Muzikālās gaumes un LV radiostaciju piedāvājums. Prezentācija no pasākuma CELMLAUZIS (RADIO UN TELEVĪZIJAS DIENA). RīgaTV 24, Blaumaņa iela 32-1A, Rīga.

1. Ma.soc. Jānis Daugavietis
Radiostaciju piedāvājums – tirgus nosacījumi un radioklausītāju gaidas
CELMLAUZIS (RADIO UN TELEVĪZIJAS DIENA)
RīgaTV 24, Blaumaņa iela 32-1A, Rīga
2014.g. 21.marts

2. «Burn down the disco
Hang the blessed DJ
Because the music that they constantly play
IT SAYS NOTHING TO ME ABOUT MY LIFE»
(no The Smiths dziesmas "Panic ", autori Morrissey/Johnny Marr, 1986)

3. Jautājumi un plāns
Kā muzikālās gaumes sadzīvo ar radio piedāvājumu, un
kas būtu ‘sakāms’ valstij?
TEORIJA
(gaume un identitāte)
DATI
(iedzīvotāju demogrāfija, muzikālās gaumes, radio piedāvājums)
DISKUSIJA
(tirgus un kultūrpolitika [kvotas])

4. Gaume
(socioloģiskā interpretācija)
...ir mūzika, ko patērējam
(uztveram, izvēlamies, mīlam, saprotam, gribam...)
Mākslas darba (iesk. mūzikas) baudīšanas mehānisms un
priekšnoteikumi (P.Burdjē)
• mūzika ir ‘šifrs’ un tā atslēgšanai nepieciešamas ‘atslēgas’
• šos instrumentus (atslēgas, kodus) mēs iegūstam mācoties un
ar pieredzi
Secinājums: «kapitālu determinisms»
Mūsu spēju (vai nespēju) uztvert noteiktu mūziku ietekmē un nosaka dažādi
mūsu ‘kapitāli’– ekonomiskais, sociālais, kultūras, izglītības u.c.

5. Mūzika un identitāte
Mūzikas uztveršanas nosacījums – spēja identificēties
(pieņemt, izprast...) ar vēstījumu (skat. epigrāfu).
Muzikālās gaumes jeb identitātes divi posmi:
– identitātes veidošanās process
(socializācija [‘mans laiks’, ‘mana mūzika’])
– ...un pārējā dzīve
(vairumam cilvēku gaumes kopš jaunības nemainās)
Secinājums: gaumes ir stabilas un tipiskas
PS Mūzika – galvenais jauniešu identitāšu avots.

6. Postmodernitātes komentārs
Identitāte(s) mūsdienās nav stabilas, tās ir daudz
mainīgākas nekā agrāk
(piem., etniskā piederība, dzimums, sociālā piederība)
Identitāte ir nevis stabila, bet drīzāk plūstoša, mainīga, brīva, šķirda,
hibrīda, heterogēna...
Omnivorisma jeb visēdāju tēze
gaumes un patēriņš ir kļuvis daudzveidīgāks, mazāk izslēdzošs*
Citi pētījumi to apstiprina, bet tas attiecas tikai uz augstāko slāņu
iedzīvotājiem, vairums zemāko slāņu cilvēki ir un paliek izteikti
‘vienēdāji’ (piem., klausās tikai popmūziku vai šlāgeri)
*Peterson, Richard, & Kern, Roger. (1996). Changing Highbrow Taste: From Snob to Omnivore. American
Sociological Review, 61(5), 900-907.

7. Einleitung in die Musiksoziologie: zwolf theoretische Vorlesungen’(1962)
Viens no pirmajiem veidoja mūzikas
klausīšanās tipoloģiju, un tikai vienu
tipu uzskatīja par īsti masveidīgu:
«[..] spītīgs tās sabiedrības fasādes
pielūdzējs, kuras grimases lūkojas uz viņu
no ilustrēto žurnālu lapām.»
Izklaides (entertainment) tips:
mūzika fonam un komfortam, pasīvs
konformists, patērētājs un mietpilsonis
Adorno klausītāju tipoloģija

8. Latvijas iedzīvotāji
identitāšu jeb segmentu elementi
Kā radio klausītāju segmentēšanā, tā arī mūzikā
šie joprojām ir būtiski dalījumi, kas šķeļ
indivīdu gaumes:
– tautība
– vecums
– izglītība
– ienākumi
– dzīvesvieta
– ...

9. Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra 2011. gada 1. janvārī un iedzīvotāju skaita samazinājums, salīdzinot ar iepriekš publicētajiem datiem.
Latvijas sabiedrība noveco,
un līdz ar to ‘noveco’ arī
radio saturs (mūzika).
Arvien vairāk par
radiostacijām varēsim teikt,
ka tas spēlē ‘retro’.

10. Ritvars Eglājs

11. 2012.gada «valodu» referenduma rezultāts pa novadiem.
Valsts iedzīvotāju etniskā piederība stipri korelē ar viņu politisko rīcību,
tāpat kā ar muzikālo gaumi (skat. tālāk).

12. Gaumes
daži dati

13. EC. (2003). New Europeans and Culture Candidate Countries Eurobarometer (Vol. 2003.1, March-May): Directorate General Education and Culture.

14. ES kandidātvalstu (2003.) divu vecuma grupu jauniešu klausītākie mūzikas stili (% no attiecīgās grupas).
(iepr. avots)
Jauniešu gaumes būtiki atšķiras no pieaugušo, piem., RAP mūzika ir viņu
otrais-trešais mīļākais žanrs. Kura no Latvijas raidstacijām regulāri un
sistemātiski atskaņo hip hop/rap? Neviena, ja neskaita pāris marginālus
radio.

15. Rīgas vidusskolēnu (2002. un 2010.) un Latvijas studentu (2006.) aptaujas

16. Trīs mūzikas patēriņa tipi
Pētnieki konstatē, ka Latvijas mūzikas patērētājus var
dalīt trīs lielās grupās:
• popmūzikas
• šlāgera un kantrī
• dažādu žanru (iesk. klasiskās mūzikas)
«Pētījuma rezultātā tika konstatētas 3 izteiktas respondentu kopas ar dažādiem
mūzikas patēriņa principiem. Divas no tām izrāda „vienēdāju” tendences – pirmā ar
izteiktu popmūzikas patēriņu, otrā - šlāgera un kantrī mūzikas cienītāji. Trešā šķira
demonstrē krietni sarežģītāku, proti, „visēdāju principu”, jo patērē ne tikai dažādus
žanrus, bet arī izrāda noslieci par labu uz „elitāriem” žanriem, tādiem kā opera un
klasiskā mūzika.
Piesaistot šķiras statusa skalai, kas izveidota, balstoties uz profesionālā ranga
datiem, var konstatēt izteiktu saikne starp respondenta sociālo statusu un viņa/viņas
mūzikas patēriņu. Augstākam statusam ir piesaistīti sarežģītāki mūzikas klausīšanas
principi» (49.lpp.)
Ķīlis, Roberts, Mūriņš, Sandris, Siliņa, Daina, Klāsons, Gints, Kovaļenko, Maksims, & Stafecka, Anna. (2007). Kultūras patēriņš
(ziņojums par socioloģiskās aptaujas rezultātiem). Rīga: SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”.

18. Latvijas radio formāti
dominē Adult Contemprary/Top40
iepriekšējo desmitgažu mūzika + kaut kas no aktuālā/dejojamā vai
vēl vecākas desmitgades (pirms 80-jiem)....
pamatauditorija – PIEAUGUŠIE (35+)
ārpusē – minoritātes, nišas, kabatas (piem., tīņi, HH, etno, folk...)
3 mūzikas dilstošā īpatsvarā – rietumu, RU,
LV (latviešu)
vai nu katra atsevišķi, vai kopā ar rietumu – nav LV+RU

19. Auditoriju pārklāšanās indekss
Radio ALISE + 98 RETRO FM 225
Latvijas Radio 4 145 Hiti Rossii / Russkoje Radio 226
Latvijas Radio 2 154 Radio TEV 228
Latvijas Radio 1 160 Radio SWH 233
TOP Radio 164 Radio MIX FM 102,7 236
EHR (Eiropas hitu radio) 198 Latvijas Radio 3 240
Radio Skonto 200 Star FM 240
Kurzemes radio 203 AUTORADIO 244
Latvijas Kristigais radio 205 Super FM 275
SWH + 220 EUROPA PLUS 99,5 FM 275
Jumor FM 88,6 295
Jo lielāks indekss, jo lielāka daļa radiostacijas klausītāju klausās arī citas raidstacijas.
Autora aprēķini. Avots: Nacionālais Mediju Pētījums Radio Ziema 2014, 2014 TNS.

20. Auditoriju profils: tautība (%)
latvieši citi
Latvijas Radio 1 93 7
Latvijas Radio 2 90 10
Latvijas Radio 4 9 91
Radio SWH 89 11
SWH + 22 78
Radio MIX FM 102,7 35 65
Jumor FM 88,6 20 80
Dominē raidstaciju dalījums «latviešu» un «krievu», ar
dažiem izņēmumiem:
Latvijas Radio 3 70 30
EHR (Eiropas hitu radio) 75 25
Nacionālais Mediju Pētījums Radio Ziema 2014, 2014 TNS, 85.lpp.

21. TOP Radio 50 / 50
„deju mūzika”, „танцевальная музыка с ритмичным содержанием”
"Сам НАНА, Андрис ,ТОП-Руслан :)))"

22. Ko vēlas radioklausītājs?
• fonu
(netraumējošu, atpazīstamu)
• savu valodu
(sarunu un mūzikas)
• savu mūziku
• vietējās ziņas

23. Ko vēlas industrija?
‘Pietiekami lielus’ gaumju segmentus
Ko darīt ar pārējiem?
(nišām, kabatām, minoritātēm – kuras ir par mazu vai par
maksātnespējīgām, lai viņu gaumēm tiktu veidots īpašs
radio saturs)
... te ‘tirgū’ vajadzētu iejaukties valstij
(jo tai ir jārūpējas par visiem iedzīvotājiem, jo īpaši – par
neaizsargātākajiem)

24. Mūzika un politika
Mākslas, kultūras funkcijas:
pirmkārt politiskas, nevis estētiskas (P.Burdjē)
Galvenie kultūrpolitikas uzdevumi, ar kultūras
palīdzību veidot vai celt:
1. nacionālo identitāti;
2. ienākumus;
3. iedzīvotāju morāli (O. Bennett, 1997)

25. Kultūrpolitika (2)
Citas intervences jomas un uzdevumi:
• atbalsts noteiktām vērtībām – patriotisma, elitisma, demokrātijas,
vienlīdzības, līdzdalības, līdztiesības, līdzdalības ideoloģiju propogandēšana un
iemiesošana;
• iedzīvotāju nodarbinātība – brīvā laika lietderīgas izmantošanas
problēmas risināšana;
• mākslas attīstīšana – estētiskā izcilība;
• sociālā kohēzija, integrācija (dominē mūsdienās);
• kopienas attīstība – dzīves kvalitātes uzlabošana, pilsoniskās
aktivitātes veicināšana (dominē mūsdienās).
Nacionālās kultūras protekcionisms – pasaulē pieņemta
prakse
l’exception culturelle (‘kultūras izņēmuma’ princips)

26. Kvotu diskusija
Tipiskie kontrargumenti:
• LV mūzika nav kvalitatīva
• LV mūzika nav pietiekamā kvantitātē
• «klausītāji negrib» LV mūziku
Aiz tiem stāv pretestība šai potenciālajai uzņēmējdarbības (radio) regulēšanai.
Prognoze: ja tirgū palielināsies pieprasījums pēc vietējās mūzikas (ieviešot kvotas
Latvijas un/vai latviski skanošai mūzikai, t.i. raidstacijām būs jāspēlē noteikts
procents vietējās mūzikas [piem., 40% no visām dziesmām]), tās kļūs vairāk, tā būs
kvalitatīvāka un daudzveidīgāka, bet latviešu klausītājs ātri pieradīs pie lielāka
vietējās mūzikas īpatsvara, kā to pierāda Latvijas Radio 2 (spēlē tikai latviešu
mūziku) vai vietējie ‘krievu’ radio (tajos dominē Krievijas mūzika).
Kvotu ieviešanas procesa potenciālās problēmas:
• lobiju spēku samērs
• LR kultūrpolitikas specifika (tās «nacionālisms» un popkultūras, iesk., populārās mūzikas, ignorēšana)

27. Kopsavilkums
1. To var uzskatīt par draudu nacionālai valstij, ka tās raidviļņos dominē citu
kultūru mūzika, t.i. rietumu (pamatā – ASV) un Krievijas, bet Latvijas mūzikas
īpatsvars ir mazāks par katru no tām atsevišķi ņemtām.
"Tā pavirši aprēķinot šo 25 radiostaciju kopējo raidlaiku, pašmāju mūzikai atvēlēti aptuveni
15%, bet mūzikai krievu valodā aptuveni 50%." (2008 Jānis Žilde)
2. Drauds ir arī «nepietiekami lielo» gaumes segmentu ignorēšana, t.i. daļas
sabiedrības ‘atstāšana ārpus’ nacionālajiem radioviļņiem. Īpaši problemātiski tas
ir sabiedrisko mediju kontekstā: valstij ir jāspēj uzrunāt krietni lielāks īpatsvars
savu iedzīvotāju.
Es to dēvēju par smagu kultūrpolitikas kļūdu (arī mediju, integrācijas un citu
politiku kļūdu). Popkultūras ignorēšana un popkultūras industrijas atstāšana
pašplūsmā nav pieļaujama, jo tā ir vairuma iedzīvotāju ikdiena un tā veido mūsu
kultūras patēriņa absolūti lielāko daļu.
PS Latvijas sociologi to savos pētījumos atkārto gadu no gada.

28. Paldies!