4. Impulss
Vairākiem ķermeņiem pārvietojoties, var notikt šo
ķermeņu sadursme, kuras rezultātā
var mainīties ķermeņu kustības ātrumi,
ķermeņi var sadalīties
ķermeņi var deformēties un mainīt formu
http://www.coolnotions.com/AGifs/gifs56.htm http://www.tumblr.com/tagged/glass%20gif
5. Impulss
Sadursmju raksturošanai izmanto fizikālo lielumu
impulsu.
Par impulsu p sauc ķermeņa masas
m un ātruma v reizinājumu
p = mv
Impulsa SI mērvienība ir kg·m/s
Impulss ir vektoriāls lielums. Tā virziens sakrīt ar
ātruma vektora virzienu
6. Impulss
Impulsa lielumu nosaka
ķermeņa masa
ķermeņa kustības ātrums
http://www.dzm.lu.lv/fiz/IT/VM_F_10/saturs/5_temats/sadursme.htm
http://zonalandeducation.com/mstm/physics/mechanics/momentum/definition/momentumDefinition1.html
7. Impulsa saglabāšanas likums
Ja notiek vairāku ķermeņu sadursme, tad
noslēgtās sistēmās* impulsu summa
pirms sadursmes ir vienāda ar impulsu
summu pēc sadursmes
* noslēgtā sistēmā ārējās iedarbības uz ķermeņu sistēmu
kompensējas
12. Impulsa saglabāšanas likums
Absolūti elastīgās sadursmēs saglabājas arī
ķermeņu sistēmas kopējā enerģija
Elastīgā sadursmē mijiedarbojas no elastīgiem materiāliem (piemēram, gumijas,
tērauda u.c.), izgatavoti ķermeņi (tenisa bumbiņas, biljarda lodes).
Absolūti neelastīgās sadursmēs pēc sadursmes
kinētiskās enerģijas summa samazinās
Neelastīgā sadursmē daļa sistēmas pilnās mehāniskās enerģijas pāriet siltumā vai
ķermeņu iekšējā enerģijā. Neelastīgā sadursmē ķermeņi neatgriezeniski
deformējas.
http://iliketowastemytime.com/2012/04/09/best-animated-gif-images-pt1-30-pics
http://www.gifbin.com/984211
13. Spēka impulss (trieciens)
Ķermeņu mijiedarbība var notikt dažādā ilgumā un ar
dažādu spēku.
Spēks rodas, jo īsā laikā izmainās ķermeņa impulss p.
Sadursmju raksturošanai var izmantot lielumu –
spēka impulsu.
Par spēka impulsu sauc spēka F un tā
darbības laika Δt reizinājumu.
F Δt = m Δv
14. Spēka impulss (trieciens)
Spēka impulss sadursmes laikā ir
vienāds ar impulsa izmaiņu.
Lecot no augstuma h, pirms
saskares ar zemi cilvēka ātrums ir v.
Saduroties ar zemi, ļoti strauji
ātrums samazinās līdz 0. Samazinās
cilvēka impulss un veidojas spēks,
ar kuru kājas saduras ar zemi.
Ja palielina sadursmes laiku,
ķermeņa iedarbības spēks ar zemi
nav tik liels.
http://www.gifbin.com/982870
15. Spēka moments
Spēks var likt ķermenim rotēt ap asi. Šādā gadījumā
spēka iedarbību uz ķermeni raksturo ar spēka
momentu M.
Par spēka momentu M sauc
spēka F un tā pleca L
reizinājumu
M=FL [N ·m]
http://www.newworldencyclopedia.org/entry/torque
19. Spēks un spēka moments
mehāniskajās konstrukcijās.
http://www.dzm.lu.lv/mat/atbalsts1/Fizika9/VM/9_4/F_9_
(svira)
http://www.dzm.lu.lv/mat/atbalsts1/Fizika9/VM/9_4/F_9_
(trīsis)
http://www.dzm.lu.lv/mat/atbalsts1/Fizika9/VM/9_4/F_9_
(grieztuve)
21. Kopsavilkums
Impulss: p = mv
Impulsa saglabāšanas likums - impulsu summa
pirms sadursmes ir vienāda ar impulsu summu
pēc sadursmes.
Spēka impulss: F Δt = m Δv
Spēka moments: M=FL.
Spēks un spēka moments mehāniskajās
konstrukcijās – svira, lāpsta, knaibles, ķerra,
zobrati...
22. 1. Ragaviņas sāk slīdēt no uzkalna, kura augstums h ir 10 m,
nogāzes garums l ir 20 m. Ragaviņu masa ir 60 kg.
A. Noteikt smaguma spēka darbu ragaviņu kustībā pa kalna
nogāzi.
Uzdevums:
m = 60 kg
h = 10 m
l = 20 m
A - ?
A= 60 · 10 · 10 = 6000 JA = mgh
23. 1. Ragaviņas sāk slīdēt no uzkalna, kura augstums h ir 10 m,
nogāzes garums l ir 20 m. Ragaviņu masa ir 60 kg.
B. Noteikt ragaviņu kinētisko enerģiju kalna pakājē, ja berzes un
pretestības spēku kopējais darbs ragaviņu kustībā ir 1200 J.
Uzdevums:
m = 60 kg
h = 10 m
l = 20 m
Asm = 6000J
Apret=1200J
Wk - ?
Wk = 6000 – 1200
= 4800 J
Wp = Asm
Wp kalna virsotnē =
= Wk kalna pakājē - pretestības spēku darbs
Wk = Wp - Apret
24. 1. Ragaviņas sāk slīdēt no uzkalna, kura augstums h ir 10 m,
nogāzes garums l ir 20 m. Ragaviņu masa ir 60 kg.
C. Noteikt ātrumu, kādu ragaviņas sasniedza kalna pakājē.
Uzdevums:
m = 60 kg
h = 10 m
l = 20 m
Asm = 6000J
Apret=1200J
Wk = 4800J
v - ?
2
2
mv
Wk =
m
W
v k2
=
smv /6,12
60
48002
=
•
=
25. 1. Ragaviņas sāk slīdēt no uzkalna, kura augstums h ir 10 m,
nogāzes garums l ir 20 m. Ragaviņu masa ir 60 kg.
D. Noteikt ragaviņu impulsu kalna pakājē.
Uzdevums:
m = 60 kg
h = 10 m
l = 20 m
Asm = 6000J
Apret=1200J
Wk = 4800J
v = 12,6 m/s
p - ?
p = 60 · 12,6 = 756 kg·m/sp = mv
26. Mājas darbs:
Slēpotājs sāk slīdēt no uzkalna, kura augstums h ir 50 m,
nogāzes garums l ir 200 m. Slēpotāja masa ir 70 kg.
A. Noteikt slēpotāja potenciālo enerģiju kalna virsotnē.
B. Noteikt smaguma spēka darbu slēpotāja kustībā pa kalna nogāzi.
C. Noteikt slēpotāja kinētisko enerģiju kalna pakājē, ja berzes un
pretestības spēku kopējais darbs šajā kustībā ir 3500 J.
D. Noteikt ātrumu, kādu slēpotājs sasniedza kalna pakājē.
E. Noteikt slēpotāja impulsu kalna pakājē.
27. Materiāli papildus mācībām
Puķītis P. Fizika 10. klasei. 78-83. lpp.
Puķītis P. Fizika 10. klasei. Praktiskie darbi. –65-67. lpp.
Šilters E., Reguts V., Cābelis A. Fizika 10. klasei. 128-150.– lpp.
UZDK: Dzērve U., Eidiņš I. Fizikas uzdevumu krājums 10. klasei. 76-93.lpp.
Informācija internetā:
http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/PassExercise?
resultId=14839562&parentType=VirtualSchool&parentId=587&fullscreen=0
http://www.dzm.lu.lv/fiz/IT/F_10/default.aspx@tabid=3&id=303.html
Informācija krievu valodā:
http://interneturok.ru/ru/school/physics/10-klass/bmehanika-sistemy-telb/zakony-izmeneniya-
sohraneniya-impulsa-i-energii-dlya-sistemy-materialnyh-tochek
http://interneturok.ru/ru/school/physics/10-klass/bmehanika-sistemy-telb/centr-tyazhesti-i-
centr-inercii-usloviya-ravnovesiya-tverdogo-tela