2017. gada marta Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītājas Sandras Zariņas prezentācija par biežākajām darba devēju pieļautajām kļūdām, izmeklējot darbā notikušos nelaimes gadījumus
Darba devēju biežāk pieļautās nepilnības darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas procesā
1. Darba devēju biežāk pieļautās nepilnības darbā
notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas procesā
Sandra Zariņa,
VDI Darba aizsardzības nodaļas vadītāja
Sandra.Zarina@vdi.gov.lv
27.03.2017., Rīga
3. Darbā notikušo letālo nelaimes gadījumu uz 100 000 strādājošajiem skaita
dinamika Baltijas valstīs (2011. – 2016.)
3
4.05
5.1
5.3
5.1
3.5
4.44
4.51 3.92
5.24
3.32
4.24
3.1
2.2
3.2
2.6 2.5
2.05
1.94
1.8
1.62
0
1
2
3
4
5
6
2011 2012 2013 2014 2015 2016*
Lietuva Latvija Igaunija vidēji Eiropas Savienībā
*Par 2016. gadu grafikā norādīti operatīvie dati
4. Nozares, kurās 2016. gadā visbiežāk notikuši nelaimes
gadījumi darbā
4
554
519
31
4
281
234
36
11
236
219
16
1
135 127
8 0
129 113
14
2
123
80
38
5
74 58
9 7
0
100
200
300
400
500
600
Apstrādes
rūpniecība
Transports un
uzglabāšana
Vairumtirdzniecība
un
mazumtirdzniecība
Veselība un
sociālā aprūpe
Valsts pārvalde un
aizsardzība
Būvniecība Lauksaimniecība,
mežsaimniecība
kopā nesmagi smagi letāli
*Par 2016. gadu grafikā norādīti operatīvie dati
5. Darba devēju/ kompetento institūciju biežāk pieļautās nepilnības:
5
Nelaimes gadījuma darbā izmeklēšanas akts tiek aizpildīts, neizlasot
noteikumus;
Pirms nelaimes gadījuma darbā akta sastādīšanas nelasa VDI metodisko
materiālu:
http://www.vdi.gov.lv/lv/darba-aizsardziba/informacija-par-ng-pazinosanu/
Nepilnīgs nelaimes gadījuma apstākļu apraksts;
Joprojām tiek izmantotas vecās akta veidlapas (mainītas 2014. gadā);
Nesavāc visus dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījumu;
Nelaimes gadījumu apstākļu apraksts bieži sastādīts, pamatojoties uz
pieņēmumiem;
Pēc akta reģistrēšanas vienu akta eksemplāru neizsniedz vai nenosūta
cietušajam;
6. Darba devēju/ kompetento institūciju biežāk
pieļautās nepilnības:
6
Darba devēji neiepazīstina cietušos ar nelaimes gadījuma izmeklēšanas
materiāliem;
Nelaimes gadījuma akta veidlapā neieraksta traumējošos faktorus un
cēloņus (biežākais cēlonis- darbinieka neuzmanība);
Atkārtoti neizvērtē darba vides riskus, neparedz pasākumus nelaimes
gadījuma cēloņu novēršanai, neveic neplānoto instruktāžu;
Nelaimes gadījumus, par kuriem sastādīti akti, nereģistrē nelaimes
gadījumu darbā uzskaites žurnālā;
Nenosūta VDI paziņojumu par darba devēja zaudējumiem sakarā ar
notikušo nelaimes gadījumu darbā.
7. Nelaimes gadījuma akta forma atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta
noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”
1. pielikumam
7
8. Nelaimes gadījuma akta forma atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta
noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”
1. pielikumam
8
Traumējošo faktoru jānorāda atbilstoši
MK noteikumu Nr. 950 5. pielikuma
prasībām nevis kāds no kodiem, kas
norādīts ārstniecības iestādes izziņā par
traumas smaguma pakāpi.
9. Nelaimes gadījuma akta forma atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta
noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”
1. pielikumam
9
10. Piemērs
10
Nodarbinātais veica darbu tranšejā, kurai nebija nostiprinātas
sānu sienas. Notika zemes nogruvums un cietušais tika apbērts
līdz viduklim un guva nesmagas traumas.
•Darba devējs nelaimes gadījuma izmeklēšanas akta 6.p. kā cēloni bija
norādījis darba aizsardzības instrukcijas nr.3 neievērošanu, kurā bija noteikts: ....
« neveikt darbus tranšejās, kurām ir nenostiprinātas sānu sienas»...
•Darba vietā nekādi tranšeju stiprinājuma elementi nebija piegādāti;
•Ko vajadzēja nodarbinātajam darīt?
•Kāds ir nelaimes gadījuma darbā cēlonis?
2016. gada datiem iespējams klāt vēl nāks 4 – smagie un 6 letālie, kas varētu būt saistīti ar darba vides faktoru iedarbību.
Statistika par bojā gājušajiem uz 100 000 2016. gadā mainīsies, jo daļa letālo nelaimes gadījumu vēl atrodas izmeklēšanā.
Saskaņā ar Eurostat informāciju vidējie rādītāji Eiropas Savienības valstīs par 2013. gadu un 2014. gadu ir uzskatāmi par operatīvajiem datiem.
Apstrādes rūpniecība nemainīgi arī 2016. gadā kopējo nelaimes gadījumu skaita ziņā ir 1. vietā. Šī nozare aptver ļoti daudz apakšnozares. Analizējot apstrādes rūpniecības apakšnozares, ir redzams, ka pirmajā vietā kopējo nelaimes gadījumu skaita ziņā ir kokasptrādes nozare. No 554 apstrādes rūpniecības nozarē notikušajiem nelaimes gadījumiem 212 nelaimes gadījumi ir notikuši tieši kokapstrādes nozarē (tas ir 38 %). Nākamā lielākā grupa ir pārtikas produktu ražošana un dzērienu ražošana (97 NG). No 545 nelaimes gadījumiem 309 ir notikuši šajās trīs minētajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs (tas ir 55,8 %)
Ja 2015. gadā transporta un uzglabāšanas nozare ierindojās 3. vietā, tad 2016. gadā tā ir 2. vietā. 2016. gadā minētajā nozarē kopējais nelaimes gadījumu skaits ir pieaudzis par 22% (no 230 NG uz 281NG). Būtiski ir pieaudzis smago nelaimes gadījumu skaits (no 26 uz 36 jeb pieaudzis par 38.75%). Arī letālo nelaimes gadījumu skaits ir pieaudzis (no 8 uz 11 jeb par 37,5%)