Se ha denunciado esta presentación.
Utilizamos tu perfil de LinkedIn y tus datos de actividad para personalizar los anuncios y mostrarte publicidad más relevante. Puedes cambiar tus preferencias de publicidad en cualquier momento.

10 32 oglhidrati

2.210 visualizaciones

Publicado el

Ogļhidrāti

Publicado en: Educación
  • Inicia sesión para ver los comentarios

10 32 oglhidrati

  1. 1. SAUSIŅA 3.D.: 69-72. lpp POROZOVA 3.D.: 41-43. lpp.
  2. 2. Ogļhidrāti ir organiskās vielas, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis.
  3. 3. Ogļhidrātu iedalījums
  4. 4. Ogļhidrātu iedalījums: monosaharīdi – vienkāršie cukuri, kuru molekulā ir no 3-7 oglekļa atomiem (C3 – triozes, C5 – pentozes, C6 – heksozes): nozīmīgākās pentozes – riboze un dezoksiriboze, kas ietilpst nukleīnskābju sastāvā, nozīmīgākās heksozes C6H12O6– glikoze jeb vīnogu cukurs (daudzu organismu galvenais enerģijas avots), fruktoze jeb augļu cukurs; disaharīdi – veidoti no divām monosaharīdu molekulām: saharoze jeb biešu cukurs (glikoze + fruktoze), laktoze jeb piena cukurs (glikoze + galaktoze),
  5. 5. Ogļhidrātu iedalījums: polisaharīdi – polimēri, kas veidojušies no daudziem simtiem vai tūkstošiem monosaharīdu molekulām: ciete – augu rezerves viela (augi to uzkrāj saknēs un augļos, pēc vajadzības sašķeļ, veidojas glikoze; tāpēc, piemēram, saluši kartupeļi paliek saldi, saldi ir dīgstoši graudi, bērzu sulas pavasarī utt.), glikogēns – dzīvnieku (arī cilvēka) un sēņu rezerves viela. Dzīvniekiem uzkrājas aknās un muskuļos, pēc vajadzības tiek sašķelts par glikozi,
  6. 6. celuloze – veido augu šūnapvalkus, molekulas satur ļoti izturīgas saites, molekulas pavienojas izturīgās šķiedrās, tāpēc padara augus izturīgus. Vairumam dzīvnieku (arī cilvēkam) celulozes šķiedras gremošanas traktā nesadalās un nevar būt kā enerģijas avots, bet ir ļoti noderīgas kā balastvielas. Daudziem zālēdājiem dzīvniekiem (kazām, aitām, govīm) kuņģī ir speciāls nodalījums, kurā dzīvo baktērijas, kas spēj sašķelt celulozi un iegūt no tās sagremojamas barības vielas,
  7. 7. hitīns – veido krabju, kukaiņu un zirnekļu ārējo skeletu un sēņu šūnapvalkus. Veidots no glikozes molekulām un aminogrupām (-NH2).
  8. 8. Materiāli papildus mācībām SAUSIŅA 3.D.: 69-72. lpp POROZOVA 3.D.: 41-43. lpp. http://www.dzm.lu.lv/bio/IT/B_11/default.aspx@t abid=9&id=310.html http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercis e?exerciseId=5e7d3bf7-056f-4496-b338- 040500c96fe5&parentType=VirtualSchool&parent Id=2258 http://www.youtube.com/watch?v=_qf_r5EVP6U

×