1. Gūžas locītavas
attīstības displāzija
(displasia coxae congenita)
Inese Breide
25.11.2009.

2. Definīcija
Gūžas locītavas attīstības traucējumi,
kā rezultātā attīstās locītavas
nestabilitāte, pamežģījums vai pilns
mežģījums
Biežums 1:1000
Biežāk skar kreiso gūžu, 20% abpusēji

3. Raksturīgi:
 Sekls un izlīdzināts
acetabulum
 Hipoplastiska femur
galviņa
 Nenobriedusi, vaļīga
locītavas kapsula
 Nepareiz leņķis starp
femur asi un galviņu

4. Etioloģija
 Prenatāli mehāniskie  Ģenētiskie faktori:
faktori: • Meitenes 5:1
• Tūpļa guļa • Baltā rase
• Pirmdzemdētāja • Ģimenes anamnēze
• Oligohidramnion  Fizioloģiskie faktori:
 Postnatāli mehāniskie • Saišu vājums
faktori: • Hormonālas dabas –
• Bērnu saitēšana relaksīns, estrogēns
 Saistībā ar citām
saslimšanām:
• Torticollis
• Greizā pēda

5. Diagnostika
Agrīna – līdz 3 mēnešiem
Vēlīna – pēc 3 mēnešiem
Klīniskā izmeklēšana
RTG
USG
Artrogramma
CT
MRI

6. Klīniskā izmeklēšana - jaundzimušie
Ortolani mēģinājums
Saņem bērna augšstilbus starp rādītājpirkstu un īkšķi, 4. un 5. pirkstu novieto
uz lielā grozītāja. Lēnām veic abdukciju, dzirdams klikšķis. Pozitīvs tikai
pirmās 2 nedēļas

7. Klīniskā izmeklēšana - jaundzimušie
Barlova provakācijas tests

8. Klīniskā izmeklēšana – 3-6 mēneši
Addukcijas kontraktūra

9. Klīniskā izmeklēšana – 3-6 mēneši
Labās kājas saīsinajums (Galeazzi
tests)

10. KLīniskā izmeklēšana – 3-6 mēneši
Gluteāloun paceles kroku asimetrija –
maza nozīme

11. Bilaterāls mežģījums
Daudz grūtāk diagnosticēt
Bilaterāli ierobežota abdukcija
Nav kājas saīsinājums
Gluteālās un paceles krokas simetriskas

12. Bilaterāls mežģījums
Pozitīvs Klisika tests
Novieto vidējos pirkstus abpusēji uz lielajiem
grozītājiem, rādītājpirkstus uz spina iliaca anterior
superior. Līnijai, kas veidojas savienojot abus
pirkstus jānorāda uz nabu. Pie bilaterāla mežģījuma
tā būs zemāk, jo lielie grozītāji novietoti augstāk.

13. Diagnostika vēlīnā periodā
• Jostas daļas hiperlordoze
• Pīles gaita
• Pozitīvs Trandelenburga simptoms

14. Simptomi pieaugušajiem
Ja netiek diagnosticēts bērnībā –
simptomi parasti parādās ap 30 gadu vecumu
• Sāpes cirkšņa rajonā, kas izstaro uz augšstilbu vai
gluteālo rajonu
• Vājums kājā
• Ierobežots kustību apjoms
• Grūtības staigāt, klibošana
• Klikšķa sajūta
• “grauzoša” sajūta gūžas locītavā

15. Rentgenoloģiskā izmeklēšana
Līdz 3-4 mēnešu vecumam
mazinformatīva, jo zema gūžas
locītavas elementu osifikācijas pakāpe
Agrīni klīniski diagnosticējot, liela
nozīme lai kontrolētu locītavas stāvokli
vēlākā periodā

16. RTG
 Hilgenreinera līnija – velk cauri ileum, ischium un pubis
 Perkina līnija – perpendikulāri iepriekšējai, caur acetabulum
augšējo stūri

17. RTG
Acetabulārajam indeksam jeb leņķim α
jābūt mazākam par 300
Femur kodolam jāatrodas apakšējā
mediālajā kvadrantā
Šentona līnijai, ko velk no femur
kakliņa pa os pubis apakšējo zaru,
jābūt nepārtrauktai
Femur galviņu sāk redzēt no 3-3,5
mēnešiem

18. USG
Plaši izmantojama, jo nav kaitīgā
starojuma un pielietojama jau kopš
dzimšanas
Bieži hiperdiagnostika, jo
jaundzimušiem var būt kustības
locītavā līdz pat 6 mm
2 metodes:
• Grāfa metode
• Dinamiskā stresa metode

19. Artrogrāfija
Piepilda locītavas
kapsulu ar
kontrastvielu
Veic pie slēgtas
repozīcijas. Novērtē
vai tā iespējama un
repozīcijas
efektivitāti (kapsula
un apkārtējie audi)

20. CT un MRI
Biežāk izmanto pēc
repozīcijas, lai
novērtētu femur
galviņas pozīciju
Var veikt MRI ar
kontrastvielu
Var veikt 3D CT

21. Ārstēšana
Piecas vecuma grupas ar atšķirīgu
taktiku
Līdz 6 mēnešiem
6-18 mēneši
18-36 mēneši
3-8gadi
Vecāki par 8 gadiem

22. Ārstēšana līdz 6 mēnešu vecumam
Dažādas abdukcijas sistēmas.
Galvenais mērķis ir stabilizēt locītavu
• Pavļika kāpšļi
• Abdukcijas biksītes (Freika spilvens)
• Von Rosen sistēma
Ārstnieciskā vingrošana
Masāžas
Fizikālās procedūras – parafīna un
ozokerīta aplikācijas, Ca fosfāta
elektroforēze

24. Von Rosen sistēma

25. Ārstēšana 6-18 mēnešu vecumā
Preoperatīva trakcija – 2-3 nedēļas, visbiežāk
leikoplasta abdukcijas ekstenzija.
Diskutabla, mazina avaskulārās nekrozes
biežumu
Slēgta vienmomenta repozīcija ar sekojošu
ģipša pārsēja uzlikšanu
Adduktoru tenotomija – vieglākos gadījumos
slēgta, smagākos vaļēja
Vaļēja repozīcija

26. Ramzeja drošā zona, kur nenotiek
atkārtots mežģījums

27. Ģipša pārsēja uzlikšana

28. Ģipša imobilizācija
Uzliek kājām atrodoties 95o fleksijā un
40o -45o abdukcijā
Turpina 4 mēnešus, mainot ģipsi pēc 2
mēnešiem, bērnam atrodoties vispārēja
anestēzijā
Regulāras kontroles

29. Vaļēja repozīcija
Dažādas pieejas – priekšējā, mediālā,
anteromediālā
Pēc tam ģipša imobilizācija

30. Vaļēja repozīcija

31. Ārstēšana 18-36 mēnešu vecumā
Parasti atklāj ātrāk
Šajā vecumā iegurņa nestabilitātes
rezultāta izveidojas plata starpene,
kājas saīsinājums un jostas daļas
hiperlordoze
Visbiežāk nepieciešama vaļēja
repozīcija ar augšstilba osteotomiju

32. Ārstēšana 3-8 gadu vecumā
Daudz sarežģītāka
Praktiski nevar pielietot trakciju un
vaļēju repozīciju
Nepieciešams veikt augšstilba vai
iegurņa osteotomiju, vai abu
kombināciju

33. Iegurņa osteotomijas
• Salter
• Steel
• Ganz
• Pembertona
• Dega
• Chiari

34. Saltera osteotomija

35. Pembertona osteotomija

36. Steel osteotomija

37. Steel osteotomija rtg

38. Chiari osteotomija

39. Ārstēšana pēc 8 gadu vecuma
Parasti attīstās deģeneratīvs artrīts un
viltus acetabulum
Visbiežāk nepieciešams veikt locītavas
plastiku
Femur galviņu nevar ievietot distāli
acetabulum dēļ deģeneratīvām
izmaiņām
Retos gadījumos veic artrodēzi, bet
tikai pie monolaterālas displāzijas

40. Bilaterāla gūžas locītavas
displāzija 12 gadus vecai meitenei

41. Neārstēta gūžas locītavas
attīstības displāzija

42. Paldies par
uzmanību!