Die unaufhaltsame Karriere des Antisemiten und SS-Obersturmbannführer Dr. Fri...
Mets fm 2013_28_nauda_nak._latvija_aug
1. EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –EIRO NĀK –
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
PAŠIEM SAVS,
EIRO NĀK –
PAŠIEM SAVS,
DROŠS UN PELNĪTS!
2013
METS (elektroniskā kopija)
Metu konkursam„Euro ieviešanas komunikācijas stratēģijas izstrāde un īstenošana saskaņā ar“Eiro ieviešanas stratēģiju Latvijā”
un“Latvijas Nacionālā euro ieviešanas plānu””(Metu konkursa iepirkuma identifikācijas Nr. – FM 2013/28)
Devīze:“Nauda nāk. Latvija aug!”
3. ★ ★ ★ ★ ★ 3
Eiro ieviešanas kampaņas mērķi ir ambiciozi. Ir jāsasniedz 90 % Latvijas
iedzīvotāju informētība. 60 % iedzīvotāju jājūtas ne vien pietiekami informētiem
par eiro ieviešanas norisēm, bet arī jāapzinās šī procesa nestie ieguvumi un jābūt
gataviem no 2014. gada 1. janvāra Eiropas Savienības kopējo valūtu izmantot
ikdienā. Respektīvi – vairāk nekā pusei iedzīvotāju pret pāreju no lata uz eiro jābūt
noskaņotiem drīzāk pozitīvi.
Saskaņā ar tirgzinībās plaši izmantoto AIDA pieeju*, lai nonāktu līdz pozitīvai
pārliecībai, cilvēkam jāsper četri soļi:
★★ Jāuzzina un emocionāli jāsaprot (“Es zinu, kāds ir eiro, un tas ir pieņemams.”).
★★ Jābūt ieinteresētam (“Esmu gatavs uzzināt vairāk”).
★★ Jāpieņem lēmums (“Es gaidu, kad notiks pāreja uz eiro, vēlos redzēt jaunās
Latvijas eiro monētas.”).
★★ Jārīkojas (“Esmu gatavs eiro, jūtos droši par Latvijas jauno valūtu.”).
IEVADS
* No saīsinājuma AIDA (angļu valodā: “Awareness” – zināšana, “Interest” – interese, “Desire” – vēlme, “Action” – rīcība).
4. ★ ★ ★ ★ ★ 4
Lai šos mērķus sasniegtu aptuveni 6 mēnešu laikā, mēs uzskatām, ka ir jāmaina
attālums, no kāda uzrunājam sabiedrību. Proti, šī nedrīkst būt ierastā oficiālā
kampaņa, kas sarežģītā valodā ar masīvu, vienvirziena mediju plānojumu skaidro
valsts lēmumus, atgādina pilsoņu, iedzīvotāju pienākumus un runā ar ekonomikas
terminiem. Šāda pieeja tikai palielinātu sabiedrības vienaldzību un norobežošanos.
Eiro ieviešanas kampaņai ir jābūt pēc iespējas cilvēcīgai, pietuvinātai cilvēku
ikdienai, sniedzot vienkāršas, loģiskas un tālāk nododamas ziņas.
IEVADS
5. ★ ★ ★ ★ ★ 5
Komunikācijas kampaņas aktivitātes ierosinām dalīt 3 posmos:
★★ 1. posmā informējam, ka eiro tiks ieviests 2014. gada 1. janvārī, un ar
tēlu veidojošiem paņēmieniem sākam kliedēt bažas un apgāzt pastāvošos
negatīvos mītus (tādējādi liekot pamatu pozitīvām emocijām, kas būs pamats
60% drīzāk pozitīvi noskaņoto sasniegšanai). Šajā posmā eiro ieviešana šķiet
vēl tāla, sabiedrības apziņā dominē emocionālas vai iracionālas tēmas.
Šī posma komunikācijas mērķis: “Zināt”.
★★ 2. posms sākas 1. oktobrī, kad visām precēm un pakalpojumiem cenas
ir jānorāda paralēli latos un eiro. Pāreja uz eiro kļūst par realitāti. Šis ir
racionālās komunikācijas posms, kurā gan medijos, gan vidē, gan izglītojošos
un izklaidējošos pasākumos sniedzam atbildes uz tiešiem jautājumiem,
kas skar katru iedzīvotāju. Šajā posmā sniedzam maksimāli daudz pozitīvu
argumentu, lai kliedētu tieši praktiskās bažas un rūpes par pāreju uz eiro.
Pēc šī posma sabiedrības vairākumam jau būtu jāatbalsta pāreja uz eiro.
Šī posma komunikācijas mērķis: “Izprast”.
IEVADS
6. ★ ★ ★ ★ ★ 6
★★ 3. posms sākas no 2014. gada 1. janvāra. Pāreja no lata uz eiro jau ir
notikusi, un komunikācijai jāatbalsta rīcība - naudas maiņa un aktīvas eiro
izmantošanas sākums. Komunikācija aktīvi un operatīvi sniedz atbildes uz
ikdienas jautājumiem par un ap vienlaicīgo naudas apriti, naudas maiņu.
Iedzīvotājiem šajā posmā ir jājūtas droši, drīzāk pozitīvai attieksmei pret eiro
ieviešanu būtu jābūt 60 %.
Šī posma komunikācijas mērķis: “Izmantot eiro un novērtēt ar to
saistītos ieguvumus”.
IEVADS
7. ★ ★ ★ ★ ★ 7
Lai gan trīs posmi seko cits citam hronoloģiski un ir ar konkrētiem sākuma un
beigu datumiem, informētības pieaugums un attieksmes maiņa notiek pakāpeniski.
Tāpēc dažas no plānotajām aktivitātēm vieno vairākus posmus vai loģiski turpina
iepriekšējos posmos iesākto. Šādos gadījumos piedāvājumā to apraksts iekļauts
saturiski atbilstošākajā posmā. Katrā posmā iekļauti arī vairāki izglītojoši un/vai
izklaidējoši “pieturpunktu” pasākumi – to mērķis ir pamatkampaņu papildinošu
vēstījumu izplatīšana.
Gatavojot eiro ieviešanas pamatkampaņu, ir ņemta verā tās sasaiste ar kampaņu
“Godīgs eiro ieviesējs”.
IEVADS
17. ★ ★ ★ ★ ★ 17
Situācijas analīze balstīta uz publiski pieejamo pētījumu datiem, publicitātes analīzi,
ekspertu viedokļiem.
Papildus tam no 15. līdz 18. maijam veicām profesionālu interneta aptauju, lai
pārbaudītu izvirzītās hipotēzes un piedāvāto kampaņas stratēģiju. Aptaujas laikā
tika aptaujāti 704 piecpadsmit un vairāk gadu veci iedzīvotāji no visas Latvijas.
Viņiem uzdevām jautājumus:
★★ Vai atbalstāt eiro ieviešanu Latvijā?
★★ Kādiem informācijas avotiem Jūs uzticētos, meklējot informāciju par eiro
ieviešanu Latvijā?
★★ Neatbalstītājiem (n=360) jautājām arī par galvenajiem iemesliem, kāpēc
neatbalsta eiro ieviešanu.
★★ Visi respondenti atbildēja arī uz jautājumu, vai parasti informē tuviniekus un
draugus par ikgadējo pāreju uz vasaras/ziemas laiku. Tas ļāva pārbaudīt
cilvēku vēlmi un gatavību īpaši informēt savus tuviniekus par viņiem
nozīmīgiem jautājumiem, pat ja informācija šķiet plaši pieejama.
Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
* Izlase: 704 resp., 15-50+, 15.05.-18.05.2013.
18. ★ ★ ★ ★ ★ 18Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Informācijas pieejamība par pāreju uz eiro
★★ Informācija par pāreju uz eiro, kā arī dažādiem ar to saistītajiem praktiskajiem
jautājumiem ir samērā plaši pieejama.*
★★ Ir atspoguļoti gan oponentu, gan atbalstītāju, tostarp valsts institūciju
pārstāvju, viedokļi un skaidrojums.
★★ Tomēr cilvēki jūtas maz informēti, jo informācija ir pārāk vispārīga un attālināta
no cilvēka ikdienas.
* Publicitātes analīze, 01.–05.2013., Factum kvantitatīvā aptauja, 02.–03.2013.)
19. ★ ★ ★ ★ ★ 19Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
INFORMĒTĪBA UN ATTIEKSME: IEDZĪVOTĀJI*
Situācija pakāpeniski uzlabojas, tomēr joprojām tikai aptuveni 1/3 sabiedrības
atbalsta eiro ieviešanu, 2/3 ir pret vai daļēji pret eiro ieviešanu.
Biežāk eiro ieviešanu atbalsta:
★★ Iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni.
★★ Iedzīvotāji ar augstāku ieņēmumu līmeni
(30 % ar personīgajiem ienākumiem līdz 150 LVL, 72 % – 600+ LVL).
★★ Latviešu valodas kā ģimenes saziņas valodas lietotāji
(52 %; krievu val. – 31 %).
★★ Labāk informētie par eiro ieviešanu (jo augstāks informētības līmenis konkrētā
auditorijā vai sabiedrībā kopumā, jo augstāks atbalsts eiro ieviešanai).
* Izmantoti dažādu socioloģisko pētījumu datu rezultāti (2012. gada nogale – 2013. gada maijs, t.sk. SKDS, 01.2013., TNS, 12.2012.; 01.2013.; 02.2013.; Swedbank – TNS, 03.2013.,
05.2013.), līdz ar to datu salīdzināmība formulējumu un metodoloģijas nianšu dēļ ir ierobežota, tomēr kopējās informētības un attieksmes tendences ir redzamas
20. ★ ★ ★ ★ ★ 20Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
★★ Lats kā identitātes simbols spēcīgi korelē ar tautību (latvieši), kā arī zemāku
ieņēmumu un izglītības līmeni.
★★ Krievu valodas auditorijā noraidošāku attieksmi skaidrojam ar to, ka liela
daļa krievu valodas informatīvajā telpā dzīvojošo vāji identificē sevi ar
Eiropu, līdz ar to viss, kas saistīts ar Eiropu, tostarp eiro, viņiem ir svešāks,
mazāk pieņemams. Krievu mediji kopumā maz atspoguļo ziņas par Eiropas
Savienību.
★★ Izvirzām hipotēzi, ka nabadzīgākie iedzīvotāji un ar zemāku izglītības līmeni ir
mazāk racionāli spriedumos. To nosaka:
★★ Zemāks informētības līmenis.
★★ Vājākas kritiskās vērtēšanas prasmes.
★★ Augstāks bažu līmenis par pārejas uz eiro negatīvo ietekmi uz personīgo
ekonomisko labklājību.
21. ★ ★ ★ ★ ★ 21Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
★★ Gatavība eiro ieviešanai ir samērā zema (31 no 100 punktiem), informētāki
un gatavāki ir rīdzinieki, cilvēki ar augstāko izglītību un augstāku ienākumu
līmeni, internetbankas un maksājumu karšu lietotāji).
★★ 39 % plāno sākt gatavoties eiro pārejai tikai tad, kad Latvija tiks uzaicināta
pievienoties eiro.
★★ Iedzīvotāju neinformētība var provocēt viņus uz neapdomīgu rīcību, piemēram,
41 % iedzīvotāju pēc ziņas par Latvijas uzaicināšanu pievienoties eiro zonai
plāno doties uz komercbankām, lai apmainītu latus pret eiro.
23. ★ ★ ★ ★ ★ 23Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
INFORMĒTĪBA UN ATTIEKSME: UZŅĒMĒJI*
★★ Pakāpeniski pieaug uzņēmēju atbalsts eiro (pēc dažādiem datiem pusgada
laikā (09.2012.–03.2013.) pieaugums no apt. 35 % uz 46 %).
★★ Vairāk atbalsta lielāki uzņēmumi (gan darbinieku skaita, gan apgrozījuma
ziņā), eksportējošie uzņēmumi.
★★ Mazāk atbalsta (un mazāk gatavi pārejai) – tirdzniecības uzņēmumi,
mikrouzņēmumi, kas darbojas ar skaidru naudu.
★★ Organizāciju gatavība pārejai uz eiro ir samērā zema (46 no 100 punktiem).
* Izmantoti dažādu socioloģisko pētījumu datu rezultāti (2012. gada nogale – 2013. gada maijs, t.sk. SKDS, Citadele Index, 09.2012.; 12.2012.; Swedbank – TNS, 03.2013.), līdz ar to datu
salīdzināmība formulējumu un metodoloģijas nianšu dēļ ir ierobežota, tomēr kopējās informētības un attieksmes tendences ir redzamas.
24. ★ ★ ★ ★ ★ 24Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
BIEŽĀK MINĒTIE ARGUMENTI
PAR EIRO PRET EIRO
★★ Ērtāk norēķinos ceļojot.
★★ Izdevīgāki kredīti eiro.
★★ Tas dod mums ekonomisko
drošību un stabilitāti.
★★ Tas dod mums politisko drošību
un stabilitāti.
★★ Tas stiprina mūsu Eiropas
identitāti.
★★ Ērtāki norēķini, nav konvertācijas
izmaksu biznesam.
★★ Ārvalstu investīciju veicināšana.
★★ Pieaugs cenas un izmaksas (72 %)*.
★★ Bažas par eirozonas nākotni (59 %).
★★ Eiro kā nacionālās identitātes
elementa (lata) zaudēšana.
Nostalģija pēc lata. (58 %).
★★ Būsim spiesti uzturēt bezatbildīgas
eirozonas valstis (44 %).
★★ Tirgotāju krāpnieciskas darbības
(34 %), viltojumi.
★★ Trūkst informācijas, bažas par
neērtību lietošanā.
★★ Eiro mums ir uzspiests, netiek
ņemts vērā sabiedrības viedoklis.
* Inreneta aptauja, 05.2013.
25. ★ ★ ★ ★ ★ 25Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
EIRO KAMPAŅA: POZITĪVIE FAKTORI UN IESPĒJAS
★★ Informēšanas kampaņas gaitā lēnām, bet pieaug atbalstītāju skaits.
★★ Pragmatiski noskaņotā, ekonomiski un sociāli nodrošinātākā sabiedrības
daļa – pozitīvāk noskaņota par pāreju uz eiro un var “pavilkt aiz sevis” arī citas
sabiedrības daļas.
★★ Eirozona ir Latvijas drošības spilvens – pievienojoties samazinās valūtas
devalvācijas risks, veidojas vēl ciešāka integrācija Eiropas ekonomiskajā telpā
un rodas plašākas iespējas ietekmēt eirozonas valūtas politiku kopumā –
“Esam uzņemti eiro “klubiņā””.
26. ★ ★ ★ ★ ★ 26Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
EIRO KAMPAŅA: NEGATĪVIE FAKTORI UN RISKI*
★★ Augsts neatbalstītāju procents, pamatā mazāk nodrošinātā (sociāli un
ekonomiski) sabiedrības daļa.
★★ Eiro uzspiestības sajūta – jo “valdība mūsu viedokli neprasīja”.
★★ Nostalģija pēc lata dažādās intensitātes pakāpēs.
★★ Bažas par eirozonas stabilitāti.
★★ Sabiedriski aktīvi un pamanāmi eiro pretinieki, kas lieto emocionālus argumentus.
★★ Pašvaldību vēlēšanu rezultātā varu var iegūt partijas, kas ir mazāk atbalstošas
eiro ieviešanai nekā valdības koalīcija, tas var aktualizēt jautājumu par “eiro
ieviešanas cenu sabiedrībai” – negatīvs tēmas diskurss, kas stiprina bažas, ka
“tā vai citādi, bet eiro mums (pa)dārgi izmaksās”.
★★ Bažas par neizbēgamu dzīves dārdzības pieaugumu, jo īpaši sociāli mazāk
aizsargātajās grupās.
★★ Nepietiekams uzņēmēju gatavības līmenis pārejai uz eiro, kā arī neizbēgamas
pārejas izmaksas.
* Avoti: publicitātes analīze, ekspertu viedokļi, Factum.
27. ★ ★ ★ ★ ★ 27Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
GALVENIE SECINĀJUMI
★★ Pozitīva attieksme pret eiro ir saistīta ar informētību par pāreju uz eiro.
★★ Komunikācijai ir jāatbild ne tikai uz praktiskiem jautājumiem, bet arī
emocionāliem šķēršļiem un iracionālām bažām.
★★ Jo tuvāk pāreja uz eiro, jo vairāk praktiskās informācijas nepieciešams.
Cilvēkus interesē, kā eiro ieviešana skars tieši viņus, nevis “abstraktu valsts
budžetu, makroekonomiskos rādītājus vai stratēģisko attīstību”.
★★ Komunikācija jāveido tā, lai sasniegtu cilvēku brīdī, kad viņš ir gatavs
informāciju uzklausīt, un izmantojot tos kanālus, kam viņš uzticas – izvairoties
no pārmērīgi agresīva, vienvirziena “oficiālās” informācijas toņa, lai neizraisītu
pretreakciju par “smadzeņu skalošanu”.
28. ★ ★ ★ ★ ★ 28Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
★★ Atšķiras izaicinājumi privātpersonām un organizācijām, tāpēc arī vēstījumiem
jābūt atšķirīgiem.
★★ Uzņēmumu (organizāciju) gatavība pārejai uz eiro ir samērā zema, bet tieši
viņiem eiro atnāks vēl ātrāk nekā patērētājam un radīs lielākas vai mazākas
īstermiņa izmaksas. Tāpēc komunikācijai ar šo mērķauditoriju jābūt ļoti
savlaicīgai, precīzai un nākotnes biznesa ieguvumus akcentējošai.
INFORMĀCIJAS SAVLAICĪGUMS, ATBILSTĪBA UN CILVĒKU UZTICĒŠANĀS BŪS ATSLĒGAS
ELEMENTI VEIKSMĪGAI KOMUNIKĀCIJAI.
30. ★ ★ ★ ★ ★ 30Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
MĒRĶAUDITORIJAS
Ņemot vērā situācijas analīzi, kampaņas mērķus un uzdevumus, mēs piedāvājam
strukturēt sasniedzamās mērķauditorijas, balstoties uz šādiem principiem:
★★ indivīdi,
★★ uzņēmumu/organizāciju pārstāvji,
★★ mediatori (starpnieki informācijas nodošanā),
★★ iebraucošie tūristi.
Piedāvātā pieeja ļauj strādāt ar visām konkursa nolikumā norādītajām
mērķauditorijām kā īpaši svarīgajām definētajām mērķa grupām, vienlaikus
strukturējot vēstījumus un izmantojamos instrumentus atbilstoši situācijas analīzē
konstatētajām tendencēm par iedzīvotāju vecuma, izglītības līmeņa, ieņēmumu
līmeņa un valodas ietekmi uz informētību un attieksmi pret eiro ieviešanu.
31. ★ ★ ★ ★ ★ 31Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
INDIVĪDI
Eiro ieviešana ikvienu Latvijas iedzīvotāju skar tieši un personīgi.
Visi Latvijas iedzīvotāji – tiek iedalīti precīzākās mērķgrupās, balstoties uz
atšķirībām informētībā, attieksmē un gatavībā pāriet uz eiro, kā arī instrumentālajām
(mediju kanālu, taktikas) atšķirībām šo auditoriju sasniegšanai*.
Galvenie informētību un attieksmi ietekmējoši sociālekonomiskie un demogrāfiskie
parametri:
★★ Vecums:
★★ bērni/skolēni (potenciāli ekonomiski aktīvie),
★★ jaunieši/studenti,
★★ pieaugušie,
★★ pensionāri (ekonomiski mazaktīvie).
* Pastāv nianses uztverē atkarībā no cilvēka vērtību sistēmas, dzīvesstila, arī etniskās un valodas piederības, bet šīs nianses nebūs dominējošās kampaņas ziņu un argumentācijas
veidošanā.
32. ★ ★ ★ ★ ★ 32Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
★★ Sociālekonomiskā aktivitāte (šis
indikators ir saistīts ar izglītības
līmeni, ieņēmumu līmeni, daļēji
arī ar dzīvesvietu (pilsēta–lauki un
Rīga–reģioni griezumā):
★★ ekonomiski (un sociāli) aktīvie,
★★ sociāli vai ekonomiski
apdraudētie (nedrošie),
tostarp cilvēki ar īpašām
vajadzībām, bezdarbnieki,
ieslodzītie vai uzraudzībā
esošie, grūti sasniedzamie.
Sociālekonomiskie un demogrāfiskie
rādītāji, kas ietekmē attieksmi un
informētību
vecums
sociālekonomiskā
aktivitāte
bērni/skolēni
potenciāli
ekonomiski aktīvie
iedzīvotāji
jaunieši
pieaugušie
ekonomiski aktīvie
iedzīvotāji
sociālekonomiski
apdraudētie
iedzīvotāji
pensionāri
ekonomiski
mazaktīvie
iedzīvotāji
33. ★ ★ ★ ★ ★ 33Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Galvenie faktori, kas nosaka auditorijas
sasniegšanai izmantojamos mediju
kanālus:
★★ dzīvesvieta,
★★ valoda (iespēja sasniegt
mazākumtautības, kuras ģimenē,
sadzīvē izmanto pamatā krievu
valodu),
★★ mediju lietošanas paradumi.
Auditorijas segmenti un sasniedzamība
atkarībā no mediju kanāliem
ģeogrāfiskais
sadalījums
valoda
mediju
lietošanas
paradumi
Rīga latviešu
internets/
soc. mediji
lielās pilsētas krievu
nacionālā
vai reģionālā
prese
reģioni TV vai radio
Latvijas
iedzīvotāji
ārvalstīs
34. ★ ★ ★ ★ ★ 34Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
UZŅĒMUMI/ORGANIZĀCIJAS
Eiro ieviešana tieši skar šīs grupas pārstāvju profesionālo vai biznesa darbību
(ietekmē uzņēmuma vai organizācijas darbību):
★★ uzņēmēji;
★★ uzņēmumu, t.sk. banku, veikalu vadītāji vai atbildīgi darbinieki
(juristi, grāmatveži, kasieri u.c.);
★★ valsts vai pašvaldību iestāžu vadītāji vai atbildīgi darbinieki;
★★ NVO vadītāji (daļēji).
Pie uzņēmējiem mēs vēršamies trīs veidos:
★★ kā pie cilvēka – Latvijas iedzīvotāja, kurš lietos eiro ikdienā;
★★ kā pie organizācijas pārstāvja, kuram ir jāievieš eiro savā biznesā;
★★ kā pie uzņēmēja, kurš par savu rīcību ir atbildīgs gan valsts,
gan sabiedrības priekšā.
35. ★ ★ ★ ★ ★ 35Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
MEDIATORI
Sabiedrības grupas, kurām savas profesionālās pozīcijas vai pilsoniskās aktivitātes
dēļ ir augsts potenciāls kļūt par mediatoriem – eiro ieviešanas skaidrotājiem citām
sabiedrības grupām, tāpēc darbs ar šīm grupām ir īpaši svarīgs:
★★ mediji,
★★ valsts iestāžu un pašvaldību darbinieki (juristi, sociālie darbinieki, bibliotekāri,
pasta darbinieki, izglītības iestāžu pārstāvji u.c.),
★★ NVO,
★★ banku darbinieki,
★★ u.c.
Arī ikviens mediatoru grupas pārstāvis vienlaikus ir privātpersona, kas ietilpst kādā
no mērķauditorijām, kuras aprakstītas iepriekš.
36. ★ ★ ★ ★ ★ 36Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
IEBRAUCOŠIE TŪRISTI
Atsevišķa, specifiska grupa, kurai ir konkrēts, praktisks vēstījums par Latvijā
izmantoto norēķinu valūtu un nepieciešama praktiska informācija par naudas
lietošanu pārejas periodā.
38. ★ ★ ★ ★ ★ 38Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Galvenais šīs komunikācijas kampaņas mērķis ir informēt pēc iespējas plašāku
sabiedrību par eiro ieviešanu Latvijā, lai:
★★ eiro faktiskās ieviešanas brīdī 90 % Latvijas iedzīvotāju justos pietiekoši
informēti par praktiskajiem aspektiem, kas saistīti ar ieviešanu;
★★ eiro faktiskās ieviešanas brīdī 60 % Latvijas iedzīvotāju paustu atbalstu
eiro ieviešanai.
Komunikācijas kampaņas uzdevumi mērķu sasniegšanai ir:
★★ veicināt nacionālās identitātes izpratni un saliedētību sabiedrībā;
★★ stiprināt apziņu, ka Latvija ir pilnvērtīga Eiropas valsts, un eiro ieviešanas
motivāciju;
★★ katram saprotami skaidrot eiro ieviešanas motivāciju un ar ieviešanu saistītos
praktiskos soļus.
39. ★ ★ ★ ★ ★ 39Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Lai sasniegtu šos mērķus, nepieciešams:
★★ informēt Latvijas sabiedrību par nacionālās valūtas maiņu
2014. gada 1. janvārī;
★★ sniegt vīziju par visai sabiedrībai un valsts attīstībai svarīga notikuma
ilgtermiņa ietekmi, uzticamību, stabilitāti un drošību;
★★ skaidrot eiro ieviešanas procesu: kur, kā, kad un cik ilgi būs iespējams
mainīt latus uz eiro; kā tas ietekmēs ikvienu iedzīvotāju.
Lai eiro komunikācijas kampaņas uzdevumus īstenotu, komunikāciju iesakām
dalīt trīs etapos, kas balstīti klasiskajā mārketinga pamatmodelī, kur katra posma
noslēgumā ir jāsasniedz šāda sabiedrības izpratne:
★★ zinu par eiro ieviešanu;
★★ izprotu eiro ieviešanas procesu;
★★ esmu gatavs lietot eiro savā ikdienā.
40. ★ ★ ★ ★ ★ 40Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Gatavojot piedāvājumu, šos mērķus un uzdevumus esam iekļāvuši kopējā
komunikācijas stratēģijā, radošajā idejā, tās argumentācijā mērķa grupām, mediju
plānojumā un pamatojumā, kā arī ir paredzēta regulāra kampaņas aktivitāšu
efektivitātes mērīšana.
Ņemot vērā, ka itin plašā sabiedrības daļā pastāv emocionālas bažas, ka, pārejot
uz eiro, tiek apdraudēta Latvijas valsts un nācijas identitāte, komunikācijas
stratēģiskais uzdevums ir kliedēt šīs bažas, identitātes jēdzienu ieliekot plašākā
kontekstā.
Vienota nacionālā valūta var stiprināt:
★★ spēcīgu tradīcijas un nācijas kopības izjūtu;
★★ kopīgas pieredzes un attīstības izjūtu;
★★ drošības un suverenitātes izjūtu;
★★ uzticību valsts turpmākajai attīstībai.
Vienota nauda ir kopīga visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no ieņēmumiem,
vecuma un citiem kritērijiem.
41. ★ ★ ★ ★ ★ 41Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Nacionālo valūtu var salīdzināt ar valodu: tā vieno kādas noteiktas teritorijas
iedzīvotājus un definē piederības apziņu, diktē noteikumus un rada gan
individuālās, gan kopīgās iespējas.
Ja latviešu valoda raksturo mūs kā latviešus, tad pievienošanās eiro vienos kā
pilntiesīgu Eiropas daļu. Komunikācijas kampaņa lielā mērā palīdzēs apgūt,
izprast un lietot “jauno valodu” – proti, eiro, to pieņemot ikdienas lietošanā un
vienlaikus cienot Latvijas suverenitāti.
42. ★ ★ ★ ★ ★ 42Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Komunikācijas tonis
Ņemot vērā situācijas novērtējumu un komunikācijas diskursu, viens no lielākajiem
izaicinājumiem – kā ar racionāliem argumentiem varam pārvarēt emocionālas
bažas (nepatīk pārmaiņas, baidos, esmu aizvainots, jo neviens nav manu viedokli
uzklausījis, politiķu sazvērestība, nacionālo interešu nodevība u. tml.).
Jau no jūlija vidus par eiro runās visi – valdība, bankas, uzņēmēji, tirgotāji, cilvēki.
Informācijas apjoms būs milzīgs. Komerciestādes primāri rūpēsies par savu klientu
informēšanu un savām interesēm. Mūsu uzdevums – sniegt uzticamu oficiālo
informāciju cilvēcīgā un saprotamā valodā.
43. ★ ★ ★ ★ ★ 43
Tāpēc komunikācijas balss tonim ir jāietver:
★★ Atklātība: eiro ieviešanas kampaņa ir tieša, uztverama un tīra.
Mēs nesolām labāku dzīvi vai tūlītējus labumus.
★★ Vienkāršība: skaidri, vienkārši vēstījumi un to saņemšana.
★★ Pragmatisms, tuvums: cilvēkus interesē, kā eiro ieviešana skars tieši
viņus, nevis abstraktu “valsts budžetu, makroekonomiskos rādītājus,
izaugsmi, iekšzemes kopproduktu”.
★★ Dinamika: gan radošajā piedāvājumā, aktivitāšu plānā, gan arī vēstījumos,
stāstot par naudas maiņu kā par valsts attīstības augļiem, aicinām cilvēkus
iesaistīties un līdzdarboties.
Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
45. ★ ★ ★ ★ ★ 45Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Galvenā ziņa
Galvenajai ziņai ir jāatspoguļo mērogs un tajā pat laikā jābūt personīgi uztveramai,
saprotamai. Eiro ieviešana tieši skar ikvienu cilvēku Latvijā, taču mēs vēlamies
pateikt, ka Latvijas valsts un sabiedrības vērtības nemainīsies: nauda ir vien
instruments katra dzīvē. Tāpēc kampaņas galvenā ziņa
“EIRO NĀK – PAŠIEM SAVS, DROŠS UN PELNĪTS!”
skaidro visus nacionālās valūtas maiņas aspektus. Nākamajās lappusēs apskatīsim
katru no tiem atsevišķi.
46. ★ ★ ★ ★ ★ 46Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
“EIRO NĀK”
★★ Eiro tiek pieteikts kā turpmākā nacionālā valūta Latvijā.
★★ Apstiprinām, ka eiro ieviesīs 2014. gada 1. janvārī.
★★ Mēs runājam par tiem brīžiem, kad nauda nāk – stipendija, alga, pabalsts,
pensija, dividendes – jebkuri augļi, kurus ikviens saņem par savu ieguldīto
darbu. Jaunas valūtas ieviešana ir visiem kopīgā alga, kuru saņemam par
ieguldīto darbu, attīstot mūsdienīgu Latviju.
47. ★ ★ ★ ★ ★ 47Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
“PAŠIEM SAVS”
★★ Stiprinām sabiedrības saliedētību, sakot, ka eiro ir “mūsu visu”.
★★ Stiprinām nacionālo identitāti un iekļaujam savus simbolus vienotajā Eiropā –
Milda un ģerbonis uz eiro monētām.
★★ Nauda ir mūsu ikdienas līmenī un teritorijā, tāpēc mēs runājam cilvēcīgi un
saprotami, nevis sausi un birokrātiski.
★★ Ceļojot izmantosim savu naudu – vedīsim Latvijas eiro pasaulē.
48. ★ ★ ★ ★ ★ 48Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
“DROŠS”
★★ Eirozona ilgtermiņā ir stabila, paredzama un uzticama kā partneris.
★★ Nostiprinām ekonomisko un politisko neatkarību.
★★ Mazinām nacionālās valūtas devalvācijas risku.
“PELNĪTS”
★★ Kopš 2004. gada lats ir piesaistīts eiro.
★★ Iekļaušanās eirozonā stiprina lepošanos ar savas valsts panākumiem.
★★ Loģisks un pozitīvs turpinājums valsts mērķu sasniegšanā: iestāšanās ES,
uzņemšana NATO, vienota valūta.
★★ Apliecinājums mūsu individuālajai un valstiskajai mērķtiecībai, centieniem,
pārvarot krīzi. Eiro ir panākums, ar kuru varam lepoties.
49. ★ ★ ★ ★ ★ 49Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Aktuālie temati DAŽĀDIEM KAMPAŅAS POSMIEM UN
MĒŖĶAUDITORIJĀM
Vienotais komunikācijas vēstījums vijas cauri visiem kampaņas posmiem un
ir saistošs visām mērķauditorijām, bet ikdienas komunikācijā to atbalsta ar ļoti
konkrētām ziņām, kas atbild uz konkrētām mērķauditoriju bažām un jautājumiem.
Kampaņas ieviešanas gaitā atbilstoši piedāvātajai stratēģijai konkrēto ziņojumu
fokuss pakāpeniski pārvirzās no emocionālākiem, vispārīgākiem uz ļoti konkrētiem,
praktiskiem jautājumiem.
Eiro komunikācijā pastāv 3 satura slāņi, kuru aktualitāte dažādos kampaņas
posmos ir atšķirīga:
★★ politiski ekonomiskais konteksts;
★★ ekonomiskais (labklājības) konteksts;
★★ praktiskais konteksts.
50. ★ ★ ★ ★ ★ 50Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
POLITISKI EKONOMISKAIS KONTEKSTS
Tas ir visemocionālākais pēc būtības.
Pirmkārt, tas ir jautājums par mūsu valsts, Latvijas, vērtībām, par Latvijas turpmāko
attīstību ar visām no tā izrietošajām sekām. Tas ir jautājums arī par to, no kā
atsakāmies (lata zaudējums, nacionālās identitātes konteksts) un kā vārdā to
darām, un ko iegūstam.
Otrkārt, pārejas uz eiro sekas būs pašiem novērtējamas tikai ilgtermiņā.
Līdz ar to diskusija lielā mērā veidojas “ticu–neticu”, “uzticos–neuzticos”,
“baidos–nebaidos”, “patīk–nepatīk” līmenī.
Eiropas identitātes vēl spēcīgāka dominante var izraisīt nedrošību vai pretestību
gan latviešu, gan krievu valodas auditorijā, jo jāpierod pie jaunas lieluma sajūtas.
Visaktuālākais šis konteksts būs sākotnējā posmā pēc paziņojuma par Latvijas
pievienošanos eirozonai un, iespējams, arī īsi pirms 2014. gada 1. janvāra.
51. ★ ★ ★ ★ ★ 51Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Politiski ekonomiskajā kontekstā nepieciešams:
★★ turpināt skaidrot un pamatot Latvijas ilgtermiņa mērķus, iestājoties eirozonā
(tostarp valsts ekonomiskās un politiskās stabilitātes, drošības un izaugsmes
mērķus, riskus un izvēles priekšrocības šim ceļam). Iestāšanās eirozonā šajā
kontekstā ir liels mūsu valsts panākums – pašu nopelns;
★★ skaidrot Latvijas saistības pret citām eirozonas valstīm (“Vai mēs maksāsim
par Grieķiju?”);
★★ skaidrot Latvijas kā eirozonas valsts lomas maiņu ES fiskālās politikas
veidošanā – kādas jaunas iespējas iegūstam līdz ar iestāšanos eirozonā.
Nākamajos slaidos norādīti būtiskāko šobrīd izskanējušo bažu veidi, atbildes
ziņojumi un pamatojums (piemēri).
Atbildes ziņojumi kampaņas īstenošanas gaitā ir nemitīgi attīstāmi un papildināmi
atbilstoši situācijas attīstībai, ziņojumu un to pamatojuma pilnveidošanai.
52. ★ ★ ★ ★ ★ 52Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Bažas: ”Negribu eiro, man patīk lats.”
Atbildes ziņojumi
★★ Eiro ir Latvijas un ekonomiskās
drošības instruments.
★★ Eiro nostiprina mūsu piederību
Eiropas, jo īpaši Ziemeļeiropas,
ekonomiskajai telpai. Kopā ar
spēcīgiem partneriem mūsu
ekonomiskās attīstības iespējas
nostiprinās (izaugsme).
Atbildes ziņojumu pamatojums (piemēri)
★★ Mazinās Latvijas valūtas
devalvācijas risks.
★★ Eiropieši pat krīzes laikā uzticas
eiro.
★★ Igaunija ir apmierināta ar eiro.
Igaunija nav zaudējusi savu
identitāti, pārejot uz eiro.
★★ Lietuva arī domā par eiro.
★★ Ar eiro pieaug mūsu ietekme
eirozonas politikas veidošanā.
53. ★ ★ ★ ★ ★ 53Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Bažas: ”Tagad Latvijai būs jāuztur Eiropas “sliņķu” valstis.”
Atbildes ziņojumi
★★ Latvijai nebūs jāfinansē Grieķija
un citas valstis.
Atbildes ziņojumu pamatojums (piemēri)
★★ Latvijai nebūs jāuzņemas saistības
ar atpakaļejošu datumu.
★★ Latvija kļūst par daļu no
Eiropas savstarpējās palīdzības
sistēmas – iegūst augstākas
garantijas savai ekonomiskajai
drošībai.
54. ★ ★ ★ ★ ★ 54Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Bažas: ”Kāpēc pievienoties “grimstošajai” eirozonai?”
Atbildes ziņojumi
★★ Eiro ir ekonomisko drošību,
stabilitāti un izaugsmi veicinošs
faktors.
★★ Lats jau sen ir piesaistīts eiro,
Latvija beidzot varēs ietekmēt
eiropolitiku.
★★ Pievienošanās eirozonai apliecina
mūsu ekonomikas stabilitāti.
Atbildes ziņojumu pamatojums (piemēri)
★★ Eiropieši pat krīzes laikā
uzticas eiro.
★★ Igauņi ir apmierināti. Lietuva arī
grib pievienoties eiro.
★★ Pēc eiro ieviešanas – lētāka
nauda, augstāki kredītreitingi,
citās valstīs ir pieaugusi
investīciju plūsma (ekonomiskais
izdevīgums).
55. ★ ★ ★ ★ ★ 55Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
EKONOMISKAIS (LABKLĀJĪBAS) KONTEKSTS
Tas ir daudz pragmatiskāks, jo attiecas uz pārejas uz eiro ieguvumiem
(vai zaudējumiem) dažādām sabiedrības grupām (privātpersonām vai
organizācijām), bet saglabā arī emocionālo līmeni – cik labi klāsies Latvijai kopumā,
man, manai ģimenei – vai mēs vairāk iegūsim vai zaudēsim? Arī te uz daļu saņemto
atbilžu apstiprinājumu gūsim tikai nākotnē.
Šie ir ļoti svarīgi jautājumi ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
Šis konteksts būs aktuāls visos trīs kampaņas posmos. Tuvojoties 2014. gada
1. janvārim, jautājumi kļūs arvien praktiskāki un konkrētāki.
56. ★ ★ ★ ★ ★ 56Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Ekonomiskajā (labklājības) kontekstā nepieciešams:
★★ skaidrot valsts un dažādu sabiedrības grupu īstermiņa un ilgtermiņa
ieguvumus (starptautiskie pārskaitījumi eirozonā, konvertācijas izmaksu
ietaupījums, ērtums u.c.),
★★ uzklausīt, respektēt un atbildēt uz izteiktajām bažām vai iebildumiem par
zaudējumiem īstermiņā (pārejas izmaksas uzņēmumiem, iespējamais cenu
kāpums vai tml.).
Nākamajos slaidos norādīti būtiskāko šobrīd izskanējušo bažu veidi, atbildes
ziņojumi un pamatojums (piemēri).
Atbildes ziņojumi kampaņas īstenošanas gaitā ir nemitīgi attīstāmi un papildināmi
atbilstoši situācijas attīstībai, ziņojumu un to pamatojuma pilnveidošanai.
57. ★ ★ ★ ★ ★ 57Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Bažas: ”Dzīve man kļūs dārgāka.”
Atbildes ziņojumi
★★ Pāreja uz eiro neietekmēs indivīda
vai mājsaimniecības labklājību
(ietekme nepārsniegs ikmēneša
inflācijas indeksu).
Atbildes ziņojumu pamatojums (piemēri)
★★ Maiņas kurss ir noteikts.
★★ Tā nav naudas reforma,
bet gan maiņa.
★★ Citu valstu pieredze, tostarp
Igaunijas, liecina, ka eiro ietekme
uz cenām nepārsniedz vidējo
inflācijas ietekmi.
NB! Nepieciešams ļoti precīzs
skaidrojums par citu valstu pieredzi.
58. ★ ★ ★ ★ ★ 58Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Bažas: ”Uzņēmumi, veikali min milzīgas konvertācijas izmaksas. Beigu beigās par to
tāpat samaksāšu es.”
Atbildes ziņojumi
★★ Lielākajai daļai uzņēmumu
izmaksas būs īstermiņā, bet
ilgtermiņā ieguvumi būs lielāki.
★★ Uzņēmumi ir apņēmušies
īstermiņa izmaksas nesegt
uz patērētāju rēķina.
★★ Valdība uzraudzīs procesu.
Atbildes ziņojumu pamatojums (piemēri)
★★ To apliecina pašu uzņēmumu
ziņojumi.
★★ Patērētājam ir iespēja izvēlēties
“Godīgu eiro ieviesēju”.
★★ Uzraudzība notiks kampaņas
“Godīgs eiro ieviesējs” ietvaros,
tāpat to darīs PTAC, VID u.c.
iestādes.
★★ Ir iespējams ziņot par krāpšanu.
59. ★ ★ ★ ★ ★ 59Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Bažas: ”Manai organizācijai pāreja ir neizdevīga (izmaksas, papildu resursi).”
Atbildes ziņojumi
★★ Lielākajai daļai uzņēmumu
izmaksas būs īstermiņā, bet
ilgtermiņā ieguvumi būs lielāki.
Atbildes ziņojumu pamatojums (piemēri)
★★ Būs ērtāki un lētāki starpvalstu
norēķini, valūtas konvertācijas
izmaksas.
★★ Pieredze liecina, ka eiro ieviešana
atstāj labvēlīgu iespaidu uz valsts
kopējo ekonomisko situāciju,
investīciju klimatu, reitingu.
★★ Eiro nozīmē lētāku finansējumu
uzņēmumiem. Ņemot kredītu,
naudas cena būs mazāka.
60. ★ ★ ★ ★ ★ 60Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
PRAKTISKAIS KONTEKSTS
Tie ir visi praktiskie jautājumi par to, kad un kā notiks pāreja, kas ir un kas nav
jādara iedzīvotājam vai organizācijai. Jo saprotamāks process iedzīvotājiem,
jo mazāk bažu un uztraukuma pārejas posmā.
Tuvojoties 2014. gada 1. janvārim, šis virziens iegūs arvien lielāku nozīmi
(kampaņas 2.–3. posms).
Šajā kontekstā nepieciešams sniegt ļoti skaidras un precīzas atbildes par visiem
praktiskajiem jautājumiem, kas saistīti ar pāreju uz eiro.
Nākamajos slaidos norādīti būtiskāko šobrīd izskanējušo bažu veidi, atbildes
ziņojumi un pamatojums (piemēri).
Atbildes ziņojumi kampaņas īstenošanas gaitā ir nemitīgi attīstāmi un papildināmi
atbilstoši situācijas attīstībai, ziņojumu un to pamatojuma pilnveidošanai.
61. ★ ★ ★ ★ ★ 61Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Bažas: ”Tas būs sarežģīti, neērti, nevarēšu saprast.”
Atbildes ziņojumi
★★ Ir izdarīts viss, lai process būtu
vienkāršs un saprotams.
★★ Ir pieejami atbalsta instrumenti.
★★ Nebaidies prasīt padomu –
pastniekam, bibliotekāram,
draugam utt.
Atbildes ziņojumu pamatojums (piemēri)
★★ Esam mācījušies no citu valstu
pieredzes, lai izdarītu to vienkārši
un saprotami.
★★ Būs pieejama informācija, varēsi
uzdot jautājumus un saņemt
atbildes par visiem svarīgajiem
jautājumiem (maiņas kurss,
pakalpojumu cenas, process utt.).
★★ Latvijā jau ir iedzīvotāji, piemēram,
valcēnieši, kas lieto eiro ikdienā.
★★ Ar karti maksājot, būs ērtāk –
norēķini tikai vienā valūtā.
★★ Praktisko ērtību uzskaitījums
(ceļošana u.c.).
62. ★ ★ ★ ★ ★ 62Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Bažas: ”Nezinu, ko man darīt, kļūdīšos.”
Atbildes ziņojumi
★★ Tieši tev nosūtīsim informāciju
tiešā pasta veidā.
★★ Tu vari pieprasīt un saņemt
informāciju vietnē eiro.lv, pa
bezmaksas tālruni un citur.
Atbildes ziņojumu pamatojums (piemēri)
★★ Ir izdarīts viss, lai process būtu
vienkāršs un saprotams.
★★ Būs pieejama informācija, varēsi
uzdot jautājumus un saņemt
atbildes par visiem svarīgajiem
jautājumiem (maiņas kurss,
pakalpojumu cenas, process utt.).
★★ Latu maiņu uz eiro nav iespējams
nokavēt.
63. ★ ★ ★ ★ ★ 63Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Bažas: ”Mani apkrāps.”
Atbildes ziņojumi
★★ Ir izdarīts viss, lai tevi neapkrāptu.
★★ Tu vari saņemt palīdzību un
padomu bažu gadījumā.
★★ Godprātīgie uzņēmēji piedalās
kampaņā “Godīgs eiro ieviesējs”.
★★ Būs monētu paraugi un apraksti.
Atbildes ziņojumu pamatojums (piemēri)
★★ Ir izdarīts viss, lai process
būtu vienkāršs un saprotams.
Esam mācījušies no citu valstu
pieredzes.
★★ Notiks uzraudzība (proti,
ziņošanas iespējas par
negodīgajiem).
★★ Uzlīme “Godīgs eiro ieviesējs”
norāda, ka šis uzņēmums ir
godīgs.*
* Specifiskie ziņojumi uzņēmējiem godīgas pārejas nodrošināšanas kontekstā integrēti piedāvājuma sadaļā “Godīgs eiro ieviesējs“
64. ★ ★ ★ ★ ★ 64Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
ZIŅOJUMU, ARGUMENTĀCIJAS UN BALSS TOŅA NIANSES
DAŽĀDĀM AUDITORIJĀM
Attiecībā uz dažādām mērķauditorijām iespējamas nianses gan ziņojumos,
gan “tonalitātē”, ņemot vērā šo auditoriju atšķirības pieredzē, vērtībās, gatavībā
pārmaiņām, labklājības līmenī, informētībā u. tml.
Tālāk norādīts auditoriju raksturojums un ziņojumu, argumentācijas nianses
dažādām mērķauditoriju grupām.
65. ★ ★ ★ ★ ★ 65Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Bērni un jaunieši
★★ Nav negatīvas iepriekšējās pieredzes ar naudas reformu un valūtas maiņu.
★★ Atvērtāki jaunumiem, pārmaiņām.
★★ Ietekmē ģimeni un ietekmējas no ģimenes.
★★ Sākumskolā nozīmīga autoritāte ir pedagogs, vēlāk – vienaudži, neformālās
autoritātes (gan vienaudži, gan pedagogi).
★★ Jauniešu vecumā svarīga ir socializēšanās iespēja, spēles elements.
66. ★ ★ ★ ★ ★ 66Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Vēstījumu un argumentācijas nianses
Akcents uz iespējām, attīstības un izaugsmes konteksts:
★★ Latvija vienmēr bijusi Eiropas valsts gan vēsturiski, gan vērtību ziņā, gan
ekonomiski. Ar pievienošanos eirozonai mēs nostiprinām Latvijas un Eiropas
ekonomisko kopību, turpinot līdz ar neatkarības atjaunošanu aizsākto
mērķtiecīgo virzību,
★★ Latvijai joprojām būs sava nauda. Tagad tas būs eiro,
★★ Latvija joprojām būs Latvija. Mainīsies tikai nauda,
★★ pāreja būs vienkārša. Kļūs ērtāk ceļot, ērtāk studēt,
★★ aicinājums uz aktīvu rīcību, atbalstu citiem:
★★ uzzini pats un pastāsti savējiem (saviem vecākiem, radiniekiem,
draugiem), ko nozīmē eiro un ko tas mainīs mūsu dzīvē.
★★ praktiska informācija par pāreju un ar to saistītiem jautājumiem.
67. ★ ★ ★ ★ ★ 67Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģija
Pieaugušie. Ekonomiski aktīvie
★★ Aktīva dzīves pozīcija, izglītoti, seko notikumiem Latvijā un pasaulē,
labāk vai sliktāk, bet spēj uzturēt sevi un ģimeni.
★★ Parasti ir ģimene, bērni, par ko jārūpējas.
★★ Pozīciju var ietekmēt ieņēmumu līmenis, bet kopumā ir samērā pragmatiski,
racionāli.
★★ Maz laika, daudz pienākumu, dinamiski.