3. Priekšdziedzera iekaisums
• Viena no biežāk sastopamām vīriešu slimībām
ir priekšdziedzera iekaisums - hronisks
prostatīts.
• Ar to sirgst gandrīz katrs otrais (40-60 %)
vīrietis.
• Nediagnosticēta un neārstēta iekaisuma
rezultātā rodas saaugumi, kas var radīt
priekšdziedzera atrofiju un sklerozi.
Prostatas iekaisums var būt neauglības cēlonis.
4. Priekšdziedzera iekaisums
Maksimālā saslimstība vērojama 18-30 gadu
vecumā.
Pēdējo gadu laikā aizvien biežāk sāk novērot
jauniem vīriešiem.
Ja gadus 20 atpakaļ, vidējais vīriešu vecums, kādā
diagnosticēja hroniskus priekšdziedzera iekaisumus
bija ap 30 gadu vecumu,
tad mūsdienās, jau 18-19 gadus veciem vīriešiem
tiek diagnosticēts hronisks priekšdziedzera
iekaisums.
5. Priekšdziedzera iekaisums
Izšķir akūtu un hronisku prostatītu
Slimības cēlonis var būt:
1) specifisku iekaisumu ierosinātāji - gonokoki,
trihomonas, tbc mikobaktērijas;
2) nespecifisku iekaisumu ierosinātāji - streptokoki,
stafilokoki, zarnu nūjiņas, patogēnās sēnes, vīrusi;
3) jaukta infekcija;
4) aseptisks priekšdziedzera iekaisums sastrēguma
izraisīts prostatīts - tā pamatā ir sekrēta, asins un
limfas sastrēgums priekšdziedzerī un mazajā
iegurnī.
6. Pēc klīniskās gaitas un morfoloģiskām
pārmaiņām izšķir vairākas PROSTATĪTA
formas:
1) Katarālo formu - iekaisums skar priekšdziedzera
folikulu izvadkanālus;
2) folikulāro formu - iekaisums skar atsevišķus
dziedzera folikulus;
3) intersticiāli parenhimatozo formu - iekaisums
skar kādu no dziedzera daivām vai visus
dziedzera audus.
Šajā gadījumā cieš viss organisms, jo
priekšdziedzera inkretoriskās funkcijas traucējumu
dēļ samazinās asins proteolītisko fermentu
aktivitāte.
7. Iekaisums var izplesties uz blakusorgāniem:
•
•
•
•
urīnizvadkanālu - prostatouretrīts;
sēklas pūslīšiem - vezikulīts;
apkārtējiem audiem - periprostatīts;
uz vēnu pinumiem.
8. Aseptisks sastrēguma prostatīts
Sastrēguma prostatīts parasti veidojas no atteces
traucējumiem mazajā iegurnī.
Sastrēguma izraisītu prostatītu gadījumos paralēli
jau esošam iekaisumam pievienojas infekcija.
Cēlonis: ilgstoša atturēšanās no dzimumdzīves, bieži
ir pārtraukti dzimumakti, neregulāra dzimumdzīve,
kā arī sēdošs darbs, u.c.
Austrumu tautas medicīna uzskata, ka sastrēguma
priekšdziedzera iekaisums veidojas sakarā ar
seksuālās enerģijas bloku veidošanos un seksuālās
enerģijas uzkrāšanos mazajā iegurnī.
9. Akūts prostatīts
Akūtus priekšdziedzera iekaisumus diagnosticē
daudz retāk nekā hronisku.
Akūta prostatīta gadījumā ir sāpes vēdera
lejasdaļā, dzimumorgānos, bieža, sāpīga
urinēšana, var būt paaugstināta t.
Stromā neitrofilu infiltrācija.
10. There is marked neutrophilic infiltrate within and around glands. Some glands are partially
destroyed. The term ‘prostatitis’ is a clinical term and perhaps should not be used in pathology
reports. A pathologist should only comment upon the presence or absence of inflammation.
11. Hronisks prostatīts
Biežāk slimība norit hroniski.
Hroniskam prostatītam raksturīgas ļoti dažādas pazīmes.
Hroniski priekšdziedzera iekaisumi parasti norit ar vāji
izteiktiem simptomiem, tikai saasinājumu periodos, sūdzības
rodas izteiktākas.
Biežāk - dizūriskas sūdzības vai izdalījumi no urīnizvadkanāla.
Dizūriskie simptomi:
• bieža urinācija;
• vāja urīna strūkla;
• nepieciešamība urinēt naktī - jauniem vīriešiem urinācija
naktī var būt vienīgais šis slimības simptoms.
12. Alerģiski simptomi - sūdzības, kas saistītas ar sāpēm:
• neregulāra, īslaicīgas niezošas, dedzinošas sajūtas urīnizvadkanālā - īpaši urinācijas beigu
posmā;
• diskomforta sajūta starpenē, velkošas sajūtas defekācijas laikā;
• nepatīkamas, velkošas sajūtas orgasma laikā,
• sāpes starpenē, kas var izstarot uz taisno zarnu, cirkšņiem, sēkliniekiem, urīnizvadkanālu.
Seksuāla rakstura traucējumi:
• priekšlaicīga ejakulācija;
• diskomforta sajūta ejakulācijas laikā vai pēc tās;
• samazināts spermas daudzums;
• dzimumtieksmju pavājināšanās;
• orgasma - labsajūtas zušana ejakulācijas brīdī.
Pie minētām sūdzībām jāmin vispārīgie simptomi, ko rada intoksikācija un hormonāli
traucējumi:
• ātra nogurdināmība;
• pazeminātas darba spējas;
• nomāktības sajūta;
• iespējama periodiska ķermeņa temperatūras paaugstināšanās;
• psihoneiroloģiskie simptomi - paaugstināta uzbudināmība, slikts miegs, apātija,
galvassāpes.
14. Terapija
• Akūta prostatīta gadījumā ārstē pamatslimību,
lieto pretmikrobu līdzekļus, dažreiz arī
priekšdziedzera masāžu, mikroklizmas, dūņu
terapiju u.tml.
• Hroniska intersticiāli parenhimātozā prostatīta
gadījumā lieto dažādus proteolītiskos fermentus
(tripsīnu, fibrinolizīnu, streptāzi, streptodekāzi
u.c), kā arī heparīnu.
• Profilaktiski – ievērot higiēnu.
15. Izmantotās literatūras saraksts
• http://webpathology.com
• www.seksologs.lv/sastreguma-prostatits.html
• http://www.mensfaq.com/lv/veseliba/sekss/1
37-iekaisums.html
• http://www.neslimo.lv/pme/?name=prostatits