā brīdī ieslēdzas
notekūdeņu sūkņaka, un no pilsētas kanalizāci-
jas tīkla tiek piegādāti notekūdeņi ar zemāku
temperatūru, nodrošinot tvertnē iekštelpu dze-
sēšanai nepieciešamo pazemināto notekūdeņu
temperatūru. Ar brīvdzesēšanas kontūru ir pie-
tiekami, lai nodrošinātu atbilstošu komforta
temperatūru (līdz noteiktai jaudai) gandrīz visu
gadu. Vasaras mēnešu pīķa slodzes, iespējams,
jāpiedzesē ar kompresoru iekārtām.
Iekārtas vadības programma regulēs plūs-
mas kontroles vārstus, vadoties pēc momen-
tānā siltuma un dzesēšanas pieprasījuma ēkā
un siltuma potenciāla notekūdens akumulā-
cijas tvertnē. Siltuma potenciāls tvertnē tiek
mērīts atkarībā no tvertnei pievadītā siltuma
no ēkas un kanalizācijas notekūdeņu apjoma
un temperatūras. Kanalizācijas siltummaiņa
kontūri ir atdalīti ar plūsmas vārstiem, lai ma-
zinātu hidrauliskās pretestības un elektro-
enerģijas izmaksas sūkņu darbības nodroši-
nāšanā. Tie atveras un aizveras pēc program-
mas dotās komandas. Notekūdeņu siltum-
maiņas kontūri tvertnē izvietoti atbilstoši
siltuma plūsmas virzienam – zemākā tempe-
ratūrā (paredzēts iekštelpu dzesēšanai) apak-
šējā daļā, augstākā temperatūrā (paredzēts
iekštelpu apkurei) augšējā daļā. Notekūdeņu
tvertnes tilpumu aprēķina ar rezervi, lai no-
drošinātu vienmērīgāku siltuma apmaiņu,
mazinot nevienmērīgo plūsmu notekūdeņu
tīklos, kā arī iespējamo tīklu avārijas risku ie-
tekmi uz sistēmas darbību. Sistēmas vadības
bloks kontrolē notekūdeņu izejas temperatū-
ru atbilstoši iestatījumiem, nepieļaujot tem-
peratūras samazinājuma/pieauguma novirzi
no uzstādījumiem. Iekārtai iespējams mainīt
temperatūras koridorus atbilstoši iekštelpu
klimata prasībām atkarībā no gadalaika. Jo
šaurāks TA<Tdarba
<TFC
koridors, jo biežāk
mainīsies notekūdeņi tvertnē. Tas ļaus sistē-
mu sabalansēt un mazināt ziemas un vasaras
pīķa slodžu ietekmi, tomēr palielinās iekārtas
ražotās enerģijas izmaksas.
Uzņēmuma S plus piedāvājumā būs trīs ie-
kārtu modeļi ar jaudas diapazonu līdz 20,
35 un 50 kW. Iekārtas pēc pasūtījuma un ražoša-
nas cikla noslēguma tiks piegādātas objektā jau
nokomplektētā veidā ar visiem pieslēgumiem,
un atliks tās tikai integrēt esošajā sistēmā.
Pamatojums iekārtas darbībai
Uzņēmumā radītā tehnoloģija ļaus gan nova-
dīt siltumenerģiju no notekūdeņiem, gan to
pievadīt. Novadot siltumenerģiju no notek-
ūdeņiem, to var izmantot ēkas siltumapgā-
dē – karstā ūdens un apkures vajadzībām –,
savukārt, pievadot tam siltumenerģiju, vasa-
ras mēnešos ēku var atdzesēt.
Daudzdzīvokļu namos ir vairākas pastāvī-
gas enerģijas patēriņa vērtības, kuras gada
griezumā mainās mazās robežās; interesanti,
ka šīs vērtības tikpat kā nemainās arī tad, ja ēka
ir renovēta, siltināta. Runa ir par karstā ūdens
uzsildīšanas un cirkulācijas siltumu. Cirkulāci-
jas siltums pēc siltumenerģijas patēriņa aprēķi-
na metodikas tiek pieņemts kā konstanta vērtī-
ba. Tomēr, veicot mērījumus, izrādās, ka bieži
pieņemtā vērtība būtiski atšķiras no metodikā
pieņemtās (parasti pieņem 0,1 MWh uz dzī-
vokli, tomēr dabā šīs vērtības var atšķirties no
1,5 līdz 2,5 reizēm). Par piemēru tiek ņemta
siltināta daudzdzīvokļu māja ar kopējo platību
2460 m2
un 62 dzīvokļiem. 2.1. attēlā redzamas
ēkas siltumenerģijas, karstā ūdens uzsildīšanas
un cirkulācijas patēriņa izmaiņas pirms un pēc
ēkas siltināšanas.
2.1. attēlā redzams, ka ēkas apkures patēriņš
samazinājies divas reizes, kamēr karstā ūdens
sagatavošanai un cirkulācijai patērētais siltum-
enerģijas apjoms palicis nemainīgs. Daļēji to
var izskaidrot, jo projektā netika siltināti ēkas
karstā ūdens stāvvadi, tomēr jāatceras, ka
daudzdzīvokļu mājā ēkas karstā ūdens sistēmai
pieslēgta arī vannas istabas apkure (dvieļu žā-
vētāji), kas nemitīgi tērē siltumenerģiju.
Piemērā minētā ēka vidēji diennaktī ģene-
rē 10,5 m3
notekūdeņu, to temperatūra ēkas
izvadā svārstās no 25 līdz 27 °C. Novadot no
ēkas notekūdeņiem iegūto enerģiju, to var iz-
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
ũĂŶǀĈƌŝƐ ĨĞďƌƵĈƌŝƐ ŵĂƌƚƐ ĂƉƌţůŝƐ ŵĂŝũƐ ũƻŶŝũƐ ũƻůŝũƐ ĂƵŐƵƐƚƐ ƐĞƉƚĞŵďƌŝƐ ŽŬƚŽďƌŝƐ ŶŽǀĞŵďƌŝƐ ĚĞĐĞŵďƌŝƐ
^ŝůƚƵŵĞŶĞƌŔŝũĂƐƉĂƚĤƌŝźĂŝnjŵĂŝźĂƐƉŝƌŵƐƵŶƉĤĐĤŬĂƐƐŝůƚŝŶĈƓĂŶĂƐ
ƉŬƵƌĞDt,ͬŵĤŶĞƐţϮϬϭϮ͘ŐĂĚĈ
ĂƌƐƚĈƻĚĞŶƐƐĂŐĂƚĂǀŽƓĂŶĂƵŶĐŝƌŬƵůĈĐŝũĂDt,ͬŵĤŶĞƐţ
ƉŬƵƌĞDt,ͬŵĤŶĞƐţϮϬϭϲ͘ŐĂĚĈ͕ƉĤĐĤŬĂƐƐŝůƚŝŶĈƓĂŶĂƐ
ĂƌƐƚĈƻĚĞŶƐƐĂŐĂƚĂǀŽƓĂŶĂƵŶĐŝƌŬƵůĈĐŝũĂDt,ͬŵĤŶĞƐţ͕ƉĤĐĤŬĂƐƐŝůƚŝŶĈƓĂŶĂƐ
2.1.attēls.Ēkassiltumenerģijas,karstāūdensuzsildīšanasuncirkulācijaspatēriņaizmaiņaspirmsunpēcēkassiltināšanas.
1.2.attēls.Iekārtas pievienojuma principiālā shēma.

4. 136 137
Būvinženieris Nr. 90
mantot karstā ūdens sagatavošanai un cirku-
lācijas siltuma nodrošināšanai. Protams, ar šo
enerģijas apjomu apkures periodā siltuma
pieprasījumu varēs kompensēt tikai daļēji.
Turpretī vasaras periodā papildu siltuma no-
vadīšana no notekūdeņiem ar šo iekārtu ļauj
tos atkal piesildīt ar ēkas iekštelpu dzesēšanai
novadīto siltumenerģiju.
Apkures un iekštelpu dzesēšanai nepiecie-
šamo enerģiju ēkā var samazināt ievērojami,
tikmēr iedzīvotāju karstā un aukstā ūdens ik-
dienas lietošanas paradumi paliek nemainīgi
un joprojām veido ekvivalentu apjomu apku-
res pieprasījumam gada griezumā. Vasaras
mēnešos bez siltumenerģijas pieprasījuma
karstā ūdens sagatavošanai pastāv arī iekštel-
pu dzesēšanas pieprasījums.
Diemžēl arī jauno dzīvojamo namu projek-
tos tikai retos gadījumos paredz iekštelpu gaisa
rekuperācijas un atdzesēšanas ierīces, jo tās ra-
da papildu izdevumus uzstādīšanā un eksplua-
tācijā, pastāv arī maldīgs iespaids, ka tās ir ak-
tuālastikaidažusmēnešusgadā. Konvenciālais
risinājums paredz uzsilušo gaisu iekštelpā at-
dzesēt ar dzesēšanas sistēmām, kur novadītā
siltumenerģija tiek izlādēta atmosfērā.
Uzņēmumā S plus radītais risinājums pa-
redz atdot telpas siltuma potenciālu notek-
ūdeņu siltuma atgūšanas iekārtai. Uzņēmums
ir izveidojis tehnoloģiju, lai siltumsūkņa radī-
tā enerģija abās izejās tiktu izmantota pilnībā,
izlīdzinot aukstuma un siltuma ciklu nevien-
mērību dienas gaitā (skat. 2.2. attēlu).
Karstā ūdens sagatavošanas un cirkulācijas
siltuma pieprasījums, tāpat arī notekūdeņu
ģenerētais apjoms ēkā ir vērtība, kas gada
griezumā mainās nelielās robežās. Iekštelpu
dzesēšanas pieprasījums ir vērtība, kas atkarī-
ga no āra gaisa parametriem vasaras periodā.
Normālos apstākļos, kad ēka būvēta saska-
ņā ar zema enerģijas patēriņa standartiem,
karstā ūdens un cirkulācijas siltuma jauda būs
lielāka par atgūto notekūdens siltuma un ēkas
iekštelpu dzesēšanas jaudu: (Qkarsts
ūdens
+Qcirkulācija
)= (Qnotekūdeņi
+Qdzesēšana
). Uzņē-
mumā radītās iekārtas uzdevums ir šīs vērtī-
bas tuvināt. Tas nozīmē, ka vasaras mēnešos
iekštelpu dzesēšanu ēkā varēs nodrošināt, da-
ļēji vai pilnībā kompensējot to ar atdzesēto
notekūdeņu potenciālu. BI
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
2.2.attēls. Enerģijas patēriņa līknes vasaras periodā daudzdzīvokļu mājā.
Projekta Inovatīvasnotekūdens
siltumapmaiņasiekārtasprototipa
izstrāde īstenošanu atbalsta
Norvēģijas granti.
0
5
10
15
20
25
30
0
5
10
15
20
25
30
35
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24
KWh
EŽƚĞŬƻĚĞŶƐƐŝůƚƵŵĂƉŽƚĞŶĐŝĈůƐ͕ŬǁŚ
/ĞŬƓƚĞůƉƵĚnjĞƐĤƓĂŶĂƐƐŝůƚƵŵƐ͕ŬǁŚ
ĂƌƐƚĈƻĚĞŶƐƐĂŐĂƚĂǀŽƓĂŶĂƐƵŶĐŝƌŬƵůĈĐŝũĂƐƐŝůƚƵŵƐ͕ŬǁŚ
/archidea.lv /archidealv /archidealv /archidea-lv
+͓ͱPLSHJ9ͧNH3=
;
,PUMV'HYJOPKLHS]
www.archidea.lv
7VY[͊SZ)΍]SHRTZS]PLN΍Z[QHUPKLU[P[͊[PU
WHWSHúPUHHKP[VYPQ)HS[PQHZ]HSZ[T͓YVN͊
;PLúZHPZ[LZüYU͊SZHYOP[LR[΍YHZI΍]UPLJͧIHZ
UKPaHPUHUVaHYWYVMLZPVU͊ͱPLT